Foreles

Nu lūk. Tās ir mūsu emocijas, pamatotas, vai nepamatotas, pareizas, vai nepareizas bet emocijas. Dažkārt tās sakrīt ar piedzīvoto-praksi. Tātad atkārtošos, cik ir pareizi patvaļīgi nojaukt bebru damjus? Un, vai tiešām to vajag darīt masveidā?

Jā trūkst sakarīgu pētījumu pie mums, esmu tik savulaik lasījis par bebru ietekmi uz ekosistēmu Z-Amerikā. Tur neviens nefantazē ka tos vajadzētu iznīdēt, jo to loma dabā ir būtiska. Būtu jau labi ja varētu laiku pagriezt atpakaļ kad bebru pie mums bija tieši tik daudz lai nenodarītu būtiskus kaitējumus lašveidīgo populācijām. Bet nu ir kā ir, paši esam tiem radījuši ideālus apstākļus lai tie masveidā savairotos. Un foreles jau ar pielāgojas, iemācījušās sadzīvot ar bebriem vienā upē. Kā arī nevajag aizmirst ka dambju jaukšana upē tomēr nozīmē ļoti strauju ūdens līmeņa maiņu, ne visas zivis un citi organismi izglābjas, tas tomēr ir arī masu slaktiņš. Ja bebru dīķis ir izgājis krastos tad bieži vien to strauji nolaižot paliek atsevišķas peļķes, dīķīši, kuri tad lēnām izžūst un iet bojā visi tajos iesprostotie organismi, arī zivju mazuļi, kurkuļi, ņurņiki..

Un kur tad ir tie pētijumi, vai ari kurš noteiks kurās upēs bebru dambji ir kaitīgi?

Bet nu es arī saprotu ka lēnajām Zemgales, Latgales un Kurzemes upītēm ar mazu kritumu bebru dambji pārsvarā ir ar ļoti negatīvu ietekmi, applūst krasti un pārpurvojas, ūdens stipri sasilst un lašveidīgajām kirdik. Manas upes pārsvarā ir straujās krāčainās ar lielu kritumu, to augšteces un mazākās pietekas vasarā kritiski izžūst. Ūdens jau paliek, tik lielā krituma dēļ pārāk sekls, izdzīvot var tikai zemmēriņi. Paceres arī atsedzas un paliek sausumā. Un tad nu pa kādam bebru mazākam dambītim nekādi nekaitē, tik nāk pa labu. Izveidojas pietiekami dziļas paceres kur pa vasaru nobaroties mēriem. Un upīšu lielais kritums + stāvie krasti neļauj pārpurvoties krastiem, dīķīši ir nelieli, šauri, turas krastos un labi ja 100m gari. Bet jāatzīst ka pašam tomēr nepatīk copēt pa tādiem dīķiem, iemetu tajos tik tā lai nočekotu kā tur ar zivīm.

Sulla. Pa lielam tā ari ir - uzpludinājumi sausās vasarās kalpo kā akvārijs. Zivis tāpat atrod vietas kur noņemties ar mīlas priekiem. Viņām tak ir iespēja padoties augstāk, kur ir tam paredzētie apstākļi.

Arī nojaucot upē mazāk ūdens nepaliks. Cik tek, tik tek.

Chalitis, 15.septembris 2015, 18:13

it kā jau loģiski, bet tomēr ne visai precīzi. Bebru dambis tomēr arī ir aizsprosts kas paceļ līmeni, jo augstāks dambis jo vairāk ūdens tonnas uzkrātas bebru dīķī. Sausās vasarā kad mazākās upītes pārvēršas par urdziņām un forelēm (mēra) tur vairs nav iespējas izdzīvot, dažkārt tādos uzpludinājumos var sastapt visai smukus eksemplārus, īpaši ja avotaina gultne un ūdens nepārkarst. Un ja tādu dambīti mazūdenī likvidēsi, tad foreles vai nu aizies bojā vai labākajā gadījumā aizceļos uz leju uz lielāku upi.

Piekrītu urmaas: Nost ar bebriem foreļupēs!

kipap. Izvērtē dambi un upes raksturu. Neliels uzdambējums neskādē, ja augšpus un lejpus ir nārsta vietas var nejaukt. Arī nojaucot upē mazāk ūdens nepaliks. Cik tek, tik tek.

Chalitis, 15.septembris 2015, 18:13

Dambju jaukšana ir lieka laika kavēšana. Jācīnās ir ar cēloni, bebriem, nevis sekām.

kipap. Izvērtē dambi un upes raksturu. Neliels uzdambējums neskādē, ja augšpus un lejpus ir nārsta vietas var nejaukt. Arī nojaucot upē mazāk ūdens nepaliks. Cik tek, tik tek.

Vidzemes foreļotājiem šis varētu interesants pasākums:
https://www.facebook.com/events/892393837516072/

Pasākums bez maksas, projekta ietvaros, ar praktiskiem darbiem.

Sveiki. Talka Skrundas apkārtnē.

Sāksim tomēr 10.00, jo ir buļļu baurs un vietējie mednieki iesaka sākt plkst. 10.00.

Interesentiem zvanīt- 27759155.

Veči, ko darīt? Uz upītes vidzemes pusē paarādījies dabmis, bet sajūta tāda, ka ja nojauks, līmenis būs kritiski zems (manuprāt). Jaukt nost, vai pagaidīt lietavas un tad, kad ūdens būs +/- ok, ?

Nekā personīga,tik tas foto dikti man patīk...:)

Člīt, tik uz tās grāmatas vāka savu profila bildi neaizmirsti uzlikt,pieprasījums būs garantēts...:))

Chalitis
Ja pareizi saprotu, tad Tu raksti grāmatu par mūs interesējošu tēmu? Vēlu veiksmi! Un padod ziņu, kad un kur to varēs nopirkt.

Par foreļu nārsta migrāciju. Ir dažas upes kur migrācija notiek abos virzienos. Jūlija beigās-augusta sākumā, lielo foreļu (40-50cm.), pamatsastāvs dodas uz leju. Parasti pāris nedēļu laikā smukas foreles var sastapt neraksturīgi seklās un neinteresantās vietās. Ik pēc dažām dienām-aiz vien zemāk un zemāk. Mazās un vidējās dodas uz augšu- bet krietni vēlāk, septembra vidū vai beigās. Vasaras vietās paliek dažas megaforeles, līdz pat septembra beigām. Nav skaidrs kur tās paliek. Pavasarī virsmēra zivis parādās vēlu. Maija beigas- jūnija vidus.

Sanders. Nav jau uzbrauciens. Ar grāmatām ir švaki. Tas mazums, kur ir kas aprakstīts morāli novecojusi informācija. Atliek vien pašam vērot, analizēt veiksmes un neveiksmes. mēģināt saprast, ko tā zivtiņa dara, utt.
Gan jau sagaidīsi ko lasāmu. Pagaidām vācu informāciju un apkopoju esošo. Būs gan praktiskā cope, gan sports. Arī zivs bioloģija un nedaudz memuāri.

Sapratu. Eju lasīt grāmatu. Nav ko uzbāzties onkām ar dumiem jautājumiem...

Nav obligāti tai uz augšu jāiet. Forele var ripot lejā uz nārsta vietām un tur notrīties. Nav jau lasis kas kāpj uz nārsta vietām! Bišku papētiet tās zivs bioloģiju nevis tikai copējiet to. Labāk sapratīsiet.

Virs bedres ir akmeņaina krāce. Gandrīz kā ūdenskritums. Tālāk turpinās kādus 100m akmeņains posms, bet akmeņi lieli, no dūres lieluma līdz tādiem zem ceļa. Nārstam taču vajag oļus?