Diezgan cienot Guntaru Netenbergu, vēlos piebilst. Šveiku laikam jau lasījuši daudzi, dzirdējuši vēl vairāk. Ir tāda maza grāmatiņa (sen sen izdota), tipa šveiks par otro pasaules karu ("Mans ģenerālis"). Plāns tas būhens, bet aforismi skaistāki par pumpainiem pavasariem.
Piemēram: (tas par garšu) Gaumes lieta, teica suns, laizīdams kaķim pakaļu. :D
andreiko, 20.februāris 2015, 23:12
Konkrēto grāmatu lasījis neesmu, tikai klasiskos padomjlaika izlaiduma "piedzīvojumus Pasaules karā", bet nu doma skaidra un nepiekrist grūti...
Ja atgriežamies no filosofijas pie prakses, tad ēdu to , kas grašo (kaķa pakaļa nav mēģināta, tas kaut kā man bišku pa traku , lai gan kādam varbūt pašā laikā) , paļaujos tikai uz savām subjektīvaja`m izjūtām un garšas kārpiņām :)
Uz eko-bio-green utt. produktiem skatos ar pamatotu skepsi, labākā gadījumā tur ir par vienu/diviem posmiem mazāk no normālas un neapstrīdamas globālās tendences... Piemēram - tantiņa audzē gotiņu un baro ar graudiem un sienu, bez kombikorma un iegūst "eko" pienu utt. Realitātē visi pašlaik apritē esošie graudi, izņemot Grenlandes ledājos iekonservēto sēklu fondu, ir šādi vai tādi ģenētiski modificēti. Pat ja tantiņa atradusi tēvu tēvu sēklas krājumu, tad uz lauka tāpat nāks virsū kūrsmēsli no ģenētiski modifētiem lopiņiem ar visu kīmiju un antibiotikām, ne taču pati uz visa kakās un, arī tādā gadījumā, pēc Maximas sardeles apēšanas būs jau klūvusi par ģenētisku ieroci :)
Tā kā fufelis viss tas "bio-eko", nesipam prātu un ēdam kas kuram garšo :)