pēc dažu dalībnieku loģikas, labāk ir pamocīt zivi (cilvēkam priecāties) un noslaktēt (apēst), nevis pamocīt un palaist vaļā lai skrien.
gā gā gint, kā būtu ja medībās mēģinātu dzīvnieku iemidzināt, un tad palaistu vaļā? nebūtu īsti tas asums, ko ne?
Vai tie kas patur zivis, reāli viņas pēc noķeršans tūlīt arī ar vāli noslaktē, vai izliekās neredzam, kā tās plastmasas maisiņā lēnām mirst nost? Un kas tad ir humānāk, zivi atlaist, vai ļaut tai lēnām mokoties nomirt?
Starpcitu, zivīm mutē (lūpās) ir maz nervu, jo jārij visādi asi kukaiņi, japārkož gliemeņu vāki utt, tāpēc tās mocības ir drīzāk stress, par nebrīvi, nekā fiziskas sāpes. Bet par šo iespējams es kļūdos.
7.jūlijs 2010, 16:24 |
links