Par ko gribam lasīt CL žurnālā nākošgad?

Es vairāk piekristu Hotentotam - ja vien zinātniski raksti būtu biku vienkāršāki.
Dzejas jau tāpat ir daudz, virsrakstus ar atskaņām lasām 20 gadus.

Bet ar zinātni tikai jāatrisina pretruna - zinātniekam redz, vajag zinātnisku publikāciju, un copes žurnālam īsti nevajag, lai izmantotās literatūras saraksts aizņemt 2 lapas.

Līdz šim par tām pašām zivīm žurnālā rakstīts samērā virspusēji. Teiksim, līdaka ir plēsēja, tā ēd zivis un neatsakās uzkost arī vobleri. Dzīvo tur, šur, ziemā citur. Ķeras labāk tad un tad. Aptuveni tā, vien mazliet garāk.

Ko tauta teiktu, ja žurnālā katru reizi veltītu kādas lappuses mazliet zinātniskākam zivs apskatam? Teiksim, Latvijas apstākļos vidēji līdaka gada laikā izaug tik un šitik, lai iegūtu kg svara, apēd tik un tik zivju u.t.t.

Hotentots, 6.novembris 2013, 08:42

Tieši zivju sakarā ir vērts palasīt šo:

http://www.mosp.lv/blog/?p=448


Tas ir pirmais no 15 rakstu sērijas, ievads, tā sacīt. 3 gadu laikā būs 15 raksti par zivīm, vēžiem, ūdeņiem, likumsakarības un atziņas no ihtioloģijas viedokļa.

Akmens viesi, es negribu zinātniskas publikācijas to klasiskajā izpratnē. Nebūt ne. Vienkaršā un tautai saprotamā valodā vairāk par vienkāršajai tauta mazzināmiem faktiem.

V.S.O.P. - uzmetīšu aci pilnīgi noteikti.

Raksti būs reizi 2 mēnešos. Ļoti grūti ir pierunāt zinātnieku kļūt par rakstnieku, tāpēc velti būtu gaidīt viegli uztveramu informāciju ;) tomēr zinātkāriem cilvēkiem ir ļoti plašs izmantotās lieteratūras saraksts pievienots un fakti ir saprotami.

Ir daudz tēmu, ko varētu vēlēties redzēt CL, it sevišķi par līci, jo gandrīz katrs mēnesis tur ir ar savām īpatnībām un zivīm. Bet dažas tēmas ir stipri degradētas ar apraksta stilu, piemēram, novembra CL „Cik toksiskas ir zivis”. Var apgalvot, ka pārpublicētā raksta autors maz ko sajēdz no ķīmijas un vienīgie zināšanu avoti ir māte google un wikepēdija.
No ķīmijas viedokļa raksts viennozīmīgi ir pareizs, bet visi fakti ir sagrābstīti un samalti putrā. Visvairāk man sajūsmu izsauca indes apraksts - cigvatera, kas ir aktuāla rifu zivīm. Varbūt nākotnē, kad klimats būs siltāks un te būs rifi, tas būs aktuāls Baltijas jūrai varbūt pat iekšējiem ūdeņiem.
Tāpat par dzīvsudrabu, svinu, kadmiju un tributilalvu (prasta alva savienojumā ar butānu) apraksti par saindēšanos ir pasniegti tādā līmenī, tad kad iedzerti tiek kritiski indes daudzumi. Piemēram, svins savienojumā ar etiķskābi dod vielu ar saldu garšu, kā cukurs, runā, ka Bēthovenu tā novāca.
Protams par būtiskākajām indēm, kā dioksīnu un to analogiem (tas kas tjipa mencu aknās PCB), garām ejot ir kaut kas pastāstīts, būtu vismaz minēts spilgts piemērs ar dioksīna problēmām no Vjetnamas kara laikiem un „Agent Orange”, bet tiek tikai minēts, ka ir PCDD ar 75 „savienojumu kopām” un PCDF ar 135 „kopām”. Nu nav ķīmijā kopas, tās ir vielas vai to izomēri. Kopa varētu būt dioksīni, kā tādi.
Interesants arī ir benzopirēna pieminēšanas fakts, kas rodas zivju kūpināšanas procesā. Visiem saprotams, ja jau auksti kūpinātu produktu var glabāt mēnešiem, tad tas produkts ir tik ļoti saindēts, ka baktērijas viņu neēd. Žēl, ka autors nepieminēja, ka smēķētāji tādu benzopirēna daudzumu, kas ir pāris auksti kūpinātās zivtiņās, katru dienu ievelk sev plaušās.
Raksta beigās diži secinājumi, ka zivis ir indīgas, bet ēst var, jo mūsu dienās daudz kas ir vēl indīgāks. Raksts nesniedz nekādu noderīgu informāciju.
Varbūt vērts bija aprakstīt vietējo zivju kaitīgumu tepat Daugavā, Burtniekā vai Rīgas līcī, nevis nodarboties ar pārpublicēšanu.

Interesanti vai raksts sniedz atbildi: „Cik gab. „Rīgas ķilavas garšvielu sālījumā” var apēst nedēļas laikā?”

Visiem saprotams, ja jau auksti kūpinātu produktu var glabāt mēnešiem, tad tas produkts ir tik ļoti saindēts, ka baktērijas viņu neēd. Žēl, ka autors nepieminēja, ka smēķētāji tādu benzopirēna daudzumu, kas ir pāris auksti kūpinātās zivtiņās, katru dienu ievelk sev plaušās.To imations.

Pīpēšana-smēķēšana pieskaitāma pie aukstās vai karstās kūpināšanas?:)))Es tagad štukoju...vai tik nav jāsāk vairāk pīpot!:)))

Snipiens, visa starpība ir munštuka garumā!

Snipiens, visa starpība ir munštuka garumā!

Noris, 6.novembris 2013, 14:12

Ahā...tad būs jāiegādājas tāds pagarš,ar kādiem kādreiz lēdijas pīpoja...un tad jau baktērijas mani nesaammās!:)))

Par copi Norvēģijas fjordos. Zivju tur nejēgā daudz, bet šobrīd iesācēji tik izbruc un sāk šūpot - tad jau redzēs kas pieķersies. Nav jau slikti, bet drusku diletantiski. Vajag ne jau aprakstiņu par to kā piecu čomu kompānija vienreiz uz turieni izbraukāja, bet gan lai der par rokasgrāmatu kuras zivis kādos dziļumos meklēt, kādus rīkus izmantot un kā samazināt brauciena izmaksas. Brīdinājumu pr zivju izvešanas ierobežojumiem arī varētu atgādināt mūsu publikai. Lai gan vācieši tur arī uzvedās tā, itkā viņu dzimtenē būtu bads.