Dzīvie koki upē:
koki ir vajadzīgi kā ēna, lai saule nesilda ūdenī, bet to saknes ūdenī kā slēptuves zivīm
Mirušā koksne:
Celulozei un lignīnam sadaloties tiek patērēts samērā daudz ūdenī esošā skābekļa. Liels daudzums mirušās koksnes var būtiski pasliktināt ūdens kvalitāti (izšķīdušā skābekļa daudzumu). To patiesībā ir vēlams izvākt no ūdens.
nomads, 28.aprīlis 2014, 21:52
tā ir teorija, praksē ir savādāk. Cik tad mūsu foreļupēs ir dabiskās slēptuves zem dzīvu koku saknēm? Diemžēl maz, un ne visās upēs ir tādi stāvi pārkareni krasti ar savītām koku saknēm kas karājas ūdenī. Mēģinu atcerēties cik mēra foreles esmu pēdējos gadus izvilcis no tādām slēptuvēm. Uz sitiena atceros tikai 2. Bet toties no siekstām un baļku/zaru krāvumiem neskaitāmas. Arī savas 3 lielākās svarā virs 1kg. Visas sēdējā zem vai pie siekstām. Un nu izvāciet mērķtiecīgi no upēm šos mirušos kokus! Kas paliks, kur foreles slēpsies? Labi vēl izteikti akmeņainām upēm, ir posmi kur var slēpties zem akmeņiem. Bet pārsvarā akmeņi nav tik daudz un tik lieli, lai pie/zem tiem būtu labas slēptuves. Zinu vienu populāru foreļupi kur vienu gadu laivotāji apmēram 10km garā posmā izņēma ārā praktiski visas siekstas, īpaši pievēršoties veselajiem kokiem kuri iegāzušies upē un turas vēl krastā ar saknem. Tai vasarā tur nebija ko darīt, klāra izmirusi gultne bez zivīm, smiltis un pa kādam akmentiņam. Upe kaut cik atgrieza agrāko dabisko izskatu tikai pēc 3 gadiem, kad spēcīgos palos izveidoja jaunus koku krāvumus un saskaloja līkumos siekstas.