Lai gan šī nav mana lielākā trofeja, tomēr tik ilgu cīņu ar zivi līdz šim nebiju aizvadījis. Vajadzēja vairāk kā 10 minūtes, lai šo skaistuli dabūtu krastā. Aiz sajūsmas paspruka tādi epiteti, par kuru esamību savā valodas krājumā pat nenojautu. Video pilnā garumā no iemetiena līdz atlaišanai.

Mūža pirmo metru pavisam necerēti noķēru 2020. gada februārī, savā 4. lašu copes reizē kādā pavisam nelielā lašupē. Līdz nākamajam metram bija jāgaida vairāk kā 2 gadi, līdz šī gada 27. aprīlī to beidzot izdevās sastapt Salacā. Cīņa nebija tik ilga kā ar 90cm eksemplāru, bet emocijas tikpat patīkamas.

Šosezon ar licenču trāpīšanu labos laika apstākļos absolūti neveicās. Arī 4. maijā no rīta redzētās līdakas un sapali optimismu neveicināja, tomēr ap 19:00 vakarā, sekojot "copes suņa" norādījumiem, uzsmaidīja veiksme, kas ļāva pielikt skaistu punktu sezonai. Ne asakas!

Bijām ar čomiem Pērnavas līcī, jūrā ķert zivi, bet mums, viegli sakot, neķērās... :D

Sacensību sezoa aktīvi turpinās, emocijas, pieredzi un sajūtas nav iespējams nodot caur video, tādēļ aicinu arī jūs pievienoties, jau nākammēnes, Rīgas posmā.