Foreles

viņi ceļ kvalifikāciju, arī foreles sāks ķerstīt.
Pie ūdeņiem barības bāze labāka, kukaiņi ūdenī+ zivis + vardes, ka tik nav aizaudzis

Starpcitu,staarkji varzhu truukuma deelj saak paarnjemt gaarnju mediibu laukus,arii foreljupiites.Reiz Aiviekstee ar pludu kjeeru zivis,kume bija uudenii ar smukaam raudaam,beidzaas taarpi un es pagaaju krastaa parakt,naak atpakalj un skatos,jaa paceljas 2 staarkji no manas copes vietas,kumee visas raudas bija saknaabtas,taa ka driiz tie staarkji paliks vienaa liimenii ar kormoraaniem

Nu taa buus bijusi ljoti veiksmiiga odze,jo staarkjis ar knaabi vispirms nosit un tad tik nes uz ligzdu mazuljiem

Manā Piejūrmalas pagalmā ligzdojošie vēl nav pārradušies no kūrorta,bet vispār ja pavēro tad ko tik viņi tur neatstiepj barībai. Ēd visu kas izmērā no maijvaboles līdz zaķēnam, arī ondatrēnus pa upmalu palasa.

aldenss, 22.marts 2015, 10:09

kad te bija ka no pagalma vienai aiztiepa Jorkshiiras terjera kuceenu :D

Ruu, 22.marts 2015, 10:41

Ir arī tādi sūdi,ka ne viss kas tiek atnests, tiek apēsts. Piemēram odze izkrīt no ligzdas un aizrāpo pa pagalmu.

Varžu populāciju stipri paretina dabīgie ienaidnieki-stārķi! Šitie "profesori" barojas pa savu maršrutu un , kā pēc pulksteņa. Stārķi "notīra" abas ceļmalas pa tīro, reti kur gadās redzēt sabrauktu vardi.

vairis, 22.marts 2015, 07:45

ar stārķiem interesanti, dabīgo ienaidnieku tiem praktiski nav. No cilvēka tie nebaidās, labprāt taisa ligzdas uz cilvēka veidotām sagatavēm.

No stārķiem stipri cieš uz zemes ligzdojošie putni: griezes, paipalas, cīruļi, irbes, tāpat zaķi, vardes, čūskas utt

Vispār Latvijā dzīvo ap 5% no pasaules stārķu populācijas. Starp citu stārķis ir silto zemju putns, kur Latvija ir tikai vieta kur laist pasaulē bērnus :)

nomads, 22.marts 2015, 09:40

Kaa tad nav ienaidnieku?A elektriibas vadi?Arii pashi staarkji diezgan neganti viens pret otru,biezhi nogalina sveshus mazuljus,kaa arii melniishi Aafrikaa shos tiiri labpraat imantosavaa paartikas racionaa :)

Manā Piejūrmalas pagalmā ligzdojošie vēl nav pārradušies no kūrorta,bet vispār ja pavēro tad ko tik viņi tur neatstiepj barībai. Ēd visu kas izmērā no maijvaboles līdz zaķēnam, arī ondatrēnus pa upmalu palasa.

aldenss, 22.marts 2015, 10:09

kad te bija ka no pagalma vienai aiztiepa Jorkshiiras terjera kuceenu :D

Manā Piejūrmalas pagalmā ligzdojošie vēl nav pārradušies no kūrorta,bet vispār ja pavēro tad ko tik viņi tur neatstiepj barībai. Ēd visu kas izmērā no maijvaboles līdz zaķēnam, arī ondatrēnus pa upmalu palasa.

aldenss, 22.marts 2015, 10:09

Māras diena nāk, tad jau drīz jābūt, bet kaut kā vismaz es pagaidam maz strazdus redzu.

Varžu populāciju stipri paretina dabīgie ienaidnieki-stārķi! Šitie "profesori" barojas pa savu maršrutu un , kā pēc pulksteņa. Stārķi "notīra" abas ceļmalas pa tīro, reti kur gadās redzēt sabrauktu vardi.

vairis, 22.marts 2015, 07:45

lapsas arī vardes ēd, laikam arī jenotsuņi un āpši u.c zvēriņi, tāpat arī vārnas un kraukļi, tā kā tiem kustoņiem grūta dzīve, vēl mēdz ikri izžūt un nosalt, arī kurkuļiem gadās sausumā palikt.

Manā Piejūrmalas pagalmā ligzdojošie vēl nav pārradušies no kūrorta,bet vispār ja pavēro tad ko tik viņi tur neatstiepj barībai. Ēd visu kas izmērā no maijvaboles līdz zaķēnam, arī ondatrēnus pa upmalu palasa.

Varžu populāciju stipri paretina dabīgie ienaidnieki-stārķi! Šitie "profesori" barojas pa savu maršrutu un , kā pēc pulksteņa. Stārķi "notīra" abas ceļmalas pa tīro, reti kur gadās redzēt sabrauktu vardi.

vairis, 22.marts 2015, 07:45

ar stārķiem interesanti, dabīgo ienaidnieku tiem praktiski nav. No cilvēka tie nebaidās, labprāt taisa ligzdas uz cilvēka veidotām sagatavēm.

No stārķiem stipri cieš uz zemes ligzdojošie putni: griezes, paipalas, cīruļi, irbes, tāpat zaķi, vardes, čūskas utt

Vispār Latvijā dzīvo ap 5% no pasaules stārķu populācijas. Starp citu stārķis ir silto zemju putns, kur Latvija ir tikai vieta kur laist pasaulē bērnus :)

Varžu populāciju stipri paretina dabīgie ienaidnieki-stārķi! Šitie "profesori" barojas pa savu maršrutu un , kā pēc pulksteņa. Stārķi "notīra" abas ceļmalas pa tīro, reti kur gadās redzēt sabrauktu vardi.

vardes ikaa visaa pasaulee izmirstot,kaut kaada biistama seeniishu infekcija

Un cik tonnas NaCl tad izkaisa LV?
ja paskaita nokrišņu daudzumu, ūdenstilpnē ieplūstošo ūdens daudzumu.
var mēģināt izskaitļot koncentrāciju.
Bet visprecīzāk ir analīzes.

Domātāj.
Par NaCl jau reiz spriedelējām.
Padomā,cik Tonnas izkaisa un kur tās paliek?

BrunoL, 21.marts 2015, 22:02

Spriedelējām, neesmu aizmirsis.
Kāds varētu paņemt un uztaisīt ūdens analīzes tad būtu skaidrs.
Vardes un ne tikai vardes uz šosejām placinātas gaļas izskatā gadās redzēt, asfalts pievelk gaismu, tāpēc ir siltāks kā apkārtne, līdz ar ko viņas tur labprāt atpūšas ceļā no ziemošanas uz nārstu.
Un vēl kas - viena lieta ir ieraudzīt varžu baru uz ceļa, kur izvairīties no nesabraukšanas ir problēma, var jau kāpt ārā un šķūrēt viņas ar lāpstu uz grāvi, varbūt, ka kāds to ari dara, nezinu, bet ir bars kretīnu, kas speciāli viņām brauc virsū.
Jebkurā gadījumā arī man nav trāpījušies varžu bari uz šosejas siltās pavasara un arī rudens dienās, kas iet uz ziemošanu.

Par vardēm.
Pirms gadiem 10-15 kad vardes modās no ziemas miega un gatavojās nārstam,šoseju posmi bija kā nosēti.Gaļas masa.Arī vasarā lietus laikā.Tagad,reti kāda.Tā pat visā Latvijā. Šad tad sanāk pavizināties.

Domātāj.
Par NaCl jau reiz spriedelējām.
Padomā,cik Tonnas izkaisa un kur tās paliek?

Bruni! Brauc ciemā! Viss notiek. 45nieku noparkoju. Ap 50 nokūlās un bija vēl.

Chalitis, 21.marts 2015, 19:37

Nekārdini! Savi ūdeņi jāapsaimnieko!

Vardes mūspusē panīka kopš viena sausa gada , laikam 1991. Pēc tam kādu laiku bija ļoti maz, bet pēdējos 3-4 gadus ir diezgan daudz, neskatoties uz to, ka pa laukiem peld lielie miglotāji un pie tam diezgan bieži.
Par sāli neņemos spriest, bet zāle tāpat gar ceļmalām ir jāpļauj regulāri. Lielākas koncentrācijas varētu būt pilsētu notekās. Sāls ir nātrija hlorīds, ja vien uz ceļa nekaisa ko citu. Hlors labi skalojas prom uz gruntsūdeņiem. Nātriju arī augi nebrāķē. 100 kg vecī hlors ir 200 gramu. Personīgi es nedomāju, ka sāls uz šosejām būtiski mainītu ūdens sastāvu ilgtermiņā.
Te pie reizes var paskatīt, no kā mēs sastāvam.

http://chemistry.about.com/od/chemicalcomposition/a/Chemical-Composition-Of-The-Human-Body.htm

Bruni! Brauc ciemā! Viss notiek. 45nieku noparkoju. Ap 50 nokūlās un bija vēl.

Saskatu vēl vienu problēmu-autoceļu apstrāde ar sāli. Teiksiet,vecis muld,bet nekas nekur nezūd.Ūdeņos nonāk un izmaina to kvalitāti.Droši vien esiet ievērojuši,ka krasi samazinās varžu populācija.