ķer un atlaid

Dominē apšaubāms viedoklis, ka princips ņoķert un atlaist ir saudzējošs attiecībā pret zivīm
Nē Akmentiņ,mums vajag čaļus kuri panāk,lai nojauc Hesus,veido zivju ceļus,nārsta vietas,tīra upes,ker ūdeles,medī bebrus untt.
Ja sabiedriskā aktivitāte aprobežojas ar savu līdzpilsoņu drebelēšanu,tad tas ir nožēlojami.

sermuksis, 25.janvāris 2018, 10:10


Līdzpilsoņu drebelēšana jau ir liels panākums - protams ja līdzpilsoņi ieklausas . Nojaukt Hesus un būvēt zivju ceļus .Labi skan. Tad drebelētājam jābūt politiski un ekonomiski spēcīgākam kā Hesu īpašniekiem.
25.janvāris 2018, 10:55 | links
 
Kas var but labaks par lidaku ikriem pavasari ,super..
25.janvāris 2018, 10:45 | links
 
Ikviens, noķerot līdakmammu ziemā, ja nav ļoti auksts, var izvēlēties un to atlaist. Noķert papu un uzcept, kur problēma? Tas nav noteikumu jautājums, katra brīva izvēle, netiek uzspiesta.
Akmens_Viesis, 25.janvāris 2018, 09:15


Ne tikai aukstums padara C&R pilnīgi bezjēdzīgu. Vēl ir faktori kur 100% zivtiņai beigas.

Cieņā.
25.janvāris 2018, 10:25 | links
 
Nē Akmentiņ,mums vajag čaļus kuri panāk,lai nojauc Hesus,veido zivju ceļus,nārsta vietas,tīra upes,ker ūdeles,medī bebrus untt.
Ja sabiedriskā aktivitāte aprobežojas ar savu līdzpilsoņu drebelēšanu,tad tas ir nožēlojami.
25.janvāris 2018, 10:10 | links
 
Urmas, ja vēlies skaidrību komentāros, gadu neraksti neko. :)

Ikviens, noķerot līdakmammu ziemā, ja nav ļoti auksts, var izvēlēties un to atlaist. Noķert papu un uzcept, kur problēma? Tas nav noteikumu jautājums, katra brīva izvēle, netiek uzspiesta.

Savukārt tur, kur atjēgušies par plēsēju attiecību pret pārejām zivīm, tur domā, kā samazināt gan cilvēku spiedienu, gan meklē citus variantus. Un ikvienam, nerēķinot pēc algas, sāk labāk ķerties.

Savukārt ūdas visbūtiskāk regulē rīku skaits. Vismaz ir iespēja liekos rīkus izņemt. Būtu vairāk copmaņu ar tādām pilnvarām, būtu pieskatītāki ezeriņi. Nevar tie daži valsts inspektori visu izbraukāt.

Viens anekdotisks stāsts bija te vietējam copmanim ar suni, kurš dabiski gāja reidā, kamēr saimnieks copē, meklēja pa ezeru ūdas un "vāca kopā", atskrēja sapinies utt...
25.janvāris 2018, 09:15 | links
 
Palasot komentārus tagad vismaz ir skaidrība kurš "rūpējās" tikai priekš sevis un kuri domā ari par pārējiem!
25.janvāris 2018, 09:01 | links
 
Sulla, nepretendēju uz patiesību vai pareizo viedokli. Attiecībā uz publiskiem ūdeņiem, daba nepieder vienam, pāris vai izredzētajiem, tāpat kā zivju resursi. Līdz ar to noteikt ka visam jābūt tā kā vēlas vieni vai otri nebūtu labi. Cilvēki makšķerē dažādu iemeslu dēļ vieni sporta, citi atpūtas, vēl kāds dēļ kā citi. Pieņemot šos makšķerēšanas noteikumus jau skanēja ka velcēšana nav gana sportiska un tāpēc .... Lauku lodars ... varbūt uzreiz nosakam ka makšķerēšana paredzēta pilsētniekiem vai Rīdziniekiem, labāk tiem kas centrā dzīvo, vēl labāk Vecrīgā, nav ko visādiem te makšķerēt. Zivis ar visiem pietiktu. Patiesība ir tāda ka ir cilvēki kuri uztur ģimeni, audzina bērnus, strādā un tā ir iegrozījies ka lauku darbi ir pavasarī, vasarā, rudenī un uz to makšķerēšanu visiem nesanāk izrauties tik daudz cik gribētos, tāpēc ir daļa kura makšķerē pārsvarā ziemā, sanāk ka līdakas viņiem nepienākas. Interesanti, ja uztaisītu aptauju, kuru būtu vairāk, lauku lodaru vai parējo, jo ja lauku lodaru, tad kā daži iedomājušies ka vairākumam viss jānosaka, varbūt to ķeršanu bezledus periodā aizliegt pavisam?
25.janvāris 2018, 00:36 | links
 
Kad nākamreiz ēdīšu mazsālīto spožo, tad saprotams skaudībā iedomāšos kā kasi atlaidinātos asarēnus :/
24.janvāris 2018, 22:51 | links
 
Sullam ēd šprotu kapsētu, maxsimas pūdētos lasi un leišu slimās karpas. Laid visas zivis vaļā, man vairāk paliks jo man paša ķertas zivis garšo
24.janvāris 2018, 22:37 | links
 
Tā ir Sulla. Es ar savu vienu ūdiņu brīvdienās jutos pagalam neērti skatoties kā vietējie šiverē ....
24.janvāris 2018, 22:30 | links
 
Ja es būtu līdaku copmanis tādā mērā ka pārsvarā tik to ķertu, tad izteiktos par ziemas ūdām daudz skarbāk. Cik viegli ar tām "nosmelt krējumu" un sagandēt nārstu. Lauku lodaram pat laiva nav vajadzīga, tik vien kā aizaudzis kolkoza dīķis kurš mudž no zelta karūsiņām, 100m resnas auklas, pārdesmit āķu un aiziet kāšana. Bet tā kā es neesmu līdaku copmanis tad lai jau tās aizstāv viņu ķērāji. Tāpat tās tak kā mēsli visās malās, katrā grāvi, purva ezeriņā, pat jūrā. Neizvilks tak nekad visas.. Lai gudri izsakās nemakšķernieki grafomāni. Par toleranci pret sniega cilvēku, kurš ziemā izsalcis un pārtiek no līdakām.
24.janvāris 2018, 22:03 | links
 
Docent, beiz zāģēt akmens_viesi, nopelnīsi troļļa diplomu, jo melo :)
24.janvāris 2018, 21:52 | links
 
Sulla, pēc nārsta līdakas pastiprināti barojas, pirms nārsta, tām ir lielāka vērtība, tāpēc vajadzētu būt godīgiem attiecībā uz tiem kuri makšķerē ziemā un tiem kuri makšķerē vasarā.
24.janvāris 2018, 21:50 | links
 
Sulla
Es daudz ko dzīvē esmu darijis. Reizēm pareizi, reizēm ne tik pareizi. Bet ir ko atcerēties! :)
24.janvāris 2018, 21:41 | links
 
Sulla [24.01.18]: daddy_j šīs likuma izmaiņas mani un manus kolēģus nekādi neskāra, jo jau iepriekš septembrī foreles nepaturējām. Nārsts notiek oktobra beigās vai novembrī. Tas likums tika pieņemts lai vairs nesavāktu pirms nārsts ikrainās mammītes. Saprotams tas ir simboliski, jo neviens nevienu pie mazupēm nekontrolē. Kurš ņēma agrāk, gan jau ņems arī pašlaik. Bet kā jau teicu cilvēki nu ļoti maz staigā pa upītēm, vietēji šur tur tik karina ūdas ar sliekām.
Tas jau no akmens_viesis teksta :
Nārsta laikā līdakas neķeras!
A ūdas ar sliekām uz asariem liek, ko tad par tā nīdi?
24.janvāris 2018, 21:38 | links
 
Nu nezinu Urmās, tu esi ķēris foreles ar bezatskabargu āķiem ? Problēma tajās C&R statistikās (kurās dažkārt dominē visai augsta mirstība % ) ir ka tās pārsvarā tiek veiktas dīķos ar varavīksnenēm un izmantojot tos pašus standartāķus. Bet dīķos zivis ir daudz vairāk pakļautas slimībām, infekcijai. Ja ir pareizie rīki, zivi negrābj sakarsušās ķetnās un nemet krastā bet iesmeļ tīkliņā to neceļot ārā no ūdens, vai mierīgi pievelk pie kājām stāvot ūdenī, neceļ foreli ārā, satver āķa kātiņu un ļauj zivij pašai atkabināties, tad nekādu traumu ne ādai, ne asiņu un zivs turpina dzīvot. Vieglāk par vieglu. Jā grūtāk ar trijžuburiem, mēdz mazām zivīm tas ieķīlēties ar visām smailēm atplestā mutē un tad ir kirdik, lai atsvabinātu bezmaz jāizmežģī žoklis. Bet tas nav bieži un tāpēc jau pārgāju uz vienžubura āķiem un aicinu arī citus.
24.janvāris 2018, 21:02 | links
 
Chalīt,es bij domājis lidakas.

sermuksis, 24.janvāris 2018, 20:13

Līdaka nekad nenārstos pamatgultnē! Līodaka meklē seklūdens zonas, kur ūdens uzsilst visātrāk. Tas ir vajadzīgs, lai ātrāk škiltos mazie līdacēni. Ja nemaldos, tad pie +8*. Tas ir vajadzīgs tādēļ, lai tie paspētu paaugties līdz citu zivju nārstam. Paaugoties līdz 5 cm, līdacēns pāriet uz dzīvnieku izcelsmes barību. Ja tas nenotiek,tad līdaciņa iet bojā! Tāpēc mūsu platuma grādu galvenais ūdens plēsējs nārsto tik agri! Pie tam mazākie īpatņi to dara agrāk un lielākie vēlāk. Tautas valodā ledenes, kūlenes, sējenes. Suga, tad viena un tā pati
24.janvāris 2018, 21:01 | links
 
Sulla
Ari septembrī noķertai un atlaistai forelei ir mazākas izredzes nonārstot!
24.janvāris 2018, 20:48 | links
 
Nu ja tāda greiza loģika tad vispār nevienai zivij nav vajadzīgi nekādi nārsta liegumi. Zivs pilna ar nobriedušiem ikriem, īsi pirms nārsta vienmēr būs lielāka vērtība, tieši populācijai. Jo tai līdakai no augusta vēl jānodzīvo līdz nārstam, un ne jau tikai no cilvēkiem jāizvairās.
24.janvāris 2018, 20:42 | links
 
Tobiš ja tiešām līdaku copmaņi būtu ieinteresēti nezāģēt zaru uz kura pasi sēž, tad derētu jau februārī pārtraukt ņemt līdakas, īpaši resnās mammītes.

Sulla, 24.janvāris 2018, 17:50


ko darīt tiem kuri tikai ziemas sezonā tiek makšķerēt?

kura no līdakām nevarēs iznārstot, tā kuru noķēra augustā vai tā kuru februārī?
24.janvāris 2018, 20:30 | links
 

Pievieno savu atbildi

Nepieciešams reģistrēties, lai pievienotu atbildi!
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager