Piebrauciens pie upes beidzas pamestas zombiju fermas betonēta pagalma vidū. Riktēju makšķeres. Nez nu kurienes uzrodas pirmspensijas vecuma vīrs un sāk stāstīt ka te esot privātīpašums.
Es laipni ar smaidu atbildu: negribēju izbraukāt pļavu tāpēc iebraucu šeit. Vīrs atbild, ka pļava arī viņam piederot, man esam jābrauc prom.
Ja laipnā metode cauri neiet saku: nu tad uzrādi man īpašuma un personu apliecinošus dokumentus lai es varētu pārliecināties kam kas te pieder.
Vīrs paliek viegli sārts un saka: es skaitīšu līdz trīs un sāk skaitīt: viens....,
Pēc viens es viņu pārtraucu un jautāju, kas būs pēc trīs, vīrs atbild: es tev suni uzrīdīšu.
Es tramīgi apskatos apkārt, varbūt neesmu kaut ko pamanījis, nevienu baskervilu neredzu. Saku; suņa te nav.
Vīrs vēl sārtāks sāk stāstīt, ka te jau 20 gadus ir privātīpašums. Es atbildu ar smaidu: sū...gi saimnieko, ja viss apkārt sabrucis.
Vīra seja kļūst tumši sārta, es iekāpju mašīnā, pasmaidu, pamāju ar roku un pārbraucu uz citu vietu.
Es laipni ar smaidu atbildu: negribēju izbraukāt pļavu tāpēc iebraucu šeit. Vīrs atbild, ka pļava arī viņam piederot, man esam jābrauc prom.
Ja laipnā metode cauri neiet saku: nu tad uzrādi man īpašuma un personu apliecinošus dokumentus lai es varētu pārliecināties kam kas te pieder.
Vīrs paliek viegli sārts un saka: es skaitīšu līdz trīs un sāk skaitīt: viens....,
Pēc viens es viņu pārtraucu un jautāju, kas būs pēc trīs, vīrs atbild: es tev suni uzrīdīšu.
Es tramīgi apskatos apkārt, varbūt neesmu kaut ko pamanījis, nevienu baskervilu neredzu. Saku; suņa te nav.
Vīrs vēl sārtāks sāk stāstīt, ka te jau 20 gadus ir privātīpašums. Es atbildu ar smaidu: sū...gi saimnieko, ja viss apkārt sabrucis.
Vīra seja kļūst tumši sārta, es iekāpju mašīnā, pasmaidu, pamāju ar roku un pārbraucu uz citu vietu.
29.oktobris 2015, 20:46 | links