Foreles

nu bet pilnu mugursomu, 100 galvas.nu nezinu.esmu runajis ar veciem kas foreleja tad kad es vel nebiju dzimis - nav neviens lielijies ar tadiem lomiem.tad Tev Sulla ir bijusi pazistami galigi badakasi un bezprasi.

Bjorgvins, 13.oktobris 2017, 18:14


100+ galvas sezonā saprotams. Tādai kā Mergupei savulaik jau tas nebija katastrofāli, jo atjaunojās no jūras ar taimiņiem, Lielās Juglas. Bet mazajām ~10km upītēm tāda kāšana nozīmēja ka uz 2-3 gadiem tā iztukšojās. Tā i forelētāji siroja, vienu gadu lieliski, tad atkal dažus gadus švaki un uz to upi nebrauca, līdz padzirdēja no korišiem ka atkal savairojušās. Par pilnām mugursomām vari arī palasīties B.Liepnieka grāmatiņās. Un kas interesanti visās bildēs pozē ar zemmēra siļķītēm, arī samauktām uz iesmiem virs ugunskura. Tā ka var secināt ka pārsvarā jau ņēma tieši mazās 20-30cm. Labs loms jau skaitījās 20+ galvas dienā. Arī pašlaik pieredzējušam forelistam labā upē nav problēmas atlaist virs 20 gab. dienā. Tā arī tie mīti rodas par foreļupju pārbagātību vēl pirms 30 gadiem. Bet īstenībā ir pamatīgi mainījusies pašu forelistu attieksme un latiņa (zivs izmērs kuru uzskata jau par cienījamu) pacelta krietni augstāk.
13.oktobris 2017, 18:25 | links
 
Nū 2x gadā aizstaigāt forelēs ir krietni par maz lai varētu izdarīt kādus secinājumus kas vispār notiek mazajās upēs ;) Tas ir apmēram tā ja citplanētieši 2x apmeklētu zemi un sagadīšanās pēc nolaistos ziemeļpolā un dienvidpolā, un viņu gala slēdziens: Zeme ir sasalusi un bez saprātīgam būtnēm :) Tobiš ja vēlies ko sīkāk uzzināt par to pasu ūdru, tad lūdzu iepazīsties ar zinātnieku pētījumiem, pēdējām publikācijām. Kā viņi uzzina cik liela teritorija ir vienam īpatnim ? Iezīmē tos ar radioraidītājiem un izseko ilgtermiņā. Tie ir pētījumi vairāku gadu garumā, bieži vien zinātnieki velta visu savu mūžu lai smalki izpētītu kādu sugu. Un pētījumos iekļauti arī lauka novērojumi, ilgas stundas slēpnī ar binokli. Un ilgas stundas laboratorijā pētot sūdus zem mikroskopa. Saki vlDream tu būtu gatavs kam tādam veltīt kaut vienu gadu no dzīves lai ko vairāk uzzinātu par ūdriem. Bet šitie "viens copmanis man stāstīja" vai es skaļi brienot pa upi ar acs kaktiņu pamanīju kaut kādu ēnu kustību uz pussekundi, pats saproti ir tirgus tanšu tenku līmenī.
13.oktobris 2017, 18:15 | links
 
cienitais vDream,udrus gan nesuti.pietiks ar tiem kas ir.un diez vai vinus bus viegli pierunat parcelot. es vienreiz redzeju ka udrs medi.es zinaju,ka aiz upites likuma ir liels akmens,kur gandriz vienmer ir forele.klusam pielavijos loti tuvu un skatos,ka udrs nemas.ta ari staveju.laiku speciali neuznemu,bet domaju ka ne mazak ka 20 minutes.nu nemaz tik viegli dzekam negaja.grabstijas akmenim gar vienu,gar otru pusi.un neka.kepinas par isam. pa brizam iznirst,klusinam lamajas un sudzas ka krokodils nekeras.gandriz raud.ta bija aizravies,ka uzreiz nesaprata,ka es esmu sveskermenis dabas ainava.vispar es domaju ka udram ir grutak tikt pie foreles neka udelei.gabariti lielaki,tatad manevresanas iespejas sekla udeni svakakas. kapracis piemineja Mergupi.man ari loti zel.ka tadu forsu forelupi ar hesies sacakareja.par forelu nemsanu.nu protams ka nema.pats ari esmu paturejis diezgan forelu.nu bet pilnu mugursomu, 100 galvas.nu nezinu.esmu runajis ar veciem kas foreleja tad kad es vel nebiju dzimis - nav neviens lielijies ar tadiem lomiem.tad Tev Sulla ir bijusi pazistami galigi badakasi un bezprasi.
13.oktobris 2017, 18:14 | links
 
Jā, Sulla, par paštaisnumu nav runas, ja kāds entuziasts kādā upē spēj kaut cik ierobežot INVAZĪVO SUGU (Amerikas ūdele... un bebrs (nebija Kanādas bebrs?) izplatību. Tas drīzāk ir mēģinājums nedaudz kompensēt citu ļaužu ievārīto.
13.oktobris 2017, 18:13 | links
 
Mātītēm ir 1-4 mazuļi kuri dzīvo ar to kopā ~ gadu, tad arī var novērot to bariņus, sasaukšanos.

Visa upe atbalsojās vienos svilpienos, kad tiek noņemts no trases kāds sugas brālis!
Chalitis, 13.oktobris 2017, 15:41

šo gan nesapratu, kas "noņem no trases" , mednieki ? Ūdrs tak sarkanajā grāmatā, runāt par tā medībām ir tikpat ētiski kā par lašveidīgo cemmerēsanu no berzēm..

Sulla, 13.oktobris 2017, 15:55

Ir šad tad Tev prātīgi domu graudi, bet šoreiz aizgāji auzās! Nav ko te vicināt visiem priekšā "sarkano grāmatu"! Kormorāns arī ir Eiropas aizsargājamo putnu sarakstā! Man bija (pārdevu) Latvijas sarkanā grāmata. Astoņdesmito gadu izdevums. Tur arī bija iekšā Eiropas bebrs! Nu, un kas ir tagad?! Nelimitēts dzīvnieks! Ja, kādai sugai atļauj nekontrolēti vairoties (sevišķi ja ta ir barības ķēdes augšgalā un tai nav dabīgo ienaidnieku) rezultāts ir paredzams! Tev pastāstīt, kā no berzes katru dienu ūdrs noceļ foreli?! Turklāt lielāko! Esmu redzējis ka izskatās visi akmeņi ikros! Tos viņš kaut kā negrib! Kā ūdru ģimene pa ziemu iztīra ziemošanas bedri sausu! Ja Tu to būtu redzējis, tad tādus pekstiņus (par "ētiku") te nenestu!
13.oktobris 2017, 18:10 | links
 
Es šogad biju 2 x forelēs un uz māju nenesu ne vienu..... Satiku vienu forelistu kurs stāstija ka tur pat deguna priekšā ŪDRIS esot forelis notiesājis un devies vēl pakaļ... Es nezinu no kurienes jums tie dati bet par tiem km bet viņu ir pārāk daudz un taisa lielu postu !!! ar ūdelēm nav bijusi darīšana.. ar bebru dambiem cīnos 15 gadus līdz riebumam... 99 5 ir atjaunoti pat tagad ...
13.oktobris 2017, 17:53 | links
 
Manuprāt foršāko foreļupi Vaidavu piesmēja ar Karvas hesu , neskatoties uz sabiedrības protestiem un reku čalītim un citiem entuziastiem atkal jauns kreņķis....

http://www.delfi.lv/news/national/politics/kada-forelupe-jaunaluksnes-pagasta-iespejams-veic-nesaskanotus-buvdarbus.d?id=49338899
13.oktobris 2017, 17:02 | links
 
Nū re pa retam pat foreļracim var piekrist. Tā viš ir ka vislielākais ienaidnieks mazajām upēm esam paši ar savu destruktivo darbību. Meliorācija ar taisnošanu, pārrakāšanu un mežu, purvu (upju galvenie barotāji) nosusināšanu, dambji, zivjaudzētavas kuras vairāk kā 50% no upes savāc un izlaižot caur dīķiem iepludina atpakaļ jau piesārņotu draņķi. Tā kāšana no tarpotāju puses gan nebij tik nevainīga, jo ar regulāri iztīrīja upes. Man vairāki vecmeistari ir stāstījuši vienu un to pašu stāstu: atklāju priekš sevis jauno upi (posmu)pilnu ar forelēm, uh kas par lomiem bija tajā gadā (kuram pilna mugursoma, kam vestes aizmugurējā kabata), 100 un vairāk galvas pacēlu! Bet zin kaut kas nelāgs notikās pēc gada, foreles pazuda..
13.oktobris 2017, 16:51 | links
 
Mergupē foreļu kādreiz bija pa pilno un vēl biku, arī laši un taimji kādreiz nāca iekšā (fāters stāstīja). Padomju laikā divreiz amonjaka mucas traktoristiem tika apgāzušās un pēc katras reizes visa upe smirdēja no dažādu nosprāgušo zivju trūdēšanas. Bet pēc~ trīs gadiem viss atkal bija štokos! Elektriķi regulāri zivis zvetēja gan no laivas, gan ar aķi mugursomā vazājoties ar kājelēm, bet zivis tāpat bija! Veči ar tārpiem ķēra uz nebēdu, bet es ar špini tāpat noķēru vairāk nekā šie:) Kad man brauca ciemiņi, gāju uz man zināmu vietu pēc zivs, ko galdā likt un vienmēr arī bija, bet tad uz upes uzcēla hesus un kirdik zivei bija, jo tā nedabūja migrēt.
Vēl ''gudrinieki'' salaida hesa uzpludinājumā līdakas, kas to lietu galīgi piebeidza....
Tā ka var spriest par alkšņiem, bebriem, ūdriem, dunduriem un viskko, bet konkrētā upē vainīgais foreļu iznīdēšanā ir zināms !
13.oktobris 2017, 16:38 | links
 
Tam es Nori piekrītu ka pārsvarā Amerikas ūdeļu visuresība arī veido to mītu par ūdriem visur, jo vairums cilvēku jauc šīs sugas. Savulaik viens forelists vecmeistars pat manā klātbūtnē pie upes ūdeli nosauca par ūdru :) Arī pēdas jauc. Ja nezinātājam parāda ūdra pēdas, tad pārsvarā tas būs pārsteigts par to lielumu, jo redzējis līdz šim ūdeļu.
13.oktobris 2017, 16:29 | links
 
Ūdrs atšķirībā no Amerikas ūdeles jau izsenis ir mūsu faunas sastāvdaļa. Protams var tikai minēt cik daudz to bija pirms 100 un vairāk gadiem. Bet spriežot loģiski, gana daudz. Ar plēsējiem ir tā ka barības daudzums ir primārais kas nosaka to skatu. Jo upes tad bija tīras, pilnas ar zivīm un vardēm, vēžiem. Visas mazās upītes bija pārpilnas vēdzelēm, bet tā ir zivs kuru ūdram visvieglāk nomedīt. Saprotams ēda un ēd arī foreles, tāds ir dabas likums, visus kāds ēd. Forelistam manuprāt jābūt dabas draugam nevis ienaidniekam, kuru tracina dabas likumi un kurš mēģina "savā" upē ieviest paštaisnu un absurdu sugu regulāciju.
13.oktobris 2017, 16:18 | links
 
Eiropas ūdele pēdējo reizi Latvijā piefiksēta tālajā 1994 gadā. Praktiski visi mazie melnie plēsēji ir amerikānietes. Ja ūdrs savu medījumu notiesā, tad piemēram ūdeles bieži nokož savu upuri tikai sporta pēc. Šogad ar vienu tādu aizkostu atradu. Manuprāt, tieši ūdeles un bebri ir pamata problēma mūsu upēs. Katru gadu vienā upē rudenī jaucam bebru dambjus no zivju nārsta strautiem. Parasti dambis uz zināma strauta bija viens, šogad tai pašā vietā 5 nepilnā km! Pieredze rāda, ka rudeņos dambji netiek atjaunoti.
13.oktobris 2017, 16:12 | links
 
Mātītēm ir 1-4 mazuļi kuri dzīvo ar to kopā ~ gadu, tad arī var novērot to bariņus, sasaukšanos.

Visa upe atbalsojās vienos svilpienos, kad tiek noņemts no trases kāds sugas brālis!
Chalitis, 13.oktobris 2017, 15:41


šo gan nesapratu, kas "noņem no trases" , mednieki ? Ūdrs tak sarkanajā grāmatā, runāt par tā medībām ir tikpat ētiski kā par lašveidīgo cemmerēsanu no berzēm..
13.oktobris 2017, 15:55 | links
 
Sulla.Par ūdriem gan nebūs taisnība! Viens, divi īpatņi tikai Tev liekās! Esmu runājis ar vairākiem cilvēkiem, kas saistīti ar akvakultūras audzešanu. Kas paši dzīvo pie upēm un zin "to drēbi"! Ūdru ir dafiga! Visa upe atbalsojās vienos svilpienos, kad tiek noņemts no trases kāds sugas brālis!
13.oktobris 2017, 15:41 | links
 
Vispār man jau liekas, ka ūdele ir tik dabiska kā ūdrs. Tiesa, Eiropas, nevis Amerikas, bet nu vai tas no zivs viedokļa diži ko maina?
Esmu dzirdējis, ka ūdelei vairāk garšo tieši vardes un vēži un zivs nav 1. prioritāte. Savukārt ūdrs ir ievērojami lielāks (attiecīgi vajag vairāk barības) un zivis tas ēd labprātāk par ūdelēm.
Ja kāds mācīts biologs pamanīs ko apšaubāmu manis teiktajā, uzklausīšu, kā tad ir pareizi.

Hotentots, 13.oktobris 2017, 12:32


Kā zoologi savos pētījumos var noskaidrot kādas sugas ēdienkarti konkretā reģionā ? Vācot sūdus un pētot tos zem lupas :) Citu variantu nav. Pie mums ūdri ir pētīti visai labi, noskaidrots ka galvenā ēdmaņa ir vardes, zivis ar un pārsvarā visādas sīkās līdz 10cm. Nu un vēži saprotams. Mazie zīdītāji, putnu mazuļi jau retāk. Manos Latgales laukos piemājas upītē, kura sen meliorēta un vairāk atgādina seklu taisnu grāvi, jau sen mājo ūdrs. Un lai gan upē jau sen nav lielākas zivis par mailēm, vīķēm, akmeņgraužiem un baltajiem sapaliņiem, ēdamā acīmredzot pietiek. Krastos daudz pļavas un vardes tur papilnam. Vēži nav. Jā un ja foreļupē redzam visas sēres ūdru nopēdotas, tad tas jau nenozīmē ka tur to papilnam. Piemēram pieaugušam tēviņam teritorija ir 5-15km upes posma. Tā ka uz nelielu foreļupīti maksimāli 1-2 īpatņi.
Ar ūdelēm gan ir sūdi, jo tās jau vairs nav mūsējas Eiropas, bet Amerikas, daudzas dzimušas zvēraudzētavās un dabiskie instinkti tiem sačakarēti. Tāpēc ir nekaunīgas, drošas, zog zivis copmaniem pat no tīkliņiem :) Bet bēdīgākais ka viņas pie barības pārpagātības nespēj apstāties slepkavosanā. Piemēram var apkost veselu perējošo pīļu populāciju uz kādas niedru saliņas Engurē, Kaņierī. Visas nokož bet aizstiepj protams tikai vienu. Ūdeles saprotams vajag pamatīgi apkarot.
13.oktobris 2017, 14:04 | links
 
Vispār man jau liekas, ka ūdele ir tik dabiska kā ūdrs. Tiesa, Eiropas, nevis Amerikas, bet nu vai tas no zivs viedokļa diži ko maina?
Esmu dzirdējis, ka ūdelei vairāk garšo tieši vardes un vēži un zivs nav 1. prioritāte. Savukārt ūdrs ir ievērojami lielāks (attiecīgi vajag vairāk barības) un zivis tas ēd labprātāk par ūdelēm.
Ja kāds mācīts biologs pamanīs ko apšaubāmu manis teiktajā, uzklausīšu, kā tad ir pareizi.
13.oktobris 2017, 12:32 | links
 
vispar jau esmu pieminejis ari udeles taja negaciju kompleksa.ar udelem mana upite bija ta - 3 gadus atpakal paradijas peksni bieza slani.tas jau pie ta ka bija jau citi negativie komponenti.man ir pazistams mednieks,kas tur dzivo.vins un parejie uzsaka intensivu kampanu udelu izkersana.vai nu vinu darbiba,vai dabas mate uzsutija tam udelem kadu epidemiju.bet vairak tas udeles nemana.vel jau var pieminet udrus,garnus un melnos starkus,kas ari konkure ar forelistiem.bet sie faunas parstavji ir bijusi vienmer un vinu populacija nav liela.ar tiem varetu sadzivot.nu nevar likvidet visu Latvijas faunu.bet ar bebriem un udelem ir kaut kas jadara lai optimizetu vinu daudzumu.jaa,esmu lasijis par tiem nosaciti zalajiem dabas draugiem,kas meginajusi izlaist udeles no fermam.es neesmu asinskars un launs, bet sis ir tas gadijums kur tie kas piedavaja kastraciju varetu to panemienu pielietot.

Bjorgvins, 13.oktobris 2017, 10:12

zini ko es tev tos ŪDRUS aizsūtišu pie tevis ja tev viņu ir vēl par maz!!!
13.oktobris 2017, 12:12 | links
 
vispar jau esmu pieminejis ari udeles taja negaciju kompleksa.ar udelem mana upite bija ta - 3 gadus atpakal paradijas peksni bieza slani.tas jau pie ta ka bija jau citi negativie komponenti.man ir pazistams mednieks,kas tur dzivo.vins un parejie uzsaka intensivu kampanu udelu izkersana.vai nu vinu darbiba,vai dabas mate uzsutija tam udelem kadu epidemiju.bet vairak tas udeles nemana.vel jau var pieminet udrus,garnus un melnos starkus,kas ari konkure ar forelistiem.bet sie faunas parstavji ir bijusi vienmer un vinu populacija nav liela.ar tiem varetu sadzivot.nu nevar likvidet visu Latvijas faunu.bet ar bebriem un udelem ir kaut kas jadara lai optimizetu vinu daudzumu.jaa,esmu lasijis par tiem nosaciti zalajiem dabas draugiem,kas meginajusi izlaist udeles no fermam.es neesmu asinskars un launs, bet sis ir tas gadijums kur tie kas piedavaja kastraciju varetu to panemienu pielietot.
13.oktobris 2017, 10:12 | links
 
Vecos "labos" laikos jēlu, tikko norautu no rumpja, ūdeles ādu tirgoja par 10rbļ., ūdri par 300rbļ. Pie labas algas 200rbļ.

Makatanav, 12.oktobris 2017, 15:21


Tagad diži nevienam jau nevajag tās ādas. Vismaz tā man stāstīts. Cilvēks piezvana uz sludinājumu "pērku jebkuras ādas". Cauna? Vai meža? Ak ne, akmens cauna...Neder. Un gadījuma pēc viens ūdrs arī ir - ai, to arī nevajag...cilvēks piedāvāja par sviestmaizi, lai vispār no tās ādas vaļā tiktu.
12.oktobris 2017, 19:42 | links
 
Vis jau ir labi, bet nav pieminēts fakts, kurš dramatiski ietekmē šo zivju daudzumu upēs. Ūdeles, dažādu sugu un kalibru var izēst jebkuru strautu vai upīti pa tīro. Cik šādi zvēri ir izmukuši no sprostiem piemēram pēdējos 50 gados? Visas vinas grib ēst un patēriņa ziņā stabili stāv līdzās kormorānam. Upes izēd veseliem posmiem, un interesantākais, viņām interesē tieši lielākie eksemplāri. Šogad ziemā mēģināsim vienā vietā populāciju paretināt! Starp citu noēnojumam manuprāt upēs ir jābūt 30:70 par labu ēnai. Šāda proporcija reti kur ir, mēs tak esam baltalkšņu valsts. :D

Noris, 12.oktobris 2017, 14:38


Par izbēgšanu nezinu, bet pa laikam tak "dabas draugi" no audzētavām "zvēriņus izlaiž brīvībā".
12.oktobris 2017, 19:41 | links
 

Pievieno savu atbildi

Nepieciešams reģistrēties, lai pievienotu atbildi!
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager