Foreles

Varbūt kāds mani var apgaismot šogad bija baigie pali tas nozīmē ka foreles tika pāri praktiski visiem dambjiem un ta vinas mauc uz augsu un paliek bedrēs, vai dodas atpakaļ no kurienes nakušas?

jādodas rīt ar uz upi. un jāpameklē kāda slepena vietiņa

vieplis> ne velti bij tāda grāmatele "Forele kā mīļākā" :)
mucinsh> a nē, šogad tā bīstami, pēc otrās pusstundas var asins aptrūkties pavisam! :D

A, as nū ūdiem nabaidos! Lai tak kož, nav jau asins žēl, pēc pirmās pusstundas pierod!

Sulla, lielisks padoms. Tikai pēc tam mājās aukstais galds un seksuālā diēta.
:DD

vieplis> aha gluži kā ar civilizācijām vēstures gaitā :))
Jolkin> dubļos varēji apvārtīties un svilpodams copēt tālāk ;)

Pats vainīgs :))))))))

Sanāca šodien aizskriet uz pāris stundām līdz upītei. Liels bija pārsteigums brīdī, kad sāku pūst pretodu flakonu- pššš, tukšs... Par copi - līmenis nedaudz lielāks par ierasto, neliels duļķītis, sīkie pa pilnam, tik nekas sakarīgs tā arī neatrādījās. Beigās viss pasākums drīzāk izskatījās pēc odu slaktiņa nevis foreļošanas...

Ainār, tāds tas cikls ir - parādās zivis, tās izslāna un upei tiek uzskatīta par tukšu un ar laiku to aizmirst. Tad atkal parādās pušelnieki un viss sākas no jauna.
:)

>>Margrieta

Problēma jau tāda, ka foreles nobeidz ne tikai tas maliķis elektriķis, bet arī tavs pieminētais parastais makšķernieks. Itsevišķi jau iesācējs, kurš lielākoties paņems katru normāla izmēra foreli, mazās varbūt arī neaiztiks, taču ne jau zemmēru dēļ man patīk foreļu cope.
Man ir spilgts piemērs no dzīves. (Forelēt sāku pirms gadiem pieciem, blakus mājai tek neliela upīte savienota ar jūru). Kādreiz tā bija laba foreļupīte, taču ap tūkstošgades miju tās vienkārši pazuda, nezinu kas par iemeslu. Visi par to upīti aizmirsa, vienkārši nebija jēgas tur iet. Taču gadus 4 atpakaļ, kādā foršā dienā, aiz lielas garlaicības, izdomāju joka pēc aizlaist pamēģināt, un par pārsteigumu, tajā dienā noķēru 5 foreles ap 35 cm, un daudzas drusku zem 30cm, vienu 35cm arī paturēju, tā bija pēdējā strauta forele, ko esmu paturējis. Tā nu es biju praktiski vienīgais kas tajā upē copēja. Un tā upe nebūt nav kautkur dziļi mežā, bet tek cauri nelielai pilsētiņai un māju netrūkst gar viņas krastiem. Kamēr citu copmaņu nebija, tikmēr arī bija foreles, un tādas 30-40cm nebija retums. Es pilnīgi visas laidu vaļā, un lielāko daļu noķēru atkārtoti. Taču 2 gadus atpakaļ parādījās citi makšķernieki, kas to upi sāka apmeklēt, un tad arī situācija sāka krasi pasliktināties, smukajās vietās parādījās zemmēri, un normālas foreles gadījās arvien retāk. Un šogad tur vairs vienkārši nav ko darīt, divreiz esmu tur bijis, abas reizes sastapu citus copmaņus, un ir redzēti vien pāris zemmēri. Un trakākais ir ne tikai tas, ka tiek ņemtas ne tikai lielās foreles, bet ir daži indivīdi, kas vāc visu pēc kārtas.
Kamēr mums Latvijā dzīvojošajiem nesāks strādāt galva un nebūs normāla attieksme pret dabu, tikmēr arī nevarēs minēt upju nosaukumus.

vieplis> saki blakus upītes, tā kas ar ļoti tumšu ūdeni ja? Bik mazāka par Pu, esu tur mēģinājis, bet laikam biju nesezonā kad ūdens pamaz, bebru dīķos bij tāds sasmacis až :)) Pazondēsim tuvāk, tik ne publiski, iemet aci pm ;)

ģīmi, nemaz neceri, zemmērus neņemu, un foreles arī mērus neņemšu! :)

GJP ;), ar visu nopietnību pa visu ģīmi, varu apgalvot, ka Vieplis naf maliķis!

gagarin, maliķi ir tavi drauģeļi ar 29,5cm foreļbērniem. Gan jau, ka pats neesi labāks.
:DD

Sulla, šodien braucu uz, pēc tava klasifikeišn, laikam Pu. Bet kaukas samisējās ar orientēšanos uz vietas un trāpīju blakus upītes augštecē. Forši. Pie kam istījās, ka tur vispār ļauži ar makšķerēm pa krastu nestaigā. Pāris mēra, viens ap čēm, ducis zemmēru, sīko nebija.
:)

Tas vēlreiz apliecina teicienu, draugu nemēdz būt daudz.

nu man jau visu laiku bija tāda aizdoma ka vieplis ir maliķis :)))

Sulla, kļūdījies par vietu, biju citur.

Redzi, par to konspirāciju ir tā, ka maliķi vislielākos mēslus sataisa tad, kad copmaņu pie upēm nav, t.i. oktobrī-novembrī, nārsta laikā. N-tās reizes ir bijis dažās upītēs tā. Pa vasaru viss notiek, arī kādu svešu pēdu (copmaņu) gadās redzēt, bet vienalga zivis ir. Atbrauc nākamajā gadā un aplauzies, parunājoties ar vietējo vīriņu uzzini, ka rudenī ar štromu nārstojošās foreles nodauzītas.
Tā kā, jo mazāk publiskas info, jo labāk. Priekš tam ir privātie e-pasti, telefoni. Vislabāk vispār muti turēt un tad būs viss čikeniekā.
Bija man gadījums pirms gadiem 7-8. Cope bija +/- OK, vairākas smukas noķertas, vēl copītes, bet pašā vakarā, kad jau sāka krēslot vienā bebriniekiem izlīda saimnieks. Reizes trīs nāca līdzi, knapi piebikstot vizulim. Ar pīppauzēm un vizuļu mainīšanām tomēr piečakarēju, bet paņēma praktiski pie paša krasta, kad vizulis no spiņa spicītes atradās knapi metru attālumā- pilnas acis dubļu un saimnieks aizpeldēja.
Emocijas pārpārēm, braucot uz mājām nolemju piezvanīt čomam, tiešām ļoti labam čomam (kopā puds sāls un cisterna alus iznīcināts, tas par kopējo foreļcopi). Izstāstu kā gāja, kā saimnieks aizgāja, vietu kur viš dzīvo u.tt. :)
Un ko domājat - nākošajā dienā atskan zvans, zvana mans čoms un jautā: gribi zināt cik liels bija tavs vakardienas saimenīks ?? Es nedaudz samulsis un nesaprašānā- nu.... 1.7kg šis atbild, vēsā mierā...tas viss būtu mēsls, bet ko viņš izdarīja - vieta no manis zināma, sagatavoti nektenieki, klusi pielavījies un ietriecis saimniekam mūlī tārpu.......
Man palika raibs gar acīm, sarunu beidzu ar kaut kādām neartikulētām skaņām, domāju, blē..blē..blē nu kas mani aiz mēles raustīja, viss draudzība vējā, vairs nevienam neko......
Gadi pagājuši, tomahauks norakts, atkal kopā braucam copēt, dalamies ar informāciju, bet pie katras izdevības pieminu šo gadījumu :)))

Sveiki, kungi! Nu re - pats jau vairāk kā 20 gadus diezgan aktīvi ņemos ar foreļu spiningošanu (no pusaudža gadiem - tēvs jau padomju laikos aizrāvās ar alatu mušošanu, bet mani tomēr vairāk spinings aizrāva), bet, tā kā pa internetu īpaši nedzīvojos, šo forumu tikai pavisam nesen pamanīju. Tā kā sarunas ir interesantas, nolēmu arī piereģistrēties. Palasot vecākas diskusijas, atradu dažas interesantas lietas.

Pirmā - par konspirāciju attiecībā uz copes vietu apspriešanu, baidoties no maliķiem. Novērtējot savu pietiekoši labo fizisko formu, savulaik nokārtoju sabiedriskā inspektora eksāmenu, un laiku pa laikam pie upītas izdodas noķert un pārmācīt (protokolus gan neformēju - ir iedarbīgāki audzināšans līdzekļi) kādu sūdabrāli. Tad nu droši varu teikt, ka maliķiem ir daudz daudz labāka informācija par zivīgajām vietām kā godīgiem makšķerniekiem. Ja es visu dienu nostaigāju gar upīti pa tukšo, tad tāpat neuzzinu kas pie vainas - nemācēšana, zivju neesamība vai vienkārši necopes diena. Bet maliķis atnākot ar "pelikānu" pie upes, pēc 10 minūtēm perfekti redz kas ar zivīm. Tā ka patiesībā ir otrādi - maliķiem ir no mums jāslēpj kur un kas, lai mēs pa tām vietām agresīvā noskaņojumā nevazātos :) Protams, katram ir zināma sava mazā čuriņa, kurā ir 2 - 3 bedres, no kurām reizi vai divas gadā var paņemt pa skaistai forelei, un par šīm vietām ir jāsatraucas. Bet paniski uztraukties par tādām pupulārām upēm kā Amata, Brasla, Līgatne, Vitrupe, Pēterupe, Aģe, Svētupe, Iģe utt. utt. (es, kā redzams, vairāk pa to Vidzemi) ir galīgi muļķīgi. Tieši otrādi - tā kā šādas upes no foreļu resutsu atjaunošanās viedokļa ir ļoti svarīgas, ir labāk ja gar tām staigā vairāk labu makšķernieku (kaut vai iesācēji), kuri arī būtiski atbaida elektriķus.

Otrs - par zivju resursiem. Vaidēšana par to cik slikti, manuprāt ir nevietā. Pirmkārt, maliķu rindas ir krietni papluinītas (lai atceramies gadījumu Pēterupē ar letālām sekām :))), arī kauslīgi sabiedriskie inspektori rada zināmu respektu. Otrkārt, ūdeņu kvalitāte dēļ rūpniecības un lauksaimniecības sabrukuma ir ievērojami uzlabojusies. Treškārt, tā kā kaut netiešā veidā, bet esmu saistīts ar zivju mazuļu audzēšanu un pavairošanu, ar prieku redzu, cik daudz katru gadu no nemākulīgi uzturētiem mākslīgiem ūdeņiem mazajās upītēs un tālāk lielākās nonāk gan strauta gan varavīksnes foreļu mazuļi. Daudzi turīgi cilvēki taisa augstas caurteces dīķus, kuros audzē foreles, bet piemirst par meniķu vai aizsargsprostu pienācīgu nodrošināšanu pret foreles trako vēlmi rudenī doties uz berzi :) Katrā ziņā - upēs šobrīd mazo forelīšu ir ļoti daudz un alatiņu vēl vairāk.

Tādas nu manas pārdomas. Gan jau tuvākajā laikā ziņošu arī par copes rezultātiem!