Kā Jūs domājiet par pašreiz aktuālo situāciju Pierīgas Daugavā, kur masveidā ķer zemmēra zandartiņus 15m dziļumā, priecājas par labo copi un tos ar izvalbītām acēm un izgrūstu kuņģi rīkles galā, met atpakaļ upē. Domāju, ka no tiem lielākā daļa nobeidzas. Protams, ka mērķa zivis ir mēra zandarti, bet tās jau labākā gadījumā ir tikai katra piektā. - Vai tomēr te kaut kas nav kārtībā ar c@r filosofiju, likumdošanu, makšķernieka ētiku, vai varbūt kaut kas cits. Pie tādas copes intensitātes arī šo vērtīgo zivju resursi var tikt apdraudēti.
basks, 3.oktobris 2018, 11:59
Šeit ir tikai un vienīgi ētikas jautājums, nekas vairāk. Visi pārējie nosauktie neder, ar C&R filosofiju saskan 100%, jo tiek laisti atpakaļ, likums arī netiek pārkāpts.
Azverins, 3.oktobris 2018, 13:26
Domāju ir savādāk -1) ja likums (konkrēti MN) ir neadekvāti situācijai, tad to ir jāmaina, ne jāizmanto; 2) c@r filosofija netiek pareizi interpretēta. Domāju, ka šis filosofijas radītāji negribētu , ka c@r aizsegā makšķernieki APZINĀTI ķer nepiemērotas (mazas, citas sugas, konkrētā vietā un laikā aizliegtas zivis) ar nodomu tās apzināti laist vaļā.
Domāju, ka c@r princips ir cits: makšķernieks iet pēc LOMA, bet ja negibot gadās, kas nav viņam derīgs vai neatļauts, laiž vaļā. Savukārt, ja apzināti iet ar domu "es te mazliet pakaifošu, patrenēšos, pavadīšu laiku ķerdams zivis un laizdams tās vaļa", tas ir sadistiski un perversi.
Mazo zandartu gadījums arī ietilpst šinī kategorijā. Ja redzi, ka jau otrais zandartēns tirinās pie āķa, met taču mieru un meklē citus, negaidi, ka varbūt piektais būs mērinieks!
