Negribu nevienu nogānīt, bet par konsekvenci runājot- ok, paturētājs un laidējs abi laiž vaļā zemmērus, bet tā atšķirība rodas tad, kad pieķeras mērs+, jo paturētājs, visticamāk, paņems to zivi, bet laidējs kā laida zemmērus, tāpat arī laidīs mērus(visticamāk). Piekrītu, ka nevajag ņemt lielās mammas, kuras jau tuvojas desmitniekam, vērtīgāk, ja tādas laiž, aug genofonds utt, utt. Kadam trāpās desmitniece, diezgan loģiski, ka tādu trofeju gribas ņemt mājās, nu labi. Un pēc maniem uzskatiem- ja tas atkārtojas, nu tad droši laižam vaļā. Varbūt patizls salīdzinājums, bet- balto kleitu arī velk tikai pirmajā kāzu reizē, ja sanāk cita reize, tad taču vairs ne.
Es kaut kur citur biju izteicies, ka vieglāk atlaist ir tad, ja ķer regulāri un salīdzinoši daudz, tīri loģiski- ja es brauktu copē 2~3 reizes nedēļā un katru reizi varētu majās atvest labus 5kg brekšuku vai ko citu, drīz vien famīlijai apniktu. Es uz copi dodos pēc copes un zivs, bet, ja zivs nav(un nav diezgan bieži:)))- nestaroju no laimes par vienotību ar dabu, bet nekadu kreņķi neķeru un neslīgstu depresijā. Sūdīgāk, ja pats process kaut kā ir sačakarējies- kaut kas ar copes loriņiem, laikapstākļiem vai cits kaut kas, var nenoķerties zive, bet procesam ir jābūt tādā vai citādā mērā baudāmam.
Es kaut kur citur biju izteicies, ka vieglāk atlaist ir tad, ja ķer regulāri un salīdzinoši daudz, tīri loģiski- ja es brauktu copē 2~3 reizes nedēļā un katru reizi varētu majās atvest labus 5kg brekšuku vai ko citu, drīz vien famīlijai apniktu. Es uz copi dodos pēc copes un zivs, bet, ja zivs nav(un nav diezgan bieži:)))- nestaroju no laimes par vienotību ar dabu, bet nekadu kreņķi neķeru un neslīgstu depresijā. Sūdīgāk, ja pats process kaut kā ir sačakarējies- kaut kas ar copes loriņiem, laikapstākļiem vai cits kaut kas, var nenoķerties zive, bet procesam ir jābūt tādā vai citādā mērā baudāmam.
8.aprīlis 2017, 00:00 | links
