Sen neesmu neko rakstījis šajā portālā, bet vakardien notika kas ievērības cienīgs, ar ko es labprāt padalītos ar Jums.
Viss sākās pirms 3 nedēļām, kad biju nogājis uz vietējo upīti, kur vienmēr esmu ķēris alatas - diemžēl redzēju pēdu nospiedumus gar krastu un jau nodomāju, ka kāds visu, ko ir noķēris, ir bāzis somā. Tā arī laikam bija noticis, jo neviena alata netika noķerta, kur parasti tās atradās lielā daudzumā.
Vakardien pēc darba saspiestajā dienas grafikā izdomāju aizskriet līdz upītei, šoreiz uz citu upes posmu. Sev biju atvēlējis 30 minūtes pie upes, lai paspētu visu ieplānoto. Tā nu nonākot pie upes, pieejot pie pirmās potenciālās bedrītes, uzliekot papagaiļa rotiņu - pieteicās diezgan agresīva cope. Velkot tuvāk pie krasta jau pamanīju, ka šī zivs man šajā upē ir pirmo reizi, sākumā nodomāju, ka tas ir sapals, kas arī būt diezgan liels pārsteigums šai upei, bet nē - kad zivs jau nomierinājās un spēju saskatīt tās patiesās aprises, man uzradās liels smaids, jo tā bija forele.
Forele upē, kurā esmu visu dzīvi makšķerējis. Biju dzirdējis, ka šajā upē ir foreles, bet ne mana pagasta robežās(dēļ dambju).
No šīs pašas bedres uzreiz tika izvilkti 2 asarīši un viena knapmēra alata. Lieki piebilsts, ka visas zivtiņas peld tālāk. Kā jau parasti, visi labie notikumi notiek, tad kad neesi kārtīgi sagatavojies. Šoreiz biju uzlicis lādēties telefonu, tāpēc neizdevās iemūžināt nevienu bildi atskaitei.
Pakonsultējos ar pāris cilvēkiem uzzināju, ka pirms diviem gadiem foreles esot ielaistas augstāk esošajai upei (atkal aiz cita dambja), bet arī tad vietējie esot veikuši lielu foreļu nosmelšanu.
Šāds ir mans stāsts ar kuru vēlējos padalītes. Jauku dienu un tiekamies pie ūdeņiem. ;)
23.jūlijs 2016, 11:51 |
links 
