Neliels komentārs ēdamgumiju sakarā. Kā jau esmu to vairākkārt stāstījis, ēdamgumijas ir no pavisam cita materiāla nekā klasiskais silikons. Neskaidrošu pavisam dziļās detaļās, kaut gan... ja kādam ir interese varam to arī izrunāt. Tad, lūk! To pamatā ir materiāls, kuram pie zināmas temperatūras tiek piejaukts noteiktas frakcijas sāls ar vēl citu vielu daļiņām, kuras veido toa saucamo kokteili materiālā, kāpēc zivis šo mānekli košļā. Eļļa pilda divas pilnīgi citas fukcijas. Viena no tām, lai gumijas neliptu kopā iepakojumā. Tātad ar "ēdamību" tam nav nekāds sakars. Otra lieta -eļļu ir iespējams padarīt aromātisku, kas māneklim dod papildus aromātu. Reālā dzīvē zivis uzbrukamam jeb noticēšana māneklim izšķiroša ir tieši materiāla garša. Smarža, kā zināms, pie dažādām ūdeņu temperatūrām iedarbojas atšķirīgi. Tā mēdz arī vienkārši noskaloties. Ir vēl kāda ļoti būtiska lieta. Ēdamgumija baidās no gaismas. Kristāli reaģējot ar gaismu, gumijai veicina sadalīšanās sākumu. Eļļa mēdz izžut vairāku iemeslu dēļ. Viens ir tas, ka paciņas tiek virinātas vai vēl sliktākā gadījumā, kad gumijas tiek tirgotas pa gabalām. Un es iesaku tādas nemaz nepirkt. Tāda gumija jau pašā sākumā ir traumēta. Paciņai ir jābūt svaigai. Šādas gumijas nevajadzētu arī pirkt būvmateriālu veikalos. Pats redzēju vienā no tādiem, kad Tioga peldējās cementa putekļos. Gumijai ir jābūt svaigai. Tas ir tikai normāli, ja tā ar laiku sāk žūt. Kā jau teicu, tās sastāvā ir dabīgais irdinātājs, kas gumiju reāli arī šķīdina. Ēdamgumiju glabāšana, tirgošana un lietošana ir atšķirīga no parastās.
7.oktobris 2013, 12:06 |
links