Foreles

ir pētījumi, kur konstatēts, ka klimata maiņa daudz ko nosaka. Samazinoties auksto dienu skaitam ziemā, vairāk nokrišņu ir lietus nevis sniega veidā. Tas veicina eroziju, upēs nonāk vairāk augsnes, smilšu, biogēni u.c.

Oj,nu es sapratu,Cilkotinā, pie ugunskura,vārdam,beaver,ir pavisam cita nozīme!:)

Stundām par bebriem,ceru vismaz ne skaidrā prātā!:)

nomad. Manā novadā var vairākas vietas redzēt, kur lauks aparts līdz upei. Tie pāris metri velēnas jau krastu netur.
Armands ilgus gadus ir mans draugs. Bieži sanāk satikties. Interesanti, par ko mums runāt, sēžot pie kamīna vai ugunskura?!

Vairāk par zemes arājiem grēko mežinieki.

Esmu diskutējis ar R.Vējoni par šo tēmu,un viņš man piekrita,ka pēc žāvēšanas bebru vajag iebāzt tomātu mērcē,tad viņš nav tik sauss!
Un vēl viņš teica,ka gravu un palienu art nav jēga,var apgazt vai noslīcināt traktoru,man nācās viņam piekrist!

Chalitis,

zemnieki reti kur var iearties tauvas joslā :)

grēko jebkurš lauksaimnieks kurš foreļupes vai jeb kuras citas upes baseinā atstāj laukus uz ziemu apartus, tur no hektāra vairākas tonnas auglīgās augsnes noskalojas....

To ka Armands pasniedz bioloģijas privātstundas nezināju...

bebris ir knislis salīdzinot ar ūdri un citiem plēsējiem

Padomju laikā izdotā grāmata Trijatā Čilkotinas mežos ir lasīta? Izlasiet.

VANEMS, 11.jūlijs 2015, 13:50

jā jā, foreļu atkarība no bebriem Kanādas strautos, par šo savulaik skatīta arī stundu gara dabas filma. Abas sugas lieliski sadzīvo kopā jau tūkstošiem gadu, pie mums bija tieši tas pats. Protams ja cilvēka dabas pārveidošanas (sadiršanas) rezultātā kāda suga sāk nekontrolēti savairoties, kā tas nu ir ar bebriem, tad nekas labs nav gaidāms. Bet vēl arvien ir upītes(straujās, krāčainās stāvos krastos) kur viņu nav pa daudz, un tur nekāda skāde no šiem nav.

Padomju laikā izdotā grāmata Trijatā Čilkotinas mežos ir lasīta? Izlasiet.

nomad! Nu nemāci te man bioloģiju! Es par šo tēmu esmu stundām runājis ar A. Rozes kungu. Abi esam vienprāt. Runa nav par tiem dambju tipiem, ko piemini. Zemnieki pat vairāk grēko arot laukus, neievērojot tauvas joslu. Tur daudz vairāk biogēnu nokļūst upēs.
Manās upēs ļoti labi dzīvojās foreļi tādās vietās. Dambji ir noēnoti, auglīgās augsnes praktiski nav. Dambji reti kad pārsniedz pusmetra augstumu.
Ja es tagad aizbrauktu, noteikti noķertu vairākas zivis 40+. Negribu tagad! Lai ūdens atdziest. Nedēļu sola vēsu un lietainu. Vēlāk tad i braukšu.
Nu varam pamēģināt kādā dambī iemest uz precizitāti, kur alkšņi krustu, šķērsu. nav bail zaudēt? :)

Kāds ūdens stāvoklis vidzemes upītēs?Paldies.

Chalitis:

Bebru dambis bremzē straumi bet savukārt straumes ātrumam ir tieša korelācija ar atvarus dziļumu un skaitu upē pa straumi uz leju,

Bebru dambis uzkrāj organiskos atkritumus, kas atnesti ar straumi, plus savāc tonnām melnzemes no uzpludinājuma krastiem, kas savukārt būtiski ietekmē izšķīdušā skābekļa daudzumu ūdenī,

Bebru dambis ar parasti lielu ūdens spoguļvirsmu un bieži kailiem krastiem kalpo kā ūdens sildīšanas vanna, jo siltāks ūdens jo mazāk skābekļa tajā var dabiski izšķīst.

savukārt tiem kas nemāk iemest vizuli tehniski sarežģītās vietās, bebru dambis kalpo kā vienīgā vieta kur noķert foreli :):)

bet ja nopietni tad ir daudz bebru pakāpeniski pārņemtas upītes, kurās foreles ir pilnībā izzudušas....

:)

AV! Jauc nost! Tad "maizītes" nebūs nevienam. :)

Lielā forele bebriniekā? Pārsvarā vienreizējs pasākums, 5 gadu griezumā vērojot. Līdz pirmajām maizītēm un vietā tāda pati neuzaug. Protams, viss kā parasti, ir individuāli.

Nav jānīcina visi bebru dambji! Tie dambji, kas "stāv" upes krastos ir pat vajadzīgi! Tur arī uzaudzē taukus un ikrus vaislinieki.

Chalitis, 10.jūlijs 2015, 17:00

ar taisnība, pie mums ir gana daudz mazu, strauju un ļoti seklu mazupīšu un strautiņu kur forelei vienkārši fiziski neiespējami uzbaroties virs 40cm, vasarās pa maz ūdens (paldies meliorācijai) kā arī ļoti nabadzīga barības bāze. Bet bebru dambji kas neapplūdina krastus tiešām kalpo kā patvērums lielajām forelēm mazūdenī, un tajos parasti savairojas papilnam ēdamā. Ir jau arī mīnusi, ūdens ātrāk uzsilst un arī papildus iztvaiko no lielākā ūdens spoguļa. Bet ja upe ir avotaina tad nav tik traki. Šovasar vienā miniatūrā un ļoti krāčainā Amatas pietekā tādā nelielā bebru dīķī izvilku foreli bišk virs 40, biju pārsteigts, agrāk tur nemanīju neko lielaku par 25cm. Pavasaros tur ir zvērīgi palu ūdeņi, neviens dambis nestāv ilgāk par gadu.

Nav jānīcina visi bebru dambji! Tie dambji, kas "stāv" upes krastos ir pat vajadzīgi! Tur arī uzaudzē taukus un ikrus vaislinieki.

dabas vērotāja - mans viedoklis :)
ejot forelēs, vajadzētu arī bebru dambjus panīcināt.
attiecīgi ja Tu to izdari tad tad zem šī dambja pāris nākamās stundas vairs nav ko darīt....
attiecīgi ja upe ļauj tad jāiet tikai un vienīgi augšup. pret straumi.

Ir pamatnoteikums, ka zivs stāv ar galvu pret straumi un redz ēsmu labāk, dabīgāk, ja tā nāk pa straumi uz leju. Savukārt, ja tu vilksi to no muguras zivij, pamanīt to ir grūtāk. Tādēļ gandrīz vienmēr virzos pa upi pret straumi, izņēmums ir lielākas bedres, kur straume nav tik izteikta, to var izmētāt krustām-šķersām. Manas 2 kapeikas. Ne asakas