Foreles

Sveiki foreļotāji. Ir doma uz pa ziemu iepirkt inventāru un kā iesācējs forelēs gribēju jautāt, ko sakāt par DAIWA Presso kātu? Un vai kādam ir pieredze ar DAIWA Exceler spolēm?
21.oktobris 2014, 20:53 | links
 
Skaidrs ir viens, ka forelei ir labāk, ja to neviens neapdraud. Ne līdakas, ne ūdri, ne bebri, ne divkājainie :)
20.oktobris 2014, 10:41 | links
 
Vēži tajā upē izzuda viena gada laikā, gadus trīs atpakaļ. Nekad neesmu redzējis tur peldam daudz varžu. Tā ka ūdru ēdienkartē paliek zivis, kuras ūdru baram 3 - 5 km garumā uzlasīt ir tīrais nieks, īpaši nārstojošās foreles un taimiņus.
15 gadu veci pētijumi nesniedz pareizu informāciju dotajā upē un dotajā sezonā. Gan jau ūdrs arī izvēlas to zivi, kura ir garšīgāka.
Piem. mežacūkas man reiz noraka divas vagas kartupeļu, jo tā bija īpaši garšīga šķirne, pārejo lauku nobradāja.
Ūdri arī kļuvuši gudrāki medī barā. I ūdeni saduļķo ,i zivtinas ielenc. Nebūtu bijis tik tumšs , būtu nofilmējis, cik rotaļīgi tas viņiem sanāk.
20.oktobris 2014, 08:53 | links
 
BassPlanet, 18.oktobris 2014, 21:41

Izskatās,ka gaļu šamais nesmādē..
19.oktobris 2014, 18:48 | links
 
18.oktobris 2014, 21:41 | links
 
Varbūt kļūdos, bet man domāt ūdrs ir kā indikātors dzīvotspējigam bagātam biotopam. Tikko kāds no ķēdes posmiem pazūd, pazūd arī arī ūdrs.

skutans, 17.oktobris 2014, 22:00


precīzi!
17.oktobris 2014, 22:04 | links
 
Varbūt kļūdos, bet man domāt ūdrs ir kā indikātors dzīvotspējigam bagātam biotopam. Tikko kāds no ķēdes posmiem pazūd, pazūd arī arī ūdrs.
17.oktobris 2014, 22:00 | links
 
Veikli gan šamie zvēriņi, esmu redzējis to momentu kad šamais ienirst zem piekrastes akmiņa un pēc sekundes simtdaļām ar forēlēnu ārā no ūdens, nu jau uz akmiņa. Nez kā ar tām upēm kurās nav vēžu ,bet dzīvo foreles? Varži arī šķiet vairs nav tādos daudzumos kā gadus 30it atpakaļ...
17.oktobris 2014, 21:51 | links
 
varbūt vari īsumā aprakstīt ūdra kaku (barības bāzes) pētījuma rezultātus.

nomads, 17.oktobris 2014, 19:22


Lai nesamelotos nesaukšu precīzus ciparus %, jau labs laiks pagājis, liekas tas bija J.Ozoliņa pētījums, viņš mums vadošais ūdru pētnieks. Raksts bija kādā no dabas tematikai veltītā žurnālā. Lielu daļu no ūdra ēdienkartes sastāda tieši vardes, vēži. Zivis pārsvarā neliela izmēra līdz 10 cm un bieži vien mazāk par pusi no visas barības. Starp citu samērā nesen liekas arī kādā LTV raidījumā par dabu bij intervija ar ūdru pētnieku, vai tik ne to pašu Ozoliņu.

Sulla
Varbut atceries filmas nosaukumu?
Butu interesanti paskatities

Abavnieks, 17.oktobris 2014, 18:24


Tā bija BBC filma ko rādīja pa tv, vismaz 15 gadus atpakaļ. Filmas garums bija stunda kā minimums, ja nemaldos nosaukums bija Lutra (ūdra latīniskais nosaukums). Filmā izsekoja viena ūdra gaitas gada garumā. Var jau pameklēt arī jutubē vai torentos ja tāds iekāriens.
17.oktobris 2014, 21:40 | links
 
Taisnība, forele baigi neņem pēdu, bet kā strauss iebāž galvu kādā spraugā un domā. ka ir neredzama. Reiz pēc kāda izgājiena un copes forele ievilka vobleri zem neliela sanesmuma un nokabinājās, vobleris ieķēries, bāžu roku atkabināt, foreli arī pie reizes uztaustīju :)
17.oktobris 2014, 20:44 | links
 
Nē kā reiz tukša vāvuļošana bez kāda seguma ;) Savulaik esmu lasījis rakstus par ūdra ēdienkarti mazajās upēs, tas pēc biologu pētījumiem vairāku gadu garumā, kuros ietilpst arī obligātā sūdu pētīšana zem lupas ;)

Sulla, 17.oktobris 2014, 11:38



Sulla,
varbūt vari īsumā aprakstīt ūdra kaku (barības bāzes) pētījuma rezultātus.
17.oktobris 2014, 19:22 | links
 
Sulla
Varbut atceries filmas nosaukumu?
Butu interesanti paskatities
17.oktobris 2014, 18:24 | links
 
Sulla. Esmu pietiekami redzējis savā mūžā un es muļķības nestāstu, tāpēc tava ironija ir nevietā! Forele ir viegli noķerama zivs. Zinu konkrētus cilvēkus, kuri ir ķēruši foreles ar plikām rokām. Sabaidi foreli, vai saduļķo ūdeni un tu redzēsi, kas notiks. Esmu vismaz sešas foreles noķēris ar dziļām nagu izrautām rētām un neesmu uztraucies par ūdru klātbūtni. Bet šinī gadījumā bija ūdru bars! Ne jau ūdri ir galvenie ienaidnieki., bet gan viss kopumā, ko rakstīju iepriekš.
17.oktobris 2014, 16:23 | links
 
Jā asari pēdējos gados foreļupēs savairojušies, tiesa ne visur. Divās no manis iecienītām upēm Vidzemē to nav praktiski vispār. Tāpēc tā pagrūti izskaidrot iemeslus viņu invāzijai. Bet ņemot vērā ka asaru galvenā barība ir zivju mazuļi, kas zin iespējams tavā gadījumā forelīšu ielaišana veicināja viņu skaita palielināšanos. Asarus savukārt aktīvi medī līdakas, lielās foreles izvairās ēst asarus. Tā ka te atkal var apdomāties tie kas popularizē mazo līdaciņu slaktiņu ;)
17.oktobris 2014, 16:06 | links
 
Sulla
Ko Tu saki par asarīšu klātbūtni foreļupītē?
Es 2009 gadā pie savas mājas upītē ielaidu 1000 strauta foreļu mazuļus.Atveda man viņus zināms zivju audzētājs no alūksnes.Bet tagad staigājot ar spini uz forelēm, īpaši nejūt ka foreļu daudzums būtu lielāks. Pēdējos četrus gadus asarēni gan katru reizi pa četri pieci trāpās.Man tāda aizdoma ka šie tos mazos forelēnus ir apēduši.Upītes nosaukumu neteikšu.

uzgulis, 17.oktobris 2014, 15:57


Ir valstis kurās asaris foreļupēs, tiek uzskatīts par lielu kaitnieku, jo noēdot pa tīro ikrus. Attiecīgi viņus mēģina maksimāli no foreļupēm izravēt.
17.oktobris 2014, 16:02 | links
 
Sulla
Ko Tu saki par asarīšu klātbūtni foreļupītē?
Es 2009 gadā pie savas mājas upītē ielaidu 1000 strauta foreļu mazuļus.Atveda man viņus zināms zivju audzētājs no alūksnes.Bet tagad staigājot ar spini uz forelēm, īpaši nejūt ka foreļu daudzums būtu lielāks. Pēdējos četrus gadus asarēni gan katru reizi pa četri pieci trāpās.Man tāda aizdoma ka šie tos mazos forelēnus ir apēduši.Upītes nosaukumu neteikšu.
17.oktobris 2014, 15:57 | links
 
Blēņas poper, tā atkal ir tikai tava fantāzija, ne tu pētīji ne redzēji ka ūdri noēd visas foreles ;) Nevienam nav noslēpums ka pie mums retā foreļupe ir bez baltajām zivīm un asariem, to īpatsvars pieaug pēdējā laikā kopā ar upju aizaugšanu. Ūdrs pirmkārt ķers un ēdīs vieglāk noķeramās lēnākās zivteles, kā reiz noēdīs foreles konkurentus uz niecīgo barības bāzi foreļupē ;) Tas pats ar vēžiem, šur tur tie pēdējos gados savairojušies ievērojamā skaitā, īpaši ne mūsu sugas bet ieceļotāji. Lielajos ūdeņos tiem galvenais ienaidnieks lielais asaris, bet foreļupēs ūdrs. Mērenā skaitā vēžveidīgie ir ok, bet savairojušies pa daudz notīra visu pa tīro. Tev poper liekas ka ar ūdra izmedīšanu atrisinātos problēmas, bet skat ka nesanāktu pretējais. Barības ķēdes dabā ir varen sarežģīta un trausla padarīšana, bieži vien izņemot vienu posmu tiek iedragāti neskaitāmi ;) Lab es laikam beidzu, ja 50 gados nav bijusi vēlme sīkāk izzināt bioloģiju un mazo upju ekosistēmu, to ka lielajiem plēsējiem kas atrodas piramīdas virsotnē ir ļoti liela loma dabas veselībā, tad diez vai uz vecumu nāks apgaismība un vēlme ko palasīt vairāk.
17.oktobris 2014, 15:43 | links
 
Par ūdriem es te rakstīju vairākas dienas atpakaļ. Tur medīja trīs lieli ūdri vienlaicīgi. Forelei tur neizmukt, nemaz nerunājot par to, ka nupat būs nārsts, kur viņa būs vēl vieglāk noķerama! Ja vispār vēl būs kur un kas nārsto ! Forele,jūtot briesmas, ieskrien paslēptuvē (pacerē, zem akmens) un veikls cilvēki var viņu noķert ar plikām rokām, bet tu saki, ka ūdrim viņu grūti noķert!!??? Muļķības! Grūti noķert ir tikai tad, ja viņa stāv krācē! Tā upe, par kuru rakstīju, nebija diez cik krāčaina.
17.oktobris 2014, 14:48 | links
 
Bebrs tika ievests LV, tai pašā laikā viņa vienīgaiis ienaidnieks vilks tiek izmedīts. Kor te ir loģika?

poppers, 17.oktobris 2014, 13:13


Nu re var tak arī ko prātīgu izsecināt, pilnīgi pievienojos. Ar vilku medniekiem ir tāpat kā vairumam copmaņīem ar ūdru/gārni ;) Konkurents kas apēd stirniņas, kaitnieks, nu lūk tāpēc mednieki labprāt paretina vilku populāciju. Bebrs stirnas neēd, ko ta ies pūlēties un šamo medīt. Bebru dīķos labprāt uzturas pīles, daudziem medniekiem patīk ka pīļu laikā nav nekur tālu jābrauc :) Ja es nebūtu forelists man ar bebri netraucētu ne mazākajā mērā.
Bet ja vairāk par ūdriem, es piemēram tikai priecājos ja pie savām upēm redzu ūdra pēdas. Tātad ar upes ekosistēmu daudz maz kārtībā, galvenā viņa barība, varžu un vēžu ir pietiekami. Ūdrs kā jebkurš plēsējs izvēlas tādu medījumu kuru vieglāk noķert. Abiniekus pat cilvēks var noķert plikām rokām, foreli gan ne. Tāpat arī ūdram, vieglāk noķert vardes, vēžus, patērējot tam minimāli enerģijas. Lai noķertu pieaugušu foreli, krietni jānopūlas. Vairāk piekūsti, vairāk jāēd. Savulaik skatījos lielisku dabas filmu par ūdriem UK foreļupēs. Tur ar vardēm tā pašvaki, intensīvā lauksaimniecība, pesticīdi atstājuši savu ietekmi diemžēl. Nu lūk tad Anglijā tie nedaudzie ūdri gan ķersta arī pieaugušās foreles. Operators bija zvērā labus kadrus notvēris kā ūdrs zem ūdens medī. Dažkārt foreli tas dzenā vairākas minūtes lai noķertu. Jautājums vai tajās upēs ūdru dēļ samazinās foreļu skaits? Protams ka ne, mēs būtu pārsteigti cik tur tās daudz biezā slānī un lielas. Un tikai tāpēc ka vietējie foreles neķer ēšanai, tik vienkārši.
17.oktobris 2014, 13:51 | links
 
Ja cilvēks dabu ir sadirsis, tad tam cilvēkam tā daba ir jāatdirš atpakaļ, es tā domāju!
Bebrs tika ievests LV, tai pašā laikā viņa vienīgaiis ienaidnieks vilks tiek izmedīts. Kor te ir loģika?
17.oktobris 2014, 13:13 | links
 

Pievieno savu atbildi

Nepieciešams reģistrēties, lai pievienotu atbildi!
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager