Foreles

Ak vai! Kā ir labāk - dabūt dūci vēderā vai mugurā.
Stāsts par to, ka forele nav zivs ar ko jābaro ģimene. Tas nav asaru vai brekšu bars ezerā. Pat ja kādā konkrētā upītē foreļu ir šķietami daudz, absolūtā ciparā nekā tur nav. Izķert var 2 gadu laikā. Kurš var dot garantiju, ka tevis apēstā forele nepietrūks pilnvērtīgam nārstam. Nu neatjaunojas tā forele tik ātri. Vietā nāk sapals un citāda šņaga. Bet var jau visu norakstīt uz ekoloģiju.

Makatanav,ja forele kādā slēgtā posmā izzūd kā suga,tad iegaumē vienu ,vienīgo svēto bausli-tas nav negausīgais maluzvejnieks vai viņa pietuvinātā banta,tam pamatā ir ekologiskas problēmas.
Piekrītu teiktajam.
Var izslānīt uz kādu gadu, diviem, bet pēc tam viss atgriežas, ja nav salauzta ekoloģija.
Darbojas ekoloģijas pamatprincips - ja māja ir, tad kas tajā dzīvo, atradīsies.
Tāpēc vairāk par to, ka izķer zivis, jauztraucas, ja izcērt mežu upes krastā, piear lauku līdz ūdenim, uzceļ dambi, uzbūvē māju, ražotni vai veselu ciematu aizsargzonā.
Pat noindēt upē "visas" zivis ilgtermiņā ir mazāka skāde, nekā neapzinīgi uzbūvēt krastā māju un ilgi pludināt neattītu kanalizāciju.

Posms ap 2,5 km, ceļi ciet, mājas, suņi, žogi, un viss kā vecajos laikos.
Augstāk nav un zemāk nav - kāpēc, ekoloģija ta viena. Varbūt tāpēc, ka cilvēki klāt netiek?

Makatanav,es piekusu,lasi pats to savu savārstījumu,varbūt tu kādu sakarību tur redzi,es nē.

sermuksis, 23.maijs 2017, 14:00

Un kāpēc mazo čuru būtu grūtāk izslānīt?

Makatanav,es piekusu,lasi pats to savu savārstījumu,varbūt tu kādu sakarību tur redzi,es nē.

Korģītē kilošku pie tilta uz derībām 2004.g. Iģē ap to pašu laiku kiloška nebija brīnums. Tu lasīt proti? Šobrīd tur ir tukšums. Nav pat sprīdīšu. Posms ap 2,5 km, ceļi ciet, mājas, suņi, žogi, un viss kā vecajos laikos. Ja vaina būtu ekoloģijā, tad bēda būtu visur. Un kāpēc mazo čuru būtu grūtāk izslānīt?

Iģi izslānīja jau 90.to beigās, pats pieredzēju kā viņa 2 gadu laika zaudē vismaz 90% no tā kas bija. Kopš tā laika tur ir ļoti švaki. Pēdējo 5 gadu laikā man par Iģi atrakstījušies vairāki sakarīgi veči kas tiešām māk to zivi copēt. Un vairāk dzirdēju žēlabas ka nogājām no gaismas līdz gaismai vairākus posmus un neko vairāk par dažiem zemmēriem nemanījām.

Ko Tu gribi ar to pateikt,ka tur foreļu nav,vai Vitrupi Svētupi,Iģi tu sauc par mazajām upēm!
Korģite vispār ir ekselenta nārsta upe.Tik lielā udenī tur var meklēt kādu prāvāku ekzemplāru.Nezinu kādēļ,bet Iģe nekad nav izcēlusies ar trofejas izmēru ne agrāk ne arī tagad,bet foreļu tur ir pietiekoši.

Atceries ,ka forele migrē,salīdzinoši lielus attālumus,tāpēc es runāju par slēgtu posmu kur migrācija ierobežota.Mazā upē foreli izķert ir daudz grūtāk,kā lielā.

sermuksis, 23.maijs 2017, 12:16

Tu gribi sarakstu? Vitrupe, Svētupe, Korģe, Glāžupe, Iģe u.t.t. Un tas ir tikai pa Ziemeļvidzemi. Tur ir izslānīts pa tīro. Palicis 1% no tā kas bija vēl 10 g. atpakaļ. Es vēl atceros tos laikus, kad uz iekritušu vobleri 3 foreles ar pierēm sasitās. Cik vispār tādā upītē var būt foreļu uz 1 km.? 10-20-50. Visiem kas to vēlas ir iespēja aizbraukt un noķert. Paziņo kur un pēc 3 gadiem tur būs tukšums. Nav tur nekā no ekoloģijas, cilvēku negausība, agrāk sausu vasaru nebija?

Atceries ,ka forele migrē,salīdzinoši lielus attālumus,tāpēc es runāju par slēgtu posmu kur migrācija ierobežota.Mazā upē foreli izķert ir daudz grūtāk,kā lielā.

Makatanav,ja forele kādā slēgtā posmā izzūd kā suga,tad iegaumē vienu ,vienīgo svēto bausli-tas nav negausīgais maluzvejnieks vai viņa pietuvinātā banta,tam pamatā ir ekologiskas problēmas.

Forele, manuprāt, ir zivs, kuru konkrētā ūdenstilpnē iespējams iznīdēt pilnīgi un galīgi, un tikai ar makšķerēšanu, un ievērojot MN. Jo mazāka upīte, jo vieglāk un ātrāk tas izdarāms.

Lai eksistētu dzīvība ir divas lietas-vairošanās un barošanās.Ja ūdens ir par siltu,nav barošanās,ja upe ir nosprostota un nespēj iznest glūdu,zūd nārsta vietas.Par to arī būtu jāuztraucas.
Visi pārējie stāsti,par X-cilvēkiem ar šļiekām vai Broņislava vainošanā forelista goda kodeksa zaimošanā ir vienkārši tukša pļūtīšana.

Pirms 40 gadiem vēl neatceros kādas foreļupes bija, bet pirms 30 zivtiņu šķiet bija vairāk.
basks, 22.maijs 2017, 15:50

Nu 40 minēju jo apmēram tikpat gadu atpakaļ meliorācijā pilnībā izčakarēja mūsu lauku upīti Tiskādi. Lai arī maza vien 10km gara, pirms tam tā bija ļoti līkumaina, ar skaistām bedrēm, sapalu, vēdzeļu un līdaku pārpilna. Sāpīgi bērnībā bija klausīties fātera atmiņas par lomiem tajā. Jo es Tiskādi iepazinu jau kā taisnu, seklu grāvi, un manas bērnības zivtiņas tajā bija mailes, akmeņgrauži, baltie sapaliņi. Līdaciņa uz 30cm jau bija visas vasaras mega notikums..

Kaut gan tad bija daudz sliktāks stāvoklis ar piesārņošanu - fermas katrā stūrī ar pārplūdušām mēslu krātuvēm. Šinī ziņā tagad ir labāk.
basks, 22.maijs 2017, 15:50

Grūti piekrist, jo pašlaik ir graudkopības bums un visi lauki tiek intensīvi mēsloti. Atelpa bija tikai 90.tajos, tad labi atceros kā upes kļuva tīrākas un mazāk aizauga, nu viss iet pretējā virzienā. Viena mana foreļupe nu jau katru vasaru aizaug totāli kā pļava. Es pērn salīdzināju savas pēdējās bildes un 20 gadus vecās un pat neticās ka tā pati upe.

Taču nevaru piekrist vaimanām, ka visās upēs tagad ir mazāk zivju kā kādreiz bija. Arī agrāk bija atkodieni pa pilno un žēlabas, ka vot tad vēl agrāk Ulmaņlaikos, tad gan bija...
basks, 22.maijs 2017, 15:50

Jā tam varu piekrist, ir posmi man ar zināmi kur pašlaik ir foreļu vairāk kā pirms 20 gadiem. Bet arī ilgi tas neturēsies, jo paliek arvien sausākas un bedres aizsērē. Piemēram biju nesen vienā upē kur parasti maija vidū ir ūdens tieši pa daudz un pa tumšu, bieži lietos pat totāls duļķis. Nu tur bija rekord zems un dzidrs kā augustā, bišk nošokējos.

Piektdien pagāju pāris stundiņas pa upīti. Zemmēri rotiņu kampa centīgi, bet normālas foreles nebija. Droši vien, ka šogad to tur nav. Gadu iepriekš - viss otrādi, bija lielās. - Kāpēc? Nezinu. Neviens to nepateiks. Var tikai nojaust. Vienīgais ko zinu, ka nekad, gandrīz, nekad nezini, kas copē būs. Foreles šajā ne-ziņā ir izcilības.

Pirms 40 gadiem vēl neatceros kādas foreļupes bija, bet pirms 30 zivtiņu šķiet bija vairāk. Kaut gan tad bija daudz sliktāks stāvoklis ar piesārņošanu - fermas katrā stūrī ar pārplūdušām mēslu krātuvēm. Šinī ziņā tagad ir labāk. Taču nevaru piekrist vaimanām, ka visās upēs tagad ir mazāk zivju kā kādreiz bija. Arī agrāk bija atkodieni pa pilno un žēlabas, ka vot tad vēl agrāk Ulmaņlaikos, tad gan bija...Tagad arī ir. Arī tagad par laimi ir klusas vietas tālāk no top upēm un pop vietām, kur pēdējā gada laikā cilvēks nav kāju spēris.

Tak saprotams ka 1 vietējais tārpotājs nevar pilnībā iznīcināt visas foreles vienā upē. Varētu pat uzspļaut uz to ja ar upēm būtu viss kārtībā, teiksim tādā tāvoklī kā pirms vismaz 40 gadiem (lai arī tad jau bija pietiekami kolhozu un meliorātoru sadirstas upes). Bet tārpotājs/gaļenieks jau negrib samierināties, nesaprot un neiedziļinās notiekošajā ka viss pietiek, nu jāļauj upēm atdzimt kaut nedaudz, nevar paņemt pēdējās atlikušās vaislinieces. Jo mūsdienu antropogēnais slogs uz upēm ir kolosāli graujošs un + vēl šķidrās ziemas kuras neļauj tām pienācīgi palos attīrīties.

Jā, ja jau tagad vasaras sākumā upe tukša, tad ticams, ka nakts šņorētāji ražu novākuši. Iespējams arī cits iemesls - ūdri uzdzīvojuši, varbūt ūdens nenormaļi nosvārstījies. Vēl vairāk iespējams, ka viss kopā un + vēl citi mums nezināmi un vēl neizprotami iemesli. Ar forelēm tāpat kā ar sēnēm - itkā vietas ir, laiks pateizais, bet bieži, nekā. Nav kaut kāda radiācija vai mediācija un čušs.

Te vēl stipri jāpadomā, kurš vairāk apdraudz foreļu resursus: - tas kurš, pielietojot "ķer un atlaid" metodi, nostaigā visus seklumus un ķeksē un atlaiž desmitiem foreļbērneļus, vai tas kurš ar atvarā uz mailīti izceļ vienu trofejnieci un to notiesā?

basks, 22.maijs 2017, 08:59

abi labi.. Mazuļus nav velti jātramda pa seklumiem, tā parasti dara iesācēji pirmajā gadā kad vēl nezin kur un kā un upe vēl sveša. Trofejnieces ar jāatstāj vaislai. Un vietējiem tārpotājiem parasti ar vienu zivi nepietiek, viens man tā arī savulaik sūrojās ka vairs nav aršana, tik 2-3 var dabūt, lūk agrāk bijusi cita lieta, kādu duci saķēris pa vakaru vai rīta cēlienu un varējis sacept pāris pannas.
Vakar tukšā nogāju labu posmu, kur pēdējos gadus vēl kaut kas turējās. Nu visas bedres tukšas, pat "dežuranti" ~30cm, kuri parasti centās apsteigt lielo un pakampt pirmie, nu vairs nebija manāmi. Vakarpusē satiku mutīgu tanti kura ar murķelu grozu šturmēja upi pa braslu, aprunājāmies. Viņas kaimiņš ar staigājot uz upi, bet parasti ejot vakarā kad jau satumsis. Ar to arī viss skaidrs.

Te vēl stipri jāpadomā, kurš vairāk apdraudz foreļu resursus: - tas kurš, pielietojot "ķer un atlaid" metodi, nostaigā visus seklumus un ķeksē un atlaiž desmitiem foreļbērneļus, vai tas kurš ar atvarā uz mailīti izceļ vienu trofejnieci un to notiesā?