Foreles

es i enerģētiķss. es neko nejēdz. tapē es uzdo jautājums.
kas ir galvenais meliorācijas uzdevums, mērķis?
kas ir latvijas lielākās iekšzemes ūdenskrātuves? vai tiešām ezeri, upes? kas ir labākais ūdens akumulators? no kurienes ūdens lēnāk pazūd - aiztek, iztvaiko - upe, ezers, purvs? var pievienot sarakstam arī zemi kaut zem savas mājas. kas notiek, ja Latvijas lielākās daļas ūdenskrātuvju līmeni pazemina par pusmetru, metru? cik no tā procentuāli izmainās virszemes ūdens apjoms? kā attiecīgi mainās cilvēka spējas ūdeni piesārņot? kāda ir ūdens siltumietilpība attiecībā pret citām vielām? kas notiek ar upju līmeni, ja virszemes ūdens apjoms tiek samazināts? kā uz to reaģē upes augi? kā izmainās skābekļa daudzums upes ūdenī? atbildot uz šiem un vēl daudziem citiem jautājumiem varētu secināt, kā mainās upju iemītnieku dzīves apstākļi. var vēl piemest - kur un kāpēc bebri veido uzpludinājumus? kas ir forelēm piemēroti dzīves apstākļi? kuros laikos, kādā udenkrātuvē, kurām zivju sugām bij lielākā iespēja, ka to skaitu stipri ietekmē cilvēks?

munjors,labprāt izlasītu kādu grāmatu par meliorācijas ietekmi uz dabu,kuru tu ieteiktu!

sermuksis, 13.jūlijs 2015, 00:58

Konkrēti mans uzreiz Tev nenosauks kuru grāmatu! Bet tavi domu graudi ir mazsvarīgi kā: "domāju.." jeb uzskatu kā galveno un patieso viedokli, patiesībā nozīme ir tikai tev pašam, kas kļūdaina.
Meliorācijas ietekme uz vidi.. Atbrauc ciemos, un parādīšu tev konkrēti praksē kur ir tā novērojama.. Man ir apkārt "upes", pēc tēva stāstītā tur ķēra kādreiz ar tīklu zivis spaiņiem.. Tagad tur ir grāvis.. Neredzēsi nevienu zivi.. labi ne tikai zivi, bet vasarā arī ūdeni!
Otru prakses dienu noteikti parādītu ezeru Lubāns.. Kas pavasaru palos pirms meliorācijas pārsniedza 3x lielākus izmērus esošajam tagad.. Kas bij Eiropā unikālākā parādība ar savu izmēru maiņu gada griezumā..VIVA PSRS..
Trešā dienā- prakse notiktu, purva apmeklējumos.. Redzētu, kā purvi aizaug ar kokiem..
Izglītoties ir forši.. Un grāmatas ar ;) Mans nav lektors, bet kaut cik skolā esmu gājis un pa ausu galam dzirdējis ko ar.. Un tikai iesaku šo to, lai veidotos interesantāka sarunas vide..
Tikko iemetu mātē googlē info, izmeta ļoti daudz.. Lasi, lai nesanāk kā:
"Čukča ņe čitateļ, on pisateļ.." ;)

munjors,labprāt izlasītu kādu grāmatu par meliorācijas ietekmi uz dabu,kuru tu ieteiktu!

Domāju,ka grāvji un drenāža nav būtiskākais ūdens pazušanas iemesls,vairāk sliecos domāt par uzpludinājumiem,caur kuriem ūdens iztvaiko,nemaz līdz upei nenonākot!

sermuksis, 12.jūlijs 2015, 23:26

Iesaku mazāk domāt, bet palasīt grāmatas.. ;)

Domāju,ka grāvji un drenāža nav būtiskākais ūdens pazušanas iemesls,vairāk sliecos domāt par uzpludinājumiem,caur kuriem ūdens iztvaiko,nemaz līdz upei nenonākot!

sermuksis, 12.jūlijs 2015, 23:26

tu vispār fiziku, ģeogrāfiju skolā esi mācījies? :) Tak pielaid savu vannu pilnu un paskaties cik ilgā laikā ūdens pilnībā iztvaikos (aizlīmē kārtīgi noteku), bet izraujot korķi jau pēc 5 min tā būs tukša. Tas pats notiek ar purviem un mežiem, tie ir kā milzu vannas kas ilgtermiņā spēj uzkrāt nokrišņus un lēnām tos caur gruntsūdeņiem atdot upēm. Bet sarakātie grāvji ir kā notekas kas bieži vien jau jūnijā visu nosusinājuši, tā ka vasaras otrajai pusē vairs nekas neatliek.

Sulla, 12.jūlijs 2015, 23:39

Pareiz runā! Tas pats tagad ir vērojams meža pieaugumos.. Ja agrāk uzskatīja, ka vajag 100 gadi, lai izaugtu mežs.. Tagad par 30 gadiem ātrāk!?(konkrēti nepateikšu gadus :)), bet fakts tāds ir!

Latviešu sindroms- sīkstulība, nabadzība, vainīgo meklēšana tur kur viņu nemaz nav..
Tas tādā īsuma, bet tas tā ir.. ŠEIT čīkstuļi čīkst pīkst aiz kaut kāda iekšējās neapmierinātības utt.. kas patiesība iespējams nemaz nav saistīts nemaz ar forelēm.. Lai cik dīvaini nebūtu es ar savu forelēšanas nabadzīgo pieredzi dodoties pie upes- bez zivs (foreles) nēesmu atgriezies mājās.. vai ja ne zivs, bet ar pozitīvām emocijām gan! Tad kur šeit ir tā problēma!? Nav tā, ka iekšējais egoisms nespēj sadzīvot ar to, ka pieej pie "savas" upes un redzi citu pēdu!? Šodien necope, noteikti kāds ir vainīgs! Tās pēdas.. nē bebrs, ūdrs..
Eh, bet agrāk gan bij upes zivju daudz.. zāle zaļāka.. tikai pirms simts varbūt nedaudz gadiem atpakaļ.. cilvēki no bada Latvijā mira nost, jo bij zaļāki un zivis neķera..
Nesmīdiniet.. Ja liekas, ka zivju paliek mazāk.. Nopērciet zivju mazuļus, laidiet iekšā! Ir organizācijas kas jau to dara, stājaties biedrībās un dariet ko lietas labā.. Ziedojiet savu laiku upju kopšanās, kolektīvajās!!! Naudas investīcijās utt.. citādi visa šī čikstēšana ir čikstēsanas pēc ar cerību, ka es labi nočīkstēs un kāds beidzot tavā vietā ko iesāks.. Beidzam Padomju ideloģijas stimulēšanu..

trollis laikam nemaz nezin ka hidroloģija ir fiziskās ģeogrāfijas apakšzinātne, lab ar mudakiem nav vērts diskutēt, arlabunakti

Pilna vanna ar ūdeni,ir hidroloģija,tai ar ģeogrāfiju nav nekāda sakara!

Domāju,ka grāvji un drenāža nav būtiskākais ūdens pazušanas iemesls,vairāk sliecos domāt par uzpludinājumiem,caur kuriem ūdens iztvaiko,nemaz līdz upei nenonākot!

sermuksis, 12.jūlijs 2015, 23:26

tu vispār fiziku, ģeogrāfiju skolā esi mācījies? :) Tak pielaid savu vannu pilnu un paskaties cik ilgā laikā ūdens pilnībā iztvaikos (aizlīmē kārtīgi noteku), bet izraujot korķi jau pēc 5 min tā būs tukša. Tas pats notiek ar purviem un mežiem, tie ir kā milzu vannas kas ilgtermiņā spēj uzkrāt nokrišņus un lēnām tos caur gruntsūdeņiem atdot upēm. Bet sarakātie grāvji ir kā notekas kas bieži vien jau jūnijā visu nosusinājuši, tā ka vasaras otrajai pusē vairs nekas neatliek.

Vilki,lūši pirmos izkaus bukus,tad Zariņtantes aitas,un pie bada ar kādu bebru,bet vai tas ir risinājums,stipri šaubos!

Tagad dabā saduras tik daudzas intereses ar tik dažādiem, pretējiem, paralēliem utml mērķiem, bet rezultāts pamazam velk Sahāras vai Marsa virzienā ja nopietni...

nomads, 12.jūlijs 2015, 22:02

jā pie mums vēl tas mazos mērogos novērojams, bet tak neskaitāmas vietās uz zemes gigantiskos apmēros, platības daudz lielākas par LV teritoriju pārvērtušās neauglīgos tuksnešos vai solončakos, pat ASV dienvidštatos ļoti aktuāla problēma. Vienīgā cerība ka nākamais ledus laikmets pienāks ātrāk, tad saldūdens atkal varēs uzkrāties ledājos :)

Domāju,ka grāvji un drenāža nav būtiskākais ūdens pazušanas iemesls,vairāk sliecos domāt par uzpludinājumiem,caur kuriem ūdens iztvaiko,nemaz līdz upei nenonākot!

Šodien iemeiģināju lucky john anira,ļoti iepatikās gan man, gan forelēm.Labs vobleris.

vot šitās 2lietas,hesi un meliorēšana ir sūds.....
tak agrāk tāda nebija,bija labi,viš tal dabiski man liekas notiek labāk....kā jūa domājat?

sulla,

ja skatāmies lielā mērogā, tad tev piekrītu arī daudzas bijušās foreļupes ir izsusējušas pateicoties meliorācijai.
http://www.copeslietas.lv/site/bildes/bilde-38152.htm

meliorācija uz vietas nestāv arī tagad, LVM veic lielu meža masīvu plānveida meliorāciju un jaunos meža ceļus būvējot tiek veidots novadgrāvju tīkls.

Tagad dabā saduras tik daudzas intereses ar tik dažādiem, pretējiem, paralēliem utml mērķiem, bet rezultāts pamazam velk Sahāras vai Marsa virzienā ja nopietni...

:) Sullas un nomad teiktajam.

Piekrītu pēdējiem diviem postiem.

a es visā vainoju alkatīgos un maliķus,nebūtu vispār nekādu tīklu un murdu zivju būtu daudz un uz makškeres varētu saķert un pietiktu visiem,bet nē kādam jāizsit zivis un jāpārdod besī šitādi......
parunājot ar vecākiem cilvēkiem agrāk upē kādi ālanti bija kādus vilka,līdakas,nu visas zivis,jā arī agrāk brida ar tīkliem utt.bet nu nebija kā tagad,ka citur tukšums,es nezinj,bet šaubos ka agrāk ūdru un citu zvēru nebija...
viss ir alkatības dēļ un reizēm labu gribot visu sačakarē.

ok vēl viens fakts par bebriem tiem kas šajā zvērā saskata tikai ļauno un likvidējamo. LV savulaik veikta visai intensīva meliorācija, taisnotas un bagarētas ne tikai upes, sadrenoti lauki, bet arī jebkurš mitrāks mežš, purvs sagrāvots, lielie ezeri zemienēs ieskauti kanālos. Tas viss darīts lai nosusinātu zemes un mazāk būtu mitrāji. Bet tas ka šāda meliorācija novedīs pie ūdens trūkuma upēs vasarās, agrāk leknu pļavu izdegšanas, retu biotopu noplicināšanās (Lubāns), diez vai kāds aizdomājās. Parunājoties ar veciem copmaņiem, vai lauku ļaudīm kam īpašumi upju krastos, top skaidrs par to milzīgo atšķirību starp ūdens daudzumu vasarās tagad un tolaik pirms lielajiem meliorācijas darbiem, vairākkārt mazāk nu ir. Šur tur Eiropā jau labu laiku veic demeliorāciju tā teikt, cenšas atgriezt upju ielejām agrāko izskatu. Bet tas ir šausmīgi dārgi. Mēs esam par kuslu lai kaut kam tātad tērētos. Bet bebrs tik strādā. Kur visvairāk ir to dambji? Ne jau uz upēm, bet uz grāvjiem. Un tieši uz meliorācijas grāvjiem dambji dara to svētīgo darbu- savāc palu un lietus ūdeņus un neļauj tiem strauji aizplūst lielajās upēs un tālāk uz jūru. Ja ar grāvju tīklu mitro mežu un purvu "sūkļa" efekts tiek iedragāts, tad bebri šajā situācijā kaut ko dara uz labo pusi. Kā vienmēr kokam 2 gali. Un es neaicinu nu ķēdēties pie bebru dambjiem un neļaut nevienam tos jaukt nost, nē esiet vienkārši elastīgāki un vispirms izpētiet situāciju pamatīgāk.

dabūnat atpakaļ oriģinālo barības ķēdi ar vilku/ lūsi virsotnē, tad bebrs vairs tik droši katrā vietā nebūvēs pilis un dīķus...

Vilku skaita dinamiku nosaka gandrīz vienīgi medīšanas intensitāte, nevis dabiskie faktori.

ja no viena gala sākts regulēt, sekas pa ķēdi iet uz priekšu.....