Foreles

Cupix! Tas saucas pirdiens peļķē. Ja tu nevari divos teikumos noformulēt savu ideju, vienalga reālu vai fantastisku, tu esi šarlatāns.

10.oktobris 2017, 14:57 | links

Bjorgvins

nevis ka pie mums - tikai mazas upites.ar visam tam iespejam nemaz nav tik vienkarsi tikt Zviedrija pie trofejforelem.ja,lielas lidakas un asarus,sigas un palijas,un protams varaviksnes foreles - ludzu. bet ar strauta forelem ir diezgan problematiski.ja gribi trofejas tad jalido elle rata ar helikopteri.un zviedri nemaz nevelas lai kurs katrs tur vazatos.tas nav tik vienkarsi. jaker vien bus savas.

10.oktobris 2017, 14:24 | links

Bjorgvins

pavisam nesen tika dramatiski izdiskutets jautajums ker un atlaid.nu neviens nevienu neparliecinaji,kaut gan vismaz pie zinamas sapratnes tikam.vismaz lielaka dala.radikalakie sparni ta ari palika zobus griezot.nu es centriski paliku pie uzskata ka gan ker un atlaid,gan maksimali sapratiga dabas resursu izmantosana varetu lidzaspastavet. bet ta nav ne galvena,ne vieniga problema.panemsim pedejos 25 vestures gadus.vai kads zin cik pa siem gadiem tika uzceltas uz forelupem mazas HES ?uz dazam pat vairakas.daudzas upites tika izpostita narsta migracija.daudzas populacija iznika vispar.intensjva mezu izcirsana pazeminaja gruntsudens limeni un tatad ari udenslimeni upites.vel padomijas laika iesakta melioracija ne vienu vien forelstrautu parverta par gravi.par bebriem.te nu jasaka "paldies" kompartijas 1.sekretaram A,Vosa biedram.mednieks budams vins loti gribeja kuplinat medibu faunu.un sakuplinaja ari.ievestie bebri to vien darija ka kuplinajas.rezultats sausaligs.uz upites 40 kilometriem 1981 gqda bija 1 aizsprosts,pec 2 gadiem 3.pedejo reizi kad vasara pilniba izgaju upi - 33 aizsprosti.upe kluva par diku kaskadi.un slinkakas saimes dzivobedres bez aizsprostiem. launakais ir tas ka pludos parraujot aizsprostu,sakrajusas dunas noklaj narsta vietas. un kads tad ir narsta rezultats? bez sim negacijam vel dabas mate nesen davaja dazas netipiski karstas un sausas vasaras,kas ari nenaca par labu forelu populacijai.zems udens limenis rudeni un peksni pludi ziema.plus vel nez no kurienes izmukusi badigi udelu bari.jaa,un tad vel gudrisi salaiz forelupes visadas citadas zivis,kas galigi iedzen stresa pedejas foreles. nu kadas foreles jus zeni gribat? un tomer,ka neglabjams optimists es tomer gribu nobeigt uz pozitivas nots.pagajusais gads prieks forelem ir bijis pozitivs.jau gandriz uz 0 esosa populacija ir devusi asnus.si gada vesa un udenaina vasara noteikti forelem patika.ja sitie greku pludi paries lidz novembrim un izdosies narsts,tad var but viss bus labi.varbut vel bus ziedu laiki gan forelem gan forelistiem. par pieminetajam arvalstim.UK vairak pozicionejas ar lasiem un taiminiem.nekad neesmu dzirdejis ka UK butu forelu meka.par biezi piesaukto Vaciju.tas ir smags gadijums.Vacija centas uzvaret divos pasaules karos.un maksaja sausmigu cenu par to.tika nezeligi attistita rupnieciba.ipasi kimiska.un visi atkritumi zeme un udeni.es pats redzeju 1975.gada kads bija Elba udens varaviksnes krasa.bet vaciesi atjedzas.un ieguldija milzigas pules un naudu lai visu to sakoptu.tagad viss izskatas skaisti.bet viss ir maksligi ataudzets.visas populacijas ir regulari jaatjauno.nu teiksim ta- gandriz mironis ir pieslegts pie sistemam.ja sistema nedarbosies tad bus ka bus.zviedrija.nu Zviedrija ir talak uz ziemeliem un tatad ir labaki klimatiskie apstakli lasveidigajiem pats par sevi.foreles dzivo gan upes gan ezeros.nevis ka pie mums - tikai mazas

10.oktobris 2017, 14:03 | links

cupix

Cupix!
Vai vari puslīdz detalizēti aprakstīt kādu Tu redzi to reālo iespēju un kur Tu saskatīji, ka kāds ir pret un kāpēc nevar salīdzināt situāciju pirms 10;50;100 gadiem un kur Tu ieraudzīji, ka kāds nenormālo sludina par normālu?

Makatanav, 9.oktobris 2017, 18:58

Lasi zemāk , gan es esmu rakstījis gan citi ir rakstījuši savus ierosinājumus. Kur es rakstīju ka kāds to sludina par normu?

10.oktobris 2017, 13:13 | links

Bjorgvins

strauta forelu tema ir smagaka un sapigaka tema Latvija.un tada ta bijusi ir ari agrak.varu pieminet citatu no J.Jaunsudrabina rakstiem,kur aprakstits ka vietejie iedzivotaji izrok forelu strautam jaunu gultni un nosusinata bedrite izsmel visas foreles.un bijis japaiet gadiem lai atkal kada lietaina vasara sarastos jaunas.tas teiksim 100 gadus atpakal.mana personiga pieredze tik talu nesniedzas.es varu runat par laikiem no 60-tajiem.cupix piemin tiklus,daksas, strikus ar 100 akiem.tie draudzin nav 90 -tie.tie ir 60 -tie gadi. sitie riki tikko bija aizliegti.pirms tam par maluzvejniecibu tika uzskatita tikai spridzinasana. un protams riktigi veci neatteicas no vecajiem paradumiem.vel var pieminet gan murdus,gan lasu tacus.es,puiselis pa upi bradadams ar lazdas,pecak bambuka makskeriti,ne vienu vien tadu brinumu redzeju.un protams amonjaka udens pielietosana lauksaimnieciba.no 1965 lidz 1985 mana mila forelupite 3 reizes nezeligi cieta no sitas nejedzibas.pirmaja reize minimali,otraja reize ieluza tilts un traktors ar 10 tonnam iegazas upe.un dabai pietika speka atjaunot forelu populaciju.ja par forelu makskerniekiem,tad varu teikt ka vinu nebija daudz.daudzi uzskatija to skerslu joslu parvaresanu par grutu un neproduktivu nodarbi.citas zivis vareja nokert vieglak un vairak.ja par to kasanu,tad padomijas laikos ari bija forelem skaita un garuma ierobezojumi.un tie kas makskereja nebija ieintereseti iznidet forelu populaciju un rikojas sapratigi.protams.bija gan dureji narsta laika,gan paradijas elektriki.tos tramdija inspektori,gan vareja norauties no makskerniekiem.zinama kartiba bija.zivis ari bija.ja,protams foreles parsvara makskereja ar dabisko esmu - tarpi,kukaini,zivtinas.vienkarsi nebija noperkami ne tik labi spiningi,ne spoles ne vizuli. 90-tie gadi atnaca ar revoluciju inventara.kluva pieejami moderni copes riki.un forelistu kluva vairak.un protams presings uz zivi ari.ker un atlaid vel nebija.un pa pedam makskerniekiem lavijas elektriki un elektroniki.so sergu izdevas minimalizet tikai pienemot nezeligus likumus pret viniem.bet zivis vel joprojam bija.tad ar likuma speku pargajam tikai uz maksligam esmam.tika popularizets un piekopts princips ker un atlaid. maluzvejnieki tika tramditi.akcija lasiem but drosi ,ka labveligi ietekmeja ari forelu narstu.nu kur vel labak.bet stop.zivis saka izzust.kaut ka nelogiski,bet fakts.kur ir fiska ?

10.oktobris 2017, 12:57 | links

BassPlanet

Īstenībā jūs variet vainot da jeb ko,bet visu bēdu pamatā ir cilvēks! :D

10.oktobris 2017, 12:45 | links

Hotentots

Nedomāju, ka foreles cenai ir tāda ietekme. Strautenes pārsvarā neķeras stipri lielas. Domāju, ka reizumis liela daļa copmaņu var atļauties aizmaksāt par 400 gramiem zivs arī mahimā. Cits jautājums ir par to pieejamību. Ne visur (sevišķi mazākos veikalos) tāda veida zivis vispār ir un tad vēl ir runa par svaigumu.
Pat priekš sevis varavīksnenes periodiski saķeru maksas dīķī. Kādas 3 parasti paņemu, 1 uzreiz sasālu, 2 sasaldēju (parasti patērēju mēneša, max 1,5 laikā. Ilgāk gan turēt nevajadzētu). Lai arī ko gudrinieki teiktu par saldētas zivs slikto garšu un veikala trekno lasi, tā mana atsaldētā zivs garšo ievērojami labāk par bodes variantu, kas ej nu vēl sazin, cik ilgi stāvējis un kā glabāts.
Bet nu tas tā, mazliet offtopiks.

10.oktobris 2017, 11:59 | links

nomads

Interesanta tev matemātika, ka lasi UK iedzīvotājs varot nopirkt par dažu minūšu darba algu,
Lasis maksā ap 7EUR kg un veikala lasis var svērt ap 5kg=35 EUR, tas nozīmē UK algu ap 10 EUR minūtē vai 600 EUR stundā....

Liela loma ir arī faktam, ka piekopt C&R ir daudz vieglāk, ja tava alga ir tāda, ka to zivtiņu vari nopirkt par dažu minūšu darbu, ne par visu darbadienas algu, nerēķinot vēl tālā ceļa izdevumus.

basks, 9.oktobris 2017, 14:29

10.oktobris 2017, 10:41 | links

Makatanav

Cupix!
Vai vari puslīdz detalizēti aprakstīt kādu Tu redzi to reālo iespēju un kur Tu saskatīji, ka kāds ir pret un kāpēc nevar salīdzināt situāciju pirms 10;50;100 gadiem un kur Tu ieraudzīji, ka kāds nenormālo sludina par normālu?

9.oktobris 2017, 18:58 | links

Makatanav

Antropogēnā slodze uz jebkuru ūdeni pēdējo 30 - 40 gadu laikā ir palielinājusies neskaitāmas reizes......

Manuprāt, šī arī ir atbilde. Diemžēl.

aldis70, 9.oktobris 2017, 17:30

Vai vari puslīdz detalizēti aprakstīt kādu Tu redzi to reālo iespēju un kur Tu saskatīji, ka kāds ir pret un kāpēc nevar salīdzināt situāciju pirms 10;50;100 gadiem un kur Tu ieraudzīji, ka kāds nenormālo sludina par normālu?
Nu tak nevar salīdzināt ,kas bija 40 gadus atpakaļ un kas bija 10 gadus atpakaļ , tie ir galīgi dažādi intervāli..... runa jau iet par visatļautību.
Skatoties uz deviņdesmito bildēm , kuras ir saglabātas dažam labam tīkli un dakšas , murdi , striķi ar 100 āķiem. Diez vai kādu uztrauca kas paliks pēcnācējiem. Tēma ir ļoti pat aktuālo , tagad kā ne kā ir reāla iespēja kaut ko mainīt....

cupix, 9.oktobris 2017, 17:54

9.oktobris 2017, 18:56 | links

cupix

Antropogēnā slodze uz jebkuru ūdeni pēdējo 30 - 40 gadu laikā ir palielinājusies neskaitāmas reizes......

Manuprāt, šī arī ir atbilde. Diemžēl.

aldis70, 9.oktobris 2017, 17:30

Nu tak nevar salīdzināt ,kas bija 40 gadus atpakaļ un kas bija 10 gadus atpakaļ , tie ir galīgi dažādi intervāli..... runa jau iet par visatļautību.
Skatoties uz deviņdesmito bildēm , kuras ir saglabātas dažam labam tīkli un dakšas , murdi , striķi ar 100 āķiem. Diez vai kādu uztrauca kas paliks pēcnācējiem. Tēma ir ļoti pat aktuālo , tagad kā ne kā ir reāla iespēja kaut ko mainīt....

9.oktobris 2017, 17:54 | links

aldis70

Antropogēnā slodze uz jebkuru ūdeni pēdējo 30 - 40 gadu laikā ir palielinājusies neskaitāmas reizes. Kurš ir braucis 100km. makšķerēt ar satiksmes autobusu vai 50km. trijatā uz mopēda Rīga-7, un 50 dzīvokļu mājas pagalmā bija 3 privātas automašīnas.

Makatanav, 9.oktobris 2017, 16:57

Manuprāt, šī arī ir atbilde. Diemžēl.

9.oktobris 2017, 17:30 | links

Makatanav

Antropogēnā slodze uz jebkuru ūdeni pēdējo 30 - 40 gadu laikā ir palielinājusies neskaitāmas reizes. Kurš ir braucis 100km. makšķerēt ar satiksmes autobusu vai 50km. trijatā uz mopēda Rīga-7, un 50 dzīvokļu mājas pagalmā bija 3 privātas automašīnas.

9.oktobris 2017, 16:57 | links

Makatanav

vēl,
Nav grūti atrast iemeslu kāpēc UK ir vairāk to zivju resursu. - Mākslīgā pavairošana, vēl vairāk teritorijas privātuma, mazāk prasmīgi makšķernieki.
Liela loma ir arī faktam, ka piekopt C&R ir daudz vieglāk, ja tava alga ir tāda, ka to zivtiņu vari nopirkt par dažu minūšu darbu, ne par visu darbadienas algu, nerēķinot vēl tālā ceļa izdevumus.

basks, 9.oktobris 2017, 14:29

Puis! Kas ar Tevi? Tuvākajā apkārtnē neviens vairs negrib runāt? Makšķerniekam, kurš šauri specializējies pārdesmit gadu periodā, viss ir skaidrs. Viņš bildes vairs netaisa un noēd divas zivis pa sezonu. Viņš zin vietas, kur ganās tikai alatas un tur arī makšķerē lieguma laikā. Viņš lieguma laikā staigā gar foreļupi acis papriecēt un līdz aprīlim upē nekāpj, lai nejauši nesapostītu berzi.
p.s. Jau gadus 10 vislētāk zivi ir nopirkt. Jebkurā veidā nomakšķerēta zivs ir ļoti dārga.

9.oktobris 2017, 16:49 | links

aldis70

Kaut kas ne tā ar citātu. Atvaino.
Bet, Sulla, ko Tu ar to gribēji teikt?

9.oktobris 2017, 16:18 | links

aldis70

Bask beidz demagoģizēt, kā reiz padumjajos gados lašveidīgo copei bija entās reizes mazāk ierobežojumu. Sāksim jau ar to ka visi varēja valkāt uz dabisko ēsmu un paturēt, tārpotāju bija pilnas upes. B.Liepnieka grāmatā viss skaidri un gaiši tiek aprakstīts, ņēma tik foreles cik ķērās, nekādi svara un skaita ierobežojumi. Otrs nebija mākslīgās ēsmas liegums Gaujā un citur, jau 80.tajos ļoti nadzīgi tika "spiningoti" (pārsvarā cemmerēti, arī līdz 90.to vidum nekaunīgi gaišā dienas laikā bars cemmerētāju stāvēja uz Siguldas tilta)laši cauru rudeni no berzēm. Jā foreles nedrīkstēja copēt oktobrī-novembrī, bet kontroles trūkums pie mazajām upēm nozīmēja ka šā vai tā varēja darīt ko grib, tādus reidus kā pašlaik neviens nerīkoja.
Tā ka dinozauri, beidziet vienreiz gaudot un vaimanāt un stāstīt pekstiņus par "kārtību" agrāk.

Sulla, 9.oktobris 2017, 15:37

9.oktobris 2017, 16:17 | links

Karlis_K

Bask beidz demagoģizēt, kā reiz padumjajos gados lašveidīgo copei bija entās reizes mazāk ierobežojumu. Sāksim jau ar to ka visi varēja valkāt uz dabisko ēsmu un paturēt, tārpotāju bija pilnas upes. B.Liepnieka grāmatā viss skaidri un gaiši tiek aprakstīts, ņēma tik foreles cik ķērās, nekādi svara un skaita ierobežojumi. Otrs nebija mākslīgās ēsmas liegums Gaujā un citur, jau 80.tajos ļoti nadzīgi tika "spiningoti" (pārsvarā cemmerēti, arī līdz 90.to vidum nekaunīgi gaišā dienas laikā bars cemmerētāju stāvēja uz Siguldas tilta)laši cauru rudeni no berzēm. Jā foreles nedrīkstēja copēt oktobrī-novembrī, bet kontroles trūkums pie mazajām upēm nozīmēja ka šā vai tā varēja darīt ko grib, tādus reidus kā pašlaik neviens nerīkoja.
Tā ka dinozauri, beidziet vienreiz gaudot un vaimanāt un stāstīt pekstiņus par "kārtību" agrāk.

9.oktobris 2017, 15:37 | links

basks

vēl,
Nav grūti atrast iemeslu kāpēc UK ir vairāk to zivju resursu. - Mākslīgā pavairošana, vēl vairāk teritorijas privātuma, mazāk prasmīgi makšķernieki.
Liela loma ir arī faktam, ka piekopt C&R ir daudz vieglāk, ja tava alga ir tāda, ka to zivtiņu vari nopirkt par dažu minūšu darbu, ne par visu darbadienas algu, nerēķinot vēl tālā ceļa izdevumus.

9.oktobris 2017, 14:29 | links

basks

Sulla,
Esi patiess!
Nu, nav jābradā pa foreļupēm oktobrī, aizbildinōties ar alatu, līdaku copi, C&R vai citiem ieganstiem!
Tagad tešām ir "bezpredels"!
Nevajag jaukt kāpostus ar putukrējumu. Arī tajos laikos bija savi "perekosi"- gan ar totālo melieorāciju un upju taisnošanu, gan ķimizāciju, gan fermu cūcībām, bet bija arī labas lietas - nebija žogu līdz ūdenim un sargsuņu, nebija mudaku, kas izgrūž cauri likumdevēju gaiteņiem tikai sev šauri izdevīgus makšķerēšanas noteikumus. Makšķerēšanā, tāpat kā citās mūsu dzīves jomās - no viena grāvja otrā. Viss, kas ir vecāks ir nekam nederīgs! Visās lietās - vajag izrādīt saprāta pazīmes. . un bija pareizs aizliegums oktobra mēnesī nemakškerēt foreles!

9.oktobris 2017, 14:22 | links

Karlis_K

Katrs jau izvēlas savu bubuli un galveno ienaidnieku, vienam tie ir bebri, ūdri, citam C&R piekopēji. Vecie stagnāti tikai jaunus iesācējus zēnus var mānīt ar pasakām "kā bija" un kā mēs edām foreles pillām taukainām mutēm un visiem pietika. Jau padlaikos bija totāli izcirstas un sadirstas foreļupes, kura ar amonjaku, kura meliorācijā, kura izsista ar elektrību. Es labi atceros 90.to bezpriģelu, kad visi kāsa, neko vaļā nelaida un upes iztukšojās acu priekšā pat vienas sezonas laikā. Nu pamazam sāk atkopties, 2 manas upēs ir krietni uzlabojusies situācija. Šur tur otrādi viss gandrīz pazudis dēļ lauksaimniecības atdzimšanas, totāli aizaudzis no lauku mēslošanas. Uz vietas nekas nestāvēs un nebūs mūžīgs. Bet vecie gaļenieki kam C&R lielākais bubulis var braukt uz UK un paskatīties kādu "ļaunumu" tas ilgtermiņā nodarījis foreļu un taimju populācijām.

5.oktobris 2017, 13:39 | links

Citas tēmas kategorijā

Kategorijas

Meklēt forumā

Pievieno savu atbildi