Foreles

man ir pazīstami cilvēki,kuri viņus medī regulāri. 2 gadus atpakaļ es pirmo reizi ēdu bebra gaļu.tā kā esmu samērā kaprīzs ar ēšanu,domāju,ka diez vai to bebri dabūšu iekšā.nekā,izrādījās ļoti garšīgs. laikam jāparvar aizspriedumi.

Bjorgvins, 9.maijs 2020, 09:04

Viss ir no pagatavošanas receptes un garšas izjūtām atkarīgs.
Bet tā - nekāda vaina zvērēnam.
9.maijs 2020, 22:47 | links
 
Bjorgvins [09.05.20]: man ir pazīstami cilvēki,kuri viņus medī regulāri. 2 gadus atpakaļ es pirmo reizi ēdu bebra gaļu.tā kā esmu samērā kaprīzs ar ēšanu,domāju,ka diez vai to bebri dabūšu iekšā.nekā,izrādījās ļoti garšīgs. laikam jāparvar aizspriedumi.
Nē, jāprot pagatavot. :)))
9.maijs 2020, 12:43 | links
 
Sveiki! Varbūt kāds zin LV veikalu kur var ieķert Smith AR-HD minnow? Var arī ārzemju veikalu bez kosmiskas piegādes cenas :)
Paldies!
9.maijs 2020, 10:59 | links
 
Bebru jau gatavo dažādi. Karsti kūpināts ir super uzkoda, zacene.
Auksti kūpināts reiz sacēla augšā visu vēdera saturu... Tur pat veci mednieki nebija starā.. Domāju, ja tādu pamēģina kāds pirmajā reizē, vairs viņu nekā nepierunāt baudīt bebru..
9.maijs 2020, 09:34 | links
 
man ir pazīstami cilvēki,kuri viņus medī regulāri. 2 gadus atpakaļ es pirmo reizi ēdu bebra gaļu.tā kā esmu samērā kaprīzs ar ēšanu,domāju,ka diez vai to bebri dabūšu iekšā.nekā,izrādījās ļoti garšīgs. laikam jāparvar aizspriedumi.
9.maijs 2020, 09:04 | links
 
nu nemaz jau tik ļoti tos bebrus neķer. Ādas it kā ļoti nepieprasa, ēst arī kā kuram gaumes un aizspriedumu lieta.
8.maijs 2020, 22:28 | links
 
par tiem pašiem bebriem.protams bebrs ir izsenis dzīvojis šajā teritorijā.taču vai bijis tik ļoti izplatīts kā tagad?kaut kā gan tautas dziesmās, gan rakstos salīdzinot ar citiem kažokzvēriem ir reti pieminēts. varbūt bija vairāk dabisko ienaidnieku.kaut vai tie paši vilki.ja bebru būtu bijis daudz,diez vai izdotos viņus pilnībā iznīcināt.pie tam ar diezgan primitīviem ieročiem.mūsdienu mednieki ir daudz labāk ekipēti.un medī bebrus.un nekādi neizdodas viņu skaitu optimizēt.vai cilvēkam vajadzētu būt Dieva vietā?labs jautājums.taču mednieki tomēr seko savai medību saimniecībai.un cenšas uzturēt optimālo dzīvnieku skaitu.lai gan dzīvnieki būtu,gan mežs un apkārtējās saimniecības neciestu,ja kāda dzīvnieku suga savairotos lielā daudzumā.nu tā cienijāmie kolēģi.ne līdakām,ne asariem,ne sapaliem nedraud izmiršana.depresīvā stāvoklī ir tieši foreļu un alatu populācijas.un ja nelielā upītē sāk dominēt citas sugas,noteikti foreles izjūt diskomfortu.ko darīt?uzņemties nu teiksim selekcionāra lomu vai ne?kurš būs tas gudrais un drošais?varbūt forumu lasa arī zinātnieki?
8.maijs 2020, 20:23 | links
 
juritsm [08.05.20]: Svēta vieta tukša nestāv, tā sakāmvārds. Dabā ir tā, ja labā vietā, kur varētu dzīvot forele, iekundējas līdaka, tad nešaubīgi tā ir konkurente uz dzīves telpu, barību. Mums par nelaimi, foreļupes neglābjami eitroficējas - aizaug, noklājas ar sedimentiem, jo ūdens ir barības vielām bagāts. Tas savukārt ir par labu tieši līdakai un par sliktu forelei. Divas dažādas plēsoņas šaurā telpā dzīvo stresā un parasti zaudētāja ir forele, kas atkāpjas uz mazāk piemērotu vietu. . Mednieki dabā veic maķslīgu atlasi, kāpēc tad makškernieki to nevar darīt? . Ja kādam ir spēcīgāki argumenti pamatot kāpēc līdakai būtu jādzīvo foreļupēs, ne personīgi aizvainojumi, lai liek galdā! Gribās ticēt, ka forums ir vieta kur top patiesība, ne miskaste kur samest jēlības.

basks, 6.maijs 2020, 15:57

Makšķernieki arī var darīt! Noķer un ņem apēšanai to mēra līdaku no maija. Tāpat kā mednieki šauj to, ko drīkst un tad, kad drīkst. Mest zemmēra līdaķeli krūmos Dieva priekšā ne ar ko neatšķiras no lūša kaķēna nošaušanas. Neesmu ticīgais, bet zinu, ka ne es viens esmu pārliecināts, ka ērmi ir tie, kuri iedomājas, ka drīkst vienpersoniski izlemt, kam būs un kam nebūs mirt.
Nu redz, nobeidzi rakstītā domu, tiem kuri iedomājas, ka zin: kam būs dzīvot un kam nē, upē.
8.maijs 2020, 13:53 | links
 
Svēta vieta tukša nestāv, tā sakāmvārds. Dabā ir tā, ja labā vietā, kur varētu dzīvot forele, iekundējas līdaka, tad nešaubīgi tā ir konkurente uz dzīves telpu, barību. Mums par nelaimi, foreļupes neglābjami eitroficējas - aizaug, noklājas ar sedimentiem, jo ūdens ir barības vielām bagāts. Tas savukārt ir par labu tieši līdakai un par sliktu forelei. Divas dažādas plēsoņas šaurā telpā dzīvo stresā un parasti zaudētāja ir forele, kas atkāpjas uz mazāk piemērotu vietu. . Mednieki dabā veic maķslīgu atlasi, kāpēc tad makškernieki to nevar darīt? . Ja kādam ir spēcīgāki argumenti pamatot kāpēc līdakai būtu jādzīvo foreļupēs, ne personīgi aizvainojumi, lai liek galdā! Gribās ticēt, ka forums ir vieta kur top patiesība, ne miskaste kur samest jēlības.

basks, 6.maijs 2020, 15:57


Makšķernieki arī var darīt! Noķer un ņem apēšanai to mēra līdaku no maija. Tāpat kā mednieki šauj to, ko drīkst un tad, kad drīkst. Mest zemmēra līdaķeli krūmos Dieva priekšā ne ar ko neatšķiras no lūša kaķēna nošaušanas. Neesmu ticīgais, bet zinu, ka ne es viens esmu pārliecināts, ka ērmi ir tie, kuri iedomājas, ka drīkst vienpersoniski izlemt, kam būs un kam nebūs mirt.
8.maijs 2020, 13:22 | links
 
bio-r [07.05.20]: Šajā sakarā daudz aprakstīts grāmatā Homo sapiens, autors Yuval Noah Harari. Tā vairāk kā teorija, bet liek aizdomāties ko cilvēks spējis nodarīt visai pārējai dzivībai evolucionējot.
Cilvēks ir tas pats vīruss, dabai. :)))
7.maijs 2020, 21:45 | links
 
Šajā sakarā daudz aprakstīts grāmatā Homo sapiens, autors Yuval Noah Harari. Tā vairāk kā teorija, bet liek aizdomāties ko cilvēks spējis nodarīt visai pārējai dzivībai evolucionējot.
7.maijs 2020, 20:57 | links
 
A kas Toņkai, vecajai geju princesei, par daļu? Savā smirdkaktiņā dzīves vairs nav?
7.maijs 2020, 20:27 | links
 
Krievu laikos kad bij modē tie bebru krāgi un cepures,tos jau medīt īsti nedrīkstēja,tagadiņ var brīvi,tik nav vairs tie krāgi modē..)
7.maijs 2020, 19:42 | links
 
Pirms 200-300 gadiem dabā valdīja līdzsvars. Bija gan plēsēji, kuri dabīgā ceļā regulēja pārējo dzīvnieku populāciju, gan cilvēki dzīvoja saskaņā ar dabas likumiem.

BrunoL, 7.maijs 2020, 19:17


Lirika pilnīgi nevietā, jo kas tad tie par "dabas likumiem" kad viena dominējošā suga mērķtiecīgi iznīcina citas līdz totālai izmiršanai, pie tam ļoti īsā laikā? Painteresējies cik sugas cilvēks pazudināja pēdējo 300 gadu laikā, pat tādas kuras savulaik veidoja milzu barus miljoniem īpatņu. Ja mēs vēl pašlaik dzīvotu tādā pohuismā kā pirms 300 gadiem, tad mežu vispār nebūtu palikuši un liela daļa dzīvnieku un putnu sugu būtu izmedīti pa tīro. Arī plēsēji jau sen neko neregulēja, vilki, lāči un lūši Eiropā tika pamatīgi izmedīti lai neplēstu lopus, lielā daļā pilnīgi pa tīro. Pēdējos 50 gadus to skaits tikai atkal aug pateicoties plašiem reintrodukcijas pasākumiem. Protams ne bez fermeru protestiem.
7.maijs 2020, 19:39 | links
 
Pirms 200-300 gadiem dabā valdīja līdzsvars. Bija gan plēsēji, kuri dabīgā ceļā regulēja pārējo dzīvnieku populāciju, gan cilvēki dzīvoja saskaņā ar dabas likumiem.
7.maijs 2020, 19:17 | links
 
Bebri jā jau tūkstošiem gadu apdzīvo Latviju un cilvēks tos vienmēr intensīvi medīja, gan ādas, gaļas gan dziedzeru dēļ, līdz 19.gs. beigās tie bija izmedīti. Reintroducēt sāka pagājušā gadsimta 30.tajos gados. Par bebru lielo skaitu nu jāsaka paldies padomju laika meliorācijai, plašajam pamatīgo grāvju tīklam, jo visvairāk tie dzīvojas tieši pa grāvjiem. Kā arī grāvji un kanāli palīdz tiem apgūt tādas vietas kur agrāk tie nedzīvoja (iedambētie seklezeri). Ātri uzcelt dambi ir daudz vieglāk grāvī ar stāviem piltuvveida krastiem nekā upē ar dabiskiem lēzeniem, kur aizsprostu jābūvē daudz apjomīgāku un platāku. Arī alas rakāt ir daudz vieglāk uzbērtos stāvos krastos nekā palienēs. Tā ka paši esam vainīgi ka tie savairojās tik daudz.
7.maijs 2020, 16:23 | links
 
Un ja pat protams par mežu izcirtšanu un minerāļu ieskalošanu un hes piekrītu, tad pasaki kā tas pavairos foreļu populāciju ja slaktē tur dzīvojošās līdakas?
7.maijs 2020, 15:18 | links
 
BrunoL [07.05.20]: Jā, Zorge! Pamatošu- brutālas mežu izciršanas rezultātā atkailināta krasti, kā rezultātā straujteces uzsilst kā ātrsildītājā, labvēlīgi apstākļi aļģēm utt. Otra nelaime- bebri. Alu rakšanas rezultātā veidojas smilšu saneses. Bebri, parasti, dambi būvē uz pašām potenciālākajām berzes vietām, kur veidojas stāvošu ūdens, krājas dūņu nogulsnes un rada līdakām labvēlīgus dzīves apstākļus.
Treškārt- ūdens kvalitāte un kvantitāte?
Mazos HES un intensīvo lauksaimniecību pat nepieminēšu.
Pa lielam, tāda šī bilde manā skatījumā.
Nezināju, ka dūņas ir tās, kas patīk līdakām, varbūt jauc ko ar līņiem? :) un bebri, ja mani neviļ atmiņa ir lv faunas seni pārstāvji, ne invazīvā suga. Vai pirms 100-200 gadiem tie savus dambjus būvēja citur? :DDDDD
7.maijs 2020, 15:16 | links
 
Jā, Zorge! Pamatošu- brutālas mežu izciršanas rezultātā atkailināta krasti, kā rezultātā straujteces uzsilst kā ātrsildītājā, labvēlīgi apstākļi aļģēm utt. Otra nelaime- bebri. Alu rakšanas rezultātā veidojas smilšu saneses. Bebri, parasti, dambi būvē uz pašām potenciālākajām berzes vietām, kur veidojas stāvošu ūdens, krājas dūņu nogulsnes un rada līdakām labvēlīgus dzīves apstākļus.
Treškārt- ūdens kvalitāte un kvantitāte?
Mazos HES un intensīvo lauksaimniecību pat nepieminēšu.
Pa lielam, tāda šī bilde manā skatījumā.
7.maijs 2020, 15:01 | links
 

Te viens piemērs , par to: kas vienam liekas pareizi, darbība un sekas.
7.maijs 2020, 14:16 | links
 

Pievieno savu atbildi

Nepieciešams reģistrēties, lai pievienotu atbildi!
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager