Foreles

Tā nu ar tām līdakām ir - pavasarī, kad augsts līmenis, nārstot ejot aiziet uz turieni, no kurienes vēlāk atpakaļ netiek (vai arī vienkārši attīstās ikri).

Pats zinu veselu milzīgu grāvju sistēmu, kur kādreiz droši vien no upes/ezera ienākušas līdakas, iznārstojušas un tagad mazās dzīvo. Lielas neaug, badīgas un samērā kārnas. Acīmredzot, patērē viena otru un dažādus citus ēdamus elementus - vardes, vaboles, peles u.tml.
Dažs grāvelis tāds, ka normālam cilvēkam prātā neienāktu, ka tur vispār zivs var būt, taču ir. Rudenī, kad līmenis paceļas, tās tiek uz kādu lielāku grāvi un tur jau ir vietas, kur ziemot. Tā nu tā populācija velk garu. Atšķirībā no foreļupes tur gan ir siltums un nav straumes.

runaajot par vienu no manaam foreljupeem,taa saakas buutiibaa no dambja,kritums tur ir paaraak liels,vaardsakot viss kas izkljuust no dambja,atpakalj tur vairs nevar nokljuut.Liidaka nokljuvusi foreljupee,tai ir tikai viens virziens,tikai pa upi uz leju,tachu bebra aizsprosti,kas nav ne riis,vai chetri liedz vinjai iziet cauri,tad nu vinjaam ir jaapielaagojas dziives apstaakljiem foreljupee.Dziive tur ir diezgan skarba un tik badiigas vinjas laikam nekur neesmu redzeejis.No vienas bedriites 7 liidakas,plus 2 veel nokoda rotinju.Un tas ir tikai vienaa bedriitee.

nomad arii Gauja neatbilst liidaku dziivesveidam:)bet

shmidzis
iepazīsti labāk savas upītes, līdakas tādās var parādīties sirojumos vai caurpeldot no lielākām upēm vai uzpludinājumiem
bet tās tur nevar izveidot stabilu populāciju.

"nomads
līdakas nedzīvo foreļupē ar tīru, vēsu un tekošu ūdeni, tās parādās pie siltāka un barības vielām bagātāka ūdeņa. Līdakas ir ūdens problēmu sekas.''


buļļa sūds - pārbaudīts vairākus gadus: "foreļupe ar tīru, vēsu un tekošu ūdeni.." - ir izstaigāts gan uz priekšu, gan atpakaļ - tuvumā ezeru nav - tāpat bedrē sēž ščukons - pārsvarā upe ne augstāk par ceļgalu...

manaas upiitees,tur kur seezh liidakjelji,forelju nav.Gadiem paarbaudiits.Un ja piekopj C&R tad kaa gan lielaakajai daljai zinaat kas forelju,vai liidaku veederos ir:)Es gan tur esmu atradis gan upes neegjus,gan grunduljus un mailes.Varu teikt ka makstenes,kaapurinji un citi taarpveidiigie parasti galvenaa bariibas baaze ir foreleem liidz kaadi 35cm,lielaakaam jau ar to nepietiek.Viena no paziimeem,peec kuras mekleeju lielaas ir tieshi mailju neesamiiba,ja taas ir ka biezs,lielu foreli tur var nemekleet:)Un kaa jau teicu,foreles un liidakas vairoshanaas nav liidzveertiigas.Teiksim panjemsim muusu Latvieshu modeli,iebrauc pie mums chuchmeki melnie,vinjiem gjimenee ir normaali ja ir 6 beerni,mums Latvieshiem,labi ja 3.Ilgterminjaa chuchmeki izspiediis muus,ar savu valodu un religjiju.Tapeec reizeem taa aizsardziiba ir vajadziiga.

Nu labi, diezgan pārliecinoši :D, nākamreiz padomāšu kad noķeršu līdaku.

Nelielas baltās zivis(karpveidīgās) ir katrā LV mazajā upē, vairāk vai mazāk, bet ir. Grunduļi, baltie sapaliņi, raudiņas, mailītes, pavīķes, vīķes nu un protams arī visi akmeņgrauži un plakangalves. Lietas tik tāda ka mēs tos foreļupēs praktiski nekad nenoķeram, tāpēc arī var veidoties maldīgs uzskats ka to nav. Kā nekā LV nav ziemeļiem, Skandināvijai raksturīgās lašveidīgo upes, kur sīgas ieņem karpveidīgo zivju nišu. Par piemēru Amata, no malas uzmetot aci nu gluži kā ziemeļu upe, strauja, krāčaina ar vēsu ūdeni cauru gadu, maz ūdenszāles. Bet 90. tajos tajā noķēru diezgan daudz līdaku, arī līdz 2kg. Jūs pat nevarat iedomāties kādas vien zivis neatradu to kuņģos, pat plicīšus un karūsiņas, kuriem liekas nu gan nav vietas tajā upē.

Visdrīzāk, ka foreļstrautos nav daudz līdaku, jo vienkārši viņām tur izņemot foreles nav ko ēst, savos strautos nevienu balto zivi neesmu manījis, bet gan jau kāda ir, dažus asarīšus gan. Visām paņemtajām forelēm vēderi bija pilni ar gliemezīšiem, dēlēm, maksteņu kāpuriem - nevienu pašu zivi vēl neesmu manījis. Un ko darīt ja pavisam nelielam strautam ir tikai viens bebru dambis kurš migrāciju īpaši netraucē? Bebrinieks nodrošina kādu 200m garu uzpludinājumu kurā dzīvo viss šī strauta foreļu zieds, tā vismaz šķiet...

Sullam pilnīga taisnība.N.gadi atpakaļ.Foreļupe,teikšu augšpus Mērsraga.Mailes praktiski nav.Līdakām kuņģos vēži,dažai pat pa 3,4.Un neviena forele.Personīgais uzskats,forelēni ir krietni veiklāki par līdakām. Neviens idiņš neko nešķiroja,jo tā bija aizliegtā zona,bet upīte bija abas sugas,un skaisti eksemplāri.

Ruu> nepareiz, baltās zivis sastāda mazu % no foreļu ēdienkartes, galvenokārt tomēr ūdens mezmugurkaulnieki un abinieki, kā arī sauszemes kukaiņi. Līdaka izdzīvo ja tai ir barība- piemēram balto zivju mazuļi. No forelēm tā nekad neiztiks, atmetiet šo dogmu! Ja ūdens foreļupē sāk bojāties, parādās vairāk barībasvielu, ūdensaugi, tempers kāpj, tad sāk arī vairāk savairoties baltās zivis un asari. Tām līdzi līdakas kas kaut cik regulē to skaitu. Un nu jūs aktīvi izskaldāt līdaciņas un vēlēk brīnas kāpēc katrā foreļu pacerē tup pa asarim. Starp citu tieši tāda situācija ir vienā Gaujas pietekā, netālu no Rīgas, blīvi nostaigātā posmā lejtecē. Asaru saradušies ka biezs, līdakas arvien retāk, tās tur neesmu izvilcis pāris gadus. Nemaz nešaubos ka tas viss sasitīts ar šo "līdaku ravēšanu". Silti iesaku visiem 10kārt apdomāt pirms patvaļīgi ķerties klāt dabas regulēšanai.

līdakas nedzīvo foreļupē ar tīru, vēsu un tekošu ūdeni, tās parādās pie siltāka un barības vielām bagātāka ūdeņa. Līdakas ir ūdens problēmu sekas.
Nav jāskalda laukā līdakas, ir jāparūpējās par ūdens tīrību.
Patērējiet savu dārgo laiku izjaucot bebreniekus, apskatoties kas aiztek no fermām, viesu namiem....

mazaas baltaas zivis ir lielo forelju bariibas baaze sulla.Un es jau nesaku ka lielaakaas upiitees liidakas nevareetu dziivot kopaa ar foreleem,bet runa iet tieshi pa tajaam mazajaam upiiteem,kur taa ciinja iet pa bedriiteem.Liidakas naarsta laikaa kljuust ljoti agresiivas,taas jau savus sex partnerus sakozh tiiri labi,kur tad tur tai nabaga forelei likties

Priekš tam ir arī atlocītas atskabargas, lai varētu saudzīgi atbrīvot.

..un arī uz 3. izmēra. priekš tam jau ir acis, lai paceltu kātu augstāk :)

Andžam daļēja taisnība par tiem mazizmēra rotiem un mazo foreļu copi, taču ir arī ļoti bieži, ka uz 2. izmēra paņem tāds līdz 12-15 cm..

Ravē kaut ko no sava īpašuma, bet pie foreļupes mēs ieradomaies kā ciemiņi. Tad lūdzu ar izturēsimies zolīdi kā ciemiņi, nevis kā vandāļi. Padomājiet arī par to ka līdaka foreļupē regulē mazo balto zivju skaitu, kuras savukārt noēd jau tā nabadzīgo zooplanktonu(foreļupes nav bagātas ar barībasvielām), kas nepieciešams mazajām forelītēm. Nav viss tik vienkārši kā jūs iedomājities, upe nav jūsu piemājas dārziņš.

Viss ir pareizi, izravēt Līdaku no foreļupes vienalga ir atspaids forelei.

Jebkurā upē dažādos posmos ir bijušas līdakas un būs, upe ir dažāda viens posms ir vairāk piemērots līdakai viens forelei, Dambji un bebrnieki nevienmēr ir tie vainīgie pie foreļu izzušanas lielākie vaininieki ir paši foreļotāji, Piemēram ir man zināma upe uz kuras atrodas vairāki dambji vecākais kurš tika uzpludīnāts pirms 100gadiem bet vēljoprojām virs dambjiem regulāri noķeru pa čēminiecei , kapēc? Tāpēc kad neviens nezin kad tur dzīvo foreles, Ja zinātu tad sen vairs tur nebutu nevienas zivs,
Kā piemēram Rauza no Gulbenes šosejas līdz Grunzālei tur foreļu un alatu populācija ir gandrīz iznīcināta, kas pie tā vainīgs? nejau maliķi vai elektriķi, bet gan paši foreļotāji. Gar krastiem taciņas iemītas.
Lielākie vainīgie ir tie tirliņi kas te raksta biju foreļot noķēru aptuveni 30 zemmerus ne viens mērs nepieteicās. Un cik tad no tiem trīsdesmit zemmēriem izdzīvoja? Staigājam upē pa bērnudārziem un tik slaktējam liekam virsū 0-1 rotiņus, voblerus ar div āķiem un ķeram mazuļus . Jūs takš neļaujat tiem forelēniem izaugt. Ejot pa upi meklēju bedres siekstas utt kur var noķert jau kādu mēra zivtiņu. Nevis metu visur pēc kārtas lai tik noķertu kādu zemmēriņu. Padomājat paši ko jūs darat, lielāko ļaunumu nodarat jūs paši.

Loshuliganos> arī agrāk Ogre pirmkārt ir bijusi sapalu upe, arī līdakas un asari vienmēr bijuši. Forele tajā upē nekad nav dominējusi.