Foreles

To ko normāli makšķernieki izņem (1-3) zivis gadā neko neizsaka, taču patstāvīgais lauksaimnieku presings un aizsargjoslu likuma debīlisma pamata ir novedis par daudzu upju pārvēršanos par grāvjiem, kuros ūdeņa ir ļoti maz (arī lauksaimnieku laukiem), tas ir, aizsargjoslā drīkst izcirst baltalksni, varbūt kāds domāja, ka gar upēm aug ntikai ozoli..... Rezultāts ir tāads, ka piemēram Pelava Aizkraukles novadā ir pārvērtusies par grāvi, un tas pats draud arī Pērsei, jo šinī reģionā arī mednieki nav naski uz invazīvās sugas bebru izskaušanu, kuri pārvērš mūsu upes dīķos un mežus izkaltušos stumbeņos. Ļoti gribētos sadzirdēt dzirdīgas ausis, un sanākt kopā risināt šo
LIELO problēmu,
P.S. Igaunijā jau drīz nebūs neviena dambja uz upēm.

Starp citu beidzot iekustējās mazo un pilnīgi bezjēdzīgo hesu/dambju nojaukšana, bijām šajā ziņā visatpalikušākie starp kaimiņvalstīm. Daudzas upes uzelpos, īpaši tās kurām aizsprosti katru dienu rausta līmeni pa pārdesmit cm.

Rezultāta arī nebūs, kamēr būs mazie hesi, lauku miglošana, arī intensīva mežu izciršanu un daudz kas cits, un līdz ar to forele drīz būs jāieraksta sarkanajā grāmatā

Bebrs, 28.oktobris 2022, 21:17

Jā tas viss pamatīgi bojā foreļu dzīvotnes, bet ne katastrofāli. Piemēram vietām UK visi šie nelabvēlīgie faktori pastāv ilgstošāk un lielākos apjomos, upes tur pārveidotas kapitāli, bet foreles ir. Jo angļi forelēs neiet pēc gaļas, vietējie naktsāķus neliek, ne murdus un tīklus un kur nu vēl ar elektrību sit!
Par laimi arī pie mums nav tik čabīgi kā vaimanologi un visirslikti klubiņa biedri klāsta. Ir kur paliek sliktāk, bet ir kur arī labāk.

Rezultāta arī nebūs, kamēr būs mazie hesi, lauku miglošana, arī intensīva mežu izciršanu un daudz kas cits, un līdz ar to forele drīz būs jāieraksta sarkanajā grāmatā

Šogad principiāli ne reizi nebiju forelēs.Pagāšgad biju kādas reizes.Paturētas 1,35 kg, 1,0 kg, 0,7 kg. Zivis protams atrast var.Tomēr kopējā bilde bēdīga. Iemeslu bezjēgā daudz.Sākot ar bebriem un izmukušām ūdelēm un beidzot ar hes,izcirstiem mežiem un principā klimata izmaņām.Makšērnieki protams izņem daļu zivju,bet tas noteikti nav noteicošais faktors.Un nemaz nav tik daudz to bridēju pa tām šķēršļotajām upītēm.Pat tad,kad upīšu ar forelēm bija vairāk un foreļu bija vairāk forelistu bija salīdzinoši maz.vienkāršāk bija aiziet uz ezeru vai dīķi un noķert kādu līdaku vai karpveidīgo.

Bjorgvins, 29.augusts 2022, 15:12

Varu paturpināt. Uz badapātagu ir ķerti gan laši, gan foreles, katrā grāvī viņas bija. Šobrīd, protams, 0 zivju. Maluzvejnieki un malmednieki kautkā veidoja to ainu sabalansētu, katru lieko surogātu izšāva.
Šodienas nodarbe, kad tiek tērēti miljoni kautkādai resursu atjaunošanai, ir dīvaina. Kam tas viss, ja rezultāta nav

Konflikti nav labi . Pēc noteikumiem vienu foreli var paturēt lomā, kura garumā virs 35cm . Un tas ir tikai normāli, ja cilvēks paņem to zivi uz māju, garda zivs. Reāli tiek ieguldīts laiks , nauda, enerģija, ntās ekspedīcijas gar upēm . Un dažreiz ir vajadzīgs tas prieks arī viņu apēst. Tam nevajadzētu būt sajaukumā ar sirdsapziņas pārmetumiem , vai citu pārmetumiem. Makšķernieki ir draudzīgi dabai, vismaz vairums . Ne jau velti ir cilvēki kuriem rūp tā zivs un upes .
Alatu es neņemu, pirmās noķertās paņēmu , foreli esmu ņēmis gan, bet pēdējā laikā vairs nē. Jūt jau to upi arī makšķernieks, kurš tur nav pirmo dienu , kur, kad un kādu var paņemt .

A tu zini kas būs rīt?Man nav nepieciešamības melot.Kas ir tas ir.Es uz vēlēšanām nekandidēju. Man nav jātēlo ne zaļais,ne zilais.

Njā apbrīnojami spītīgs neloģiskums spriedumos dažiem, no vienas puses atzīst ka arvien švakāk, hesi, presings, ūdeles, bebri, bet vienā mierā pa sezonu noēd vairākas labas vaislinieces. Pajāt kas rīt..

Šogad principiāli ne reizi nebiju forelēs.Pagāšgad biju kādas reizes.Paturētas 1,35 kg, 1,0 kg, 0,7 kg. Zivis protams atrast var.Tomēr kopējā bilde bēdīga. Iemeslu bezjēgā daudz.Sākot ar bebriem un izmukušām ūdelēm un beidzot ar hes,izcirstiem mežiem un principā klimata izmaņām.Makšērnieki protams izņem daļu zivju,bet tas noteikti nav noteicošais faktors.Un nemaz nav tik daudz to bridēju pa tām šķēršļotajām upītēm.Pat tad,kad upīšu ar forelēm bija vairāk un foreļu bija vairāk forelistu bija salīdzinoši maz.vienkāršāk bija aiziet uz ezeru vai dīķi un noķert kādu līdaku vai karpveidīgo.

Par sevi runājot, neesmu nekāds foreļu ķeršanas eksperts . Tā izteikti uz foreli , un upēm kur tās varētu būt, izeju pēdējos 3 gadus , un ir iepaticies. Kaut kas saprasts arī, atrastas vietas. Mazākas pietekas , lielākas pietekas zināmām upēm, mazāk zināmām.. Bet tāpat, kā jau jebkurā copē, vilšanās process arī ir iekļauts. Runājot par populārām, nopēdotām vietām.. Nu .. 600g forele tas jau ir wow.. Parasti sīkās. sprīdi garās cik vajag, tādas uz 400g jau ok, prieks izmānīt, vietās kur viņas laiž , apseko kas notiek ar upi ir ļoti maz normāla izmēra zivs. Vnk cilvēki viņas ķer un patur, tās virs 600g, īpaši tās virs 1kg. Viens makšķernieks atlaidīs , otrs atlaidīs, trešais paņems . Kas arī nav nekas ārkārtējs un nepareizs . Foreļupi iztīrīt no normāla izmēra zivs ir viegli. To esmu novērojis . Un viņa neatražosies, pat laižot mazuļus. Tur kur jau niedres, krūmi , pa kādam bebra kungam, un jābrien ar mokām, upe arī neciešama iešanai , asi koki, bedres, tur gadās smukas . Ne tik tipiskos posmos arī..
Karoč , spiediens uz zivi ir paliels .
Savas vietas , ļoti reti staigātās vēl var atrast . bet tās nebūs viegli, var paveiksies ar kādu mazāku pieteku, kurai pat īsti vārda nav un kura dažreiz kartē nav, un tur kaut kas tomēr ir .

Biju izmetis līkumiņu pa vecām vietām Siguldas novadā... Nu bēdīgi, meži izcirsti, mājas sabūvētas, dīķi izveidoti... līdz ar to forelēm apstākļi grūti.

2 mazulīši tika pavilkti un atlaisti. Mērniece līdaka aizbrauca līdzi uz māju... Bebru dambjus nemanīju.

Sveiki zēni. Nu padalieties ar piedzīvojumiem. Ne par konkrētām vietām , bet jūsu lomiem, novērojumiem uz foreļu situāciju kopumā. Varbūt vēlāk es padalīšos ar saviem novērojumiem ..

Paldies,tas ir viss kas bija jāzina.Doma ir par augusta beigām, Šādos apstākļos paši var nobeigties

Archii [29.06.22]: Varbūt kāds var pastāstīt kāda situācija Rīvas upē? Cik atradu informāciju,kādreiz bijusi laba upe,tad sačakarēta,tagad mēģināta glābt, bet nezinu kā ir.Diezgan garš gabals jābrauc un ceru uzzināt vai ir kaut neliela cerība tur kaut ko ieraudzīt

Zivis tur ir. Bet šādos apstākļos ļauj viņàm atpūsties, brauc pēc mēneša, diviem.

Varbūt kāds var pastāstīt kāda situācija Rīvas upē? Cik atradu informāciju,kādreiz bijusi laba upe,tad sačakarēta,tagad mēģināta glābt, bet nezinu kā ir.Diezgan garš gabals jābrauc un ceru uzzināt vai ir kaut neliela cerība tur kaut ko ieraudzīt

Man vispār nav saprotams kāpēc tās jālaiž mūsu upēs, ja sportsmeni tik tizli ka nevar uzrādīt labu rezultātu neķerot sprīdi garas dīķa zivteles, tad taču sakarīgāk čempjus rīkot dīķos, ko tur māžoties upēs. Kā papildinājums mūsu savvalas strautiniecēm arī pavisam apšaubāms, tā taču entajā paaudzē dīķa zivs. Apmēram ja kāds sadomātu irbju vai rubeņu populāciju papildināt izlaižot mājas vistas mežā.

Karlis_K [29.06.21]: Cik tad ir atļautais skaits varavīksnenei un paļukam pēc MN? :)
Abavnieks, 29.jūnijs 2021, 17:33

Nav ne skaita ne izmēra limita, jo kā nekā nemaz nav mūsu ihtiofaunas parstāvji. Pālijas pagaidām manās upēs nav, varavīksnenes gan savācu visas. Bet nemaz tik bieži jau neuzķeras, tik vienā upē tās pavairāk, bijis pat 3 pa dienu.

Tādēļ jautāju, ko tad tie sportisti saķer pēc MN sacensībām beidzoties

Cik tad ir atļautais skaits varavīksnenei un paļukam pēc MN? :)
Abavnieks, 29.jūnijs 2021, 17:33

Nav ne skaita ne izmēra limita, jo kā nekā nemaz nav mūsu ihtiofaunas parstāvji. Pālijas pagaidām manās upēs nav, varavīksnenes gan savācu visas. Bet nemaz tik bieži jau neuzķeras, tik vienā upē tās pavairāk, bijis pat 3 pa dienu.