Atgriezos no 3 diennieka pa vidzemes upelēm, jāsaka sen nebiju tā nostaigājies, kopā pabiju 4 upju augštecēs un iemesta ace arī neskaitāmās pieteciņās strautiņos. Kā jau domāju ar ūdeni augštecēs viss štokos, šur tur vēl mazs duļķainums saglabājies, bet lielie lietus ūdeņi jau noskrējuši. Laiks gan nelutināja, visai vējains un lieti, lieti rindā vien, tiesa smuki saulaini brīži ar netrūka. Labi notestēju Marmot plāno membrānjaķeli, kvalitatīva manta, cauri nelaiž arī stipru lietu un arī neko daudz nesviedrē virs 10km intensīvos pārgājienos starp upju baseiniem. Uz nekādu dižo copi šoreiz necerēju, vairāk gribēja apskatīt sen nestaigātas vietas, bet šo to jau noķēru. Pārsvarā gan zemmēriņi, mēri (virs 35) varēja būt laikam 3. Bez pārsteigumiem ar neiztikt, straujā akmeņainā bedres izejā pakaļ voblerītim iznāca iespaidīga forele, godīgi sakot jau sen nebiju tādu nekur manījis. Stabils 60nieks. Protams uzreiz padomāju ka taimis, bet pakalkulēju ka šeit tas nu nekādi nevarēja nonākt, 3 aizsprosti noslēdz ceļu uz jūru. Otreiz ar nāca pakaļ tam pašam voblerim, šoreiz atrādīja arī savus sānus ar sarkanajiem rimbuļiem, tā teikt liekot manīt ka strautene 100%. Turpmākās pāris stundas ar vairākām pauzēm nesekmīgi mēģināju šamo izprovocēt uz grābienu, mainīju mānekļus, bet velti, pat nerādījās. Var jau būt ka ar kādu smaržīgu ēdamgumijas tārpu sakārdinātu tomēr, tik tādas mantas uz foreļupēm neņemu līdz un arī negribu. Nolēmu netālu pārnakšņot un atgriezos nākamajā rītā, bet laiks bija slapjš, ūdens sāka duļķoties, un nekas nesanāca. Būs vien jāatgriežas citu reiz, atceros ka 90.to beigās līdzīgu zivi "apstrādāju" pusvasaru, līdz paņēma gandrīz 100m no bedres kur pirmo reiz manīju :)
Auklā noteikti nav problēma! 
Chalitis, 20.aprīlis 2016, 12:34
Mono auklas tak ir dažādas, cietas, mīkstas, ar atmiņu un bez. Atceros 90.to sākumā man bij viens kāts ar visai maziem riņķiem un biju uz spoles uztinis tādu pacietu 0,25 monoauklu. Pāris copes vēl neko varēja pamētāt, līdz iegadījās lietaina diena, auklu neizžāvēju un mājās ar aizmirsu pārtīt. Nākamajā copes reizē nekur nevarēju iemest, aukļa ķērās riņķos, izžūstot uz spoles kasetes tā bija savijusies stingrā spirālē :) Tam kātam drīz vien pārliku lielos riņķus (pamatīgi lielus, bij tāda mode) un metieni atkal aizgāja kā pa sviestu.