Nepatīkami konflikti ar zemes īpašniekiem bijuši tikai ejot uz/no upes, kad šķērso pļavas, tīrumus. Vienreiz pat ejot pa meža ceļu pienāk klāt vecis ar cirvi un bargi jautā ko es te meklējot :) Bet bradājot pa upi nekad, varbūt tāpēc ka izvēlos tomēr mežainus posmus. Ja upes krastā viensētas tad cenšos tās apiet pa pretējo krastu ar līkumu, nevēlos traucēt. Pats esmu daudzas vasaras pavadījis Latgalē laukos viensētā mazas upītes krastā un zinu to nepatīkamo sajūtu kad tevi vientulībā pēkšņi pārsteidz svešinieks, īpaši ja mazgājies upē :) Tur gan tie pārsvarā bija brakari, puiškāni ar bridenēm.
Sulla, 30.jūnijs 2017, 14:39
Es ari parasti pie upes cenšos vairīties no cilvēkiem,bet ir vietas,kur es to īsti nevaru savienot, jo viensētas sanāk praktiski blakus,ja es vienu apiešu,tad pie cita ieiešu,baigā dilēma sanāk...Neiet tur vairs,tā es arī nevaru gluži,apburtais aplis sanāk.
30.jūnijs 2017, 15:08 | links