ķer un atlaid

Dominē apšaubāms viedoklis, ka princips ņoķert un atlaist ir saudzējošs attiecībā pret zivīm
Chalīt,es bij domājis lidakas.
24.janvāris 2018, 20:13 | links
 
Ikri kuri iznērsti upes pamatgultnē(bebru dambji,līkumi...)kas ar viņiem notiek pavasara palos.

sermuksis, 24.janvāris 2018, 19:05

Nekas nenotiek! Tie mierīgi guļ ierušināti oļos. Tad, kad beidzas pali un ūdens uzilst, šķiļās kāpuri. Tāpēc zivs izvēlās, tās oļu sanesas, kuras neaizsērē un tiek klāt skābeklis!
24.janvāris 2018, 20:02 | links
 
Vēl bēdīgāk klājas tiem līdaku ikriem kuri paliek sausumā palieņu plančkās ja pali ir nelieli un ātri noskrien. Domāju ka čābīgās ziemas ar švakajiem īslaicīgajiem paliem ir cieši saistītas ar līdaku samazināšanos atsevišķās mazajās upēs.
24.janvāris 2018, 19:43 | links
 
Ikri kuri iznērsti upes pamatgultnē(bebru dambji,līkumi...)kas ar viņiem notiek pavasara palos.
24.janvāris 2018, 19:05 | links
 
Tobiš ja tiešām līdaku copmaņi būtu ieinteresēti nezāģēt zaru uz kura pasi sēž, tad derētu jau februārī pārtraukt ņemt līdakas, īpaši resnās mammītes.

Sulla, 24.janvāris 2018, 17:50


Kā reizi februārī resnās mammītes pāris gadus atpakaļ ļoti labi ķērās, dēļ siltās ziemas veči pamanījās ar laivām iebraukt šīs patramdīt Engures ezeriņā. Un ne katrs rada apierinājumu normas izpildē... Pat bāzes laivu sniedzējs bijis šokā no redzētā gaļas daudzuma...
24.janvāris 2018, 19:04 | links
 
Nu nu nevajag pārspīlēt, klasiskā akmeņaina straujā foreļupē ar stāviem krastiem saprotams tai līdakai ir pagrūti iznārstot, tāpēc arī tās ir reti, vairāk iemigrē. Bet Latvijā ir arī lēno foreļupju, ar pļavainiem posmiem, līkumu cilpas un vecupes. Un tad vēl bebru uzpludinājumi. Tiesa pēdējos tas ledus ilgāk turās, bet ja malas vaļā tad līdaks var jau pērties.
24.janvāris 2018, 18:25 | links
 
Latvijā ir ļoti maz foreļupju kur iespējams dabisks līdaku nārsts(neskaitot cilvēka radītos apstākļus)Un tā ir atbilde arī BassPlanet,kāpēc viņš astoņu gadu laikā tieši pavasarī nav noķeris nevienu līdaku.

sermuksis, 24.janvāris 2018, 18:20


Ausis pieturi.
24.janvāris 2018, 18:21 | links
 
Latvijā ir ļoti maz foreļupju kur iespējams dabisks līdaku nārsts(neskaitot cilvēka radītos apstākļus)Un tā ir atbilde arī BassPlanet,kāpēc viņš astoņu gadu laikā tieši pavasarī nav noķeris nevienu līdaku.
24.janvāris 2018, 18:20 | links
 
Sulla,daudz zini Latvijas foreļupes ar vecupēm vai palienas ar iespējamu līdaku nārstu?

sermuksis, 24.janvāris 2018, 17:57


Es zinu.
24.janvāris 2018, 18:16 | links
 
Daudz ne, bet ne tik sen akurāt vienas pierīgas foreļupes vecupē novēroju līdaku nārstu februāra beigās. 90. to pirmajā pusē vienā ļoti aukstā rudens sākumā, kad izpalika ierastā atvasara septembra beigās, jau manīju pēdējos datumos pirmās berzes, foreles ar vairs nebarojās tik grozījās pa brasliem, bet saprotams nārsts vēl nenotika. Un tas Vidzemes vidienē. Tie ir agrākie laiki no paša pieredzes.
24.janvāris 2018, 18:06 | links
 
Sulla,daudz zini Latvijas foreļupes ar vecupēm vai palienas ar iespējamu līdaku nārstu?
24.janvāris 2018, 17:57 | links
 
Tobiš ja tiešām līdaku copmaņi būtu ieinteresēti nezāģēt zaru uz kura pasi sēž, tad derētu jau februārī pārtraukt ņemt līdakas, īpaši resnās mammītes.
24.janvāris 2018, 17:50 | links
 
Ar līdakām ir savādāk, ja ir agrs pavasaris tad tās var sākt nārstot upju palienēs un vecupēs jau februāra beigās. Tāpēc līdaku paturēšanas liegums arī aptuveni sakrīt ar to nārstu. Joki tik ka bieži lēni uzsilstošos ezeros tās vēl nav iznārstojušas maijā.. Es līdakas pavasarī netramdu, šajā laikā neinteresē man viņas jau sen. Dažkārt jūnijā aizbraucu tajās uz kādu smuku meža ezeriņu, nu un dažreiz oktobrī mazajās upēs kur nav mākslīgās ēsmas liegums. Bet forelēm ne velti ir 2 liegumi, pirmais septembrī uz paturēšanu (pirmsnārsta laiks), otrais 2 mēnešus totāls liegums uz mākslīgo ēsmu (kad aptuveni notiek nārsts).
24.janvāris 2018, 17:47 | links
 
t.i. man nav nekas pret to, ka saudzējam foreles no 1.09. un līdakas no 01.03., bet tad, davai, arī saudzējam tās šajā laikā...
24.janvāris 2018, 17:39 | links
 
Tas, ka kaut kādas normas pieņem simboliski, nekādi neveicina uzticēšanos likumdošanai un valsts pārvaldei kā tādai...

līdz kamēr uzrodas māja-kuģis... tad visi sāk skraidīt :DDDD
24.janvāris 2018, 17:36 | links
 
daddy_j šīs likuma izmaiņas mani un manus kolēģus nekādi neskāra, jo jau iepriekš septembrī foreles nepaturējām. Nārsts notiek oktobra beigās vai novembrī. Tas likums tika pieņemts lai vairs nesavāktu pirms nārsts ikrainās mammītes. Saprotams tas ir simboliski, jo neviens nevienu pie mazupēm nekontrolē. Kurš ņēma agrāk, gan jau ņems arī pašlaik. Bet kā jau teicu cilvēki nu ļoti maz staigā pa upītēm, vietēji šur tur tik karina ūdas ar sliekām.
24.janvāris 2018, 17:24 | links
 
Piemēram pērn visu septembri nostaigāju lepnā vientulībā nevienu nesatiekot, pats vel brīnījos, dažas vietas visai populāras, kur vienmēr daudzi skrēja noslēgt sezonu.

Sulla, 24.janvāris 2018, 17:02


MN 23. Aizliegts lomā paturēt:
23.8. strauta foreles – no 1. septembra līdz 30. novembrim;

un tāpēc jau neviens normāls cilvēks septembrī foreles netramda, bet ļauj tām mierīgi iznārstot

bet par to jau visa šī tēma patiesībā... manuprāt noteikumos neapdomīgi ir nomainīts vārds "iegūt", kas nozīmē "ķert" ar "lomā paturēt", kas beidzās ar to, ka ķert var uz nebēdu, tikai nenes mājās (ja kāds redz...)
24.janvāris 2018, 17:16 | links
 
Ar domāju ka copmaņi iet mazumā. No vienas puses tas saistīts ar cilvēku aizbraukšanu no valsts, no otras puses maina hobijus, nu vairāk "copē" internetā. Divi kolēģi, kuri agrāk bija daudz azartiskāki par mani, nu pilnībā nometuši copi. Arī pie upēm sastopu arvien mazāk. Ja pirms 15 gad gadījās dažkārt pa dienu uzskriet virsū 2-3 kompānijām, tad nu jau 1 cilvi satikt ir retums. Piemēram pērn visu septembri nostaigāju lepnā vientulībā nevienu nesatiekot, pats vel brīnījos, dažas vietas visai populāras, kur vienmēr daudzi skrēja noslēgt sezonu.
24.janvāris 2018, 17:02 | links
 
Līdaka ir no tām zivīm kura aug visu mūžu, bet mūža ilgums tomēr nav bezizmēra. Tās tapt mirst no vecuma. Kā arī visu mūžu, īpaši jaunībā tai nepārtraukti jācīnās ar savām sugas māsām, jāizvairās no apēšanas. Liela līdaka nozīmē ka tā veiksmīgi barojas, necieš badu un ātri aug, tai ir labi gēni. Copmanu nopresingotos ūdeņos tāds kroksis arī nozīmē ka tā ir ļoti piesardzīga un viltīga, ja jau spējusi izvairīties no noķeršanas. Tātad jo lielāka līdaka, jo labākus gēnus tā ieliks savos pēcnācējos ;) Tāpēc arī zivju populācijas izvirst, vidējais izmērs samazinās spēcīgi nopresingotos ūdeņos. Trofejzivis tiek izņemtas un nārsto galvenokārt lēnaudzīgi deģenerātiņi.
Autors SULA

Godātais SULA!
Nevarētu paskaidrot sīkāk par šiem zinātniskiem pētījumiem ģenētikā? No kurienes tāda pārliecība?
Ja šie apgalvojumi ir patiesi, tad priekš kam mums makšķerniekiem tik viltīgas zivis vajadzīgas, viņas taču neviens nespēs noķert.

Ar cieņu.

addd, 24.janvāris 2018, 09:09


Godātais Sula!
Joprojām ceru uz Jūsu atbildi par ģenētiku.
Ar cieņu.
24.janvāris 2018, 16:57 | links
 
Varbūt kāds var pateikt priekšā.Latvijā procentuāli pret iezīivotāju sk.makšķernieku sk. palielinās vai samazinās?Teiksim pēdējie desmit gadi.
Mans liktu uz samazinās,tīri pēc sajūtām.

sermuksis, 24.janvāris 2018, 16:46


Tepat CL. "Aizvadītā gada skaitļi vēl nav apkopoti, bet, kā rāda statistika par iepriekšējiem gadiem, legālu makšķernieku skaits pamazām iet mazumā. Tā 2014. gadā makšķerēšanas kartes nopircis 101 000 copmaņu, 2015. gadā dokumentu iegādājās 97 000, bet aizpērn jau tikai 95 000 copmaņu."

Nedomāju ka kartes sāk mazāk iegādāties. Pāriet uz elektronisko un nozaudētas/izmērētas vietā jauna nav jāpērk + deomgrāfijas un ekonomikas izraisītas izmaiņas.
24.janvāris 2018, 16:50 | links
 

Pievieno savu atbildi

Nepieciešams reģistrēties, lai pievienotu atbildi!
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager