Foreles

līdz patiesības graudam kaut kā jāaizrokas :) Tātad ar vardēm un to kurkuļiem barojas foreles, bet vardes lielos daudzumos noēd nelietīgie stārķi. Stārķi pie mums ne mazāk kā bebru, tātad gāžam šo ligzdas nost tāpat kā bebru dambjus!
p.s. ceru ka šo nevainīgo joku kāds nepārpratīs.

Sulla, 22.marts 2015, 19:03

Stāsts iz dzīves:
Savulaik, kad vēl šeptēju Stučkā, aizsūtija uz Kurmeni pie tantiņas. Redz šamai neesot elektrības. Ja jābrauc, tad jābrauc-dodamies ceļā.
Aizbraukuši pie tantuka, redzam, ka pagalmā ohūnā stārķu ligzda uz betona balsta. A apukšā, zem ligzdas (drīzāk ieaudzis ligzdā), savienojums "nopuvis". Tā kā bez pacēlāja zem stārķa ligzdām nelienu, tad nosakam šamai, ka jāgaida līdz pirmdienai. Jo piektdienas vakars un pacēlājs tik pie pirmdienas būšot. A šamā nepakam. Spurojas pretī - redz dēlam rītā kāzas. Kā, lai tās nosvin, ja elektrības nav. Tantukam stāstam, lai šodien novērstu maitājumu tad vajag to stārķa ligzdu dabūt gar zemi! Tantuks sašutis un neļauj nepakam, jo redz tur svēteļi dzīvojot. Ja jau tad jau. Šamai pastāstiju ko svēteļi nes uz ligzdu un nedod dievs kāda lunkanā izkritīs no ligzdas un mazbērnus sakodīs, ko tad? Tantuks ar reizi atmaiga un teksts bij sekojošs-vai vai dēliņi, gāžat to zarazu ātrāk nost. Pēc pāris minūtēm vecais bij klāt ar dakšām/kārtīgu pagaru virvi un vēl T-25 piedzina klāt.
Pēc stundas mājās spīdēja gaisma. :))
p.s.
Tas nebij ligzdošanas periodā.

tātad gāžam šo ligzdas nost tāpat kā bebru dambjus!

Sulla, 22.marts 2015, 19:03[/quote]


Tas regulāri tiek darīts,sākot ar oktobri,beidzot ar martu:)

līdz patiesības graudam kaut kā jāaizrokas :) Tātad ar vardēm un to kurkuļiem barojas foreles, bet vardes lielos daudzumos noēd nelietīgie stārķi. Stārķi pie mums ne mazāk kā bebru, tātad gāžam šo ligzdas nost tāpat kā bebru dambjus!
p.s. ceru ka šo nevainīgo joku kāds nepārpratīs.

Sulla, 22.marts 2015, 19:03

LV bebru droši vien ir ap 100 000, bet stārķu tikai ap 10 000. Turpinoties neapstrādāto lauksaimniecības zemju straujai aizaugšanai ar krūmiem, bet apstrādāto ar vien intensīvākai izmantošanai, stārķu īpaši vairāk nepaliks.
Lai ornitologi paši tiek galā ar savu saimniecību.

līdz patiesības graudam kaut kā jāaizrokas :) Tātad ar vardēm un to kurkuļiem barojas foreles, bet vardes lielos daudzumos noēd nelietīgie stārķi. Stārķi pie mums ne mazāk kā bebru, tātad gāžam šo ligzdas nost tāpat kā bebru dambjus!
p.s. ceru ka šo nevainīgo joku kāds nepārpratīs.

A stāsts sākās par pumpainām zivīm. :))

Var jau būt , ka spalvu švīkstoņu esmu noturējis par šņākšanu , bet ka čūska locījās , to 100 % redzēju , tātad dzīvas nes uz ligzdu .

gintsgg, 22.marts 2015, 18:29

Gint čūskas var stundu locīties pat pēc galvas atdalīšanas :) pa Animal Planet nesen rādīja visādus unikālus kadrus ko nofilmējuši amatieri. Viens fermeris čūsku, laikam klabureni, nogalināja nocērtot galvu, ķermenis un galva turpināja vēl sarauties ilgu laiku, līdz galva iekoda pašas ķermenī :) Pavēro kādreiz kā stārķveidīgi rīkojas ar čūskām uz zemes(vai pameklē jutubē dabas filmas), ass knābja cirtiens šai pa galvu un tikai tad sāk rīt nost (vai nest uz ligzdu).

Var jau būt , ka spalvu švīkstoņu esmu noturējis par šņākšanu , bet ka čūska locījās , to 100 % redzēju , tātad dzīvas nes uz ligzdu .

Domāju ka nebūšu sajaucis , kad to odzi nes 4-5 metrus virs galvas , ļoti labi var dzirdēt to šņākšanu , bet kad līdz ligzdai ir 50 metru , diez vai var dzirdēt mazuļu šņākšanu .

gintsgg, 22.marts 2015, 17:50

tas ir izslēgts, no tāda attāluma nedzirdētu nekad. Visi lielie putni (izņemot pūces) lidojot izdod skaņas ar lidspalvām, tām šķeļot gaisu, būsi to švīkstoņu noturējis par odžu šņākšanu :) Vispār jau leģendas un mīti tā arī rodas. Kaut vai slavenais tautas ticējums ka krupji pa nakti govīm nozīž pienu. Bet radies tas pavisam prozaiski, ierauga saimniece pa kūti rāpojam krupīti, pāršķeļ nabagu ar kādu asu darbarīku un tam izdalās no zemādas indes dziedzeriem nedaudz bāls šķidrums. Un leģenda par krupjiem pienasūcējiem gatava :) Man ome savulaik tam svēti ticēja.

nu jaa,man jaapiekriit Sullam jo ir gadiijies gandriiz uzkaapt un to shnjaakshanu var dzirdeet kad ieklausies,bet staarkjeeni gan uzvedaas skalji

Domāju ka nebūšu sajaucis , kad to odzi nes 4-5 metrus virs galvas , ļoti labi var dzirdēt to šņākšanu , bet kad līdz ligzdai ir 50 metru , diez vai var dzirdēt mazuļu šņākšanu .

Nezinu , bet daudz reizes esmu redzējis ka stārķi atnes uz ligzdu dzīvas , šņācošas odzes .

gintsgg, 22.marts 2015, 16:01

piedo bet izklausās pēc pekstiņiem ;) odzes vispār šņāc ļoti klusi un reti, esmu vairākas reizes laukos tās nesis prom no māja apkārtnes uz tuvējo mežiņu, aiz astes turot (čūskas nekad nesitu nost). Un kad stārķi atnes barību uz ligzdu tad parasti sīkie skaļi trokšņo, arī izdod šnācošas skaņas, būsi sajaucis :)

Nezinu , bet daudz reizes esmu redzējis ka stārķi atnes uz ligzdu dzīvas , šņācošas odzes .

un tu gribi teikt ka staarkja mazulji ir imuuni pret odzes indi?

Nu taa buus bijusi ljoti veiksmiiga odze,jo staarkjis ar knaabi vispirms nosit un tad tik nes uz ligzdu mazuljiem

Ruu, 22.marts 2015, 10:47

Nu galīgi nav taisnība , neko viņš nenosit , esmu dzīvojis sētā , kur bija stārķu ligzda un katru dienu redzēju kā šie nes gan dzīvas odzes , gan dzīvas žurkas , gan viss kaut ko . Vienmēr domāju , ka tikai uz galvas neuzmet .

Jaunajos noteikumos varētu iestrādāt, ka makšķerēšanas tiesības iegūstamas kārtojot speciālu eksāmenu dialektikā.

Forelisti drīz ies stārķus slānīt?

boblers, 22.marts 2015, 12:00

ne tikai staarkjus,visus peec kaartas

Forelisti drīz ies stārķus slānīt?

nu mirstoshos neegjus neriit buutu greeks

Pilnīgi normāli, "skils" šiem jau ir - pārsvarā rij nēģus. Esmu redzējis melno stārķi to darām.

nu veel shiem bishk jaapiesliipee skils,reiz redzeeju kaa viens neuzmaniigs iezhaavaas upee,ilgi tur peeraas,bet krastaa kaut kaa izliida