6dien bija labākās 3,5 stundas manā foreļošanas mūžā.
Tā kā laiks bija gana ierobežots, laidu uz zināmu upi. Pienācis pie upes sāku siet spiningu un uzreiz aiz tuvējā krūma atskanēja smuks plunkšķis. Skaidrs- gan jau kāda alata ēd. Tā, nu, es viņu tur pāris minūtes mēģināju piemānīt ar 00 izmēra rotiņu, mikro voblerīti, mosca 1 rotiņu un Basaru, bet nekā- plunkšķinās un maniem labumiem uzšķauda.
Neko, eju tālāk un nākamajā spotā zemmēra forelēns, kas gan pats tiek vaļā.
Un tad sākās- pirmā nopietnā cope un viena akrobāte man par prieku uztaisa 4 sveces. Izceļu krastā, izrauju jau nazi kaušanai (maizītes nav ēstas kopš pagājušā gada), bet tad uznāca kaut kāda apskaidrība- priekš kam? Nobildēju gan krasta zālēs un noslīcināju upē. Aiz nākošā līkuma no 1 vietas izceļu 2 mēra alatas, tad zemmēra forele, tad 3 mēri tiek atkabināti, 2 +/- mēri nodilst velkot, tad vienā vietā, kur nekad nav bijušas dzīvības pazīmes gar kāju nopeld 40+ rumpis, kas gan nav pierunājams parādīties vēlreiz, tad atkal alatas.
Atsevišķs piedzīvojums ar raibo upes iemītnieci, kas dzīvo aiz akmens. Iemetu Basaru, piepludinu pie akmens un velku- tā izšaujas, apskatās, bet nepaņem. Nākošajā metienā sākumā pat nenāk līdz, bet kad jau esmu izcēlis vobleri no ūdens tā izlēca pakaļ !divreiz! bet netrāpīja :) Novelku vēlreiz pa to pašu maršrutu un galā ir!
Pirmoreiz mūžā varu teikt, ka atvilkos intensīvi :)
Ne asakas!
1.augusts 2016, 16:12 |
links