Protams nepretendēju uz absolūto patiesību, bet esmu dzirdējis, ka zivij ilgi cīnoties izstrādājas milzīgs daudzums pienskābes, kā rezultātā zivs pēc atlaišanas aiziet bojā. Ja zivi grib atlaist esot jāķer ar džerka kātu, lai zivi var izvilkt ātri baigi nenogurdinot. Ar niedrīti ķerot zivs tiek nokausēta līdz spēku izsīkumam un pēc atlaišanas, netiekot galā ar pārlieko pienskābes daudzumu nobeidzas.
IESACEJSJ, 6.jūnijs 2016, 07:50
Tas ir vecumvecs mīts kuru nez kāpēc daudzi iemīļojuši izplatīt tālāk ;) Starp citu par pienskābes uzkrāšanos muskuļos runā vēl arvien ne tikai copmaņi bet arī sportisti un sporta ārsti. Pie lielām slodzēm muskuļi sāk sāpēt, rauj krampjus u.t.t. Bet vai esam novērojuši ka sportisti finišējot vai pabeidzot garu mokošu maču krīt kā mušas un sprāgst nost ? ;) Nē taču, pa retam kādam neiztur sirds, tas gan.
Pienskābes mīts
Kamēr zivs ir ūdenī un spējīga elpot nekas traģisks tai nenotiks. Tieši delikāta izvadīšana, bez panikas un nenormālas raušanas, kad zivs tiek šlepēta pa ūdens virsmu un mēģina satvert kad tā vēl ārdas, vismazāk traumē zivis. Un minimāli samaziniet laiku cik ilgi zivs būs ārpus ūdens, jo tieši apturēta elpošana + stress (cilvēkam tas būtu cīkstiņš zem ūdens ar aizturētu elpu) rada neatgriezeniskus bojājumus organismā. Ja zivs ir no vārīgām (lašveidīgā, zandarts) un neliela izmēra tad pēc iespējas atkabiniet to turpat ūdenī, negrābstot pa siltām rokām un nemetot laivā vai krastā smiltīs.
