Oktobra pirmās nedēļas brīvdienas pagāja alatas zīmē. Apciemoju sen neredzētu cilvēku - foreļu makšķernieku, dabas draugu un Zviedrijas Lapzemes zinātāju eMKu un devāmies uz upi. Paldies Tev par foršajām kustīgajām bildēm :) Ir viena epizode šajā makšķerēšanas reizē - absolūts pārsteigums man pašam. Reti laikam, bet gadās, īpaši iesācējiem :)

19 gadsimtā bebri Eiropā tika gandrīz pilnigi iznīcināti vērtīgo kažokādu un sekrēta dēļ, ko plaši izmantoja tautas medicīnā. 20. gadsimta sākumā bebru populāciju Latvijā sāka atjaunot. Dzīvnieks šobrīd ir nonācis labvēlīgos apstākļos, vidē, kur tam praktiski nav dabisko ienaidnieku un pašlaik to skaits pēc zinātnieku aplēsēm vairakkārt pārsniedz normu, ko Latvijas daba varētu atļauties. Bebrs savus aizsprostus būvē pamatīgi, no zemes, zariem un akmeņiem izveidojot pamatu sķērsām visai upes gultnei, pāri liekot zaru krāvumus. Aizsprosti pēc pāris simtiem metru, viens par otru lielāki, appludināti krasti, stāvošs un netīrs ūdens ir kļuvis par daudzu mazo upju realitāti. Bebrs nav tīra un tekoša ūdens draugs, bet mazo upju ekosistēmu ienaidnieks. Tāda diemžēl ir realitāte. Saldus un Rīgas makšķernieki vakardien mazliet pastrādāja vienā Kurzemes straujtecē, kur ir ievērojama alatu populācija un tām kaimiņos dzīvo arī strauta foreles. Tika nojaukti četri aizsprosti, lai iztīrītos nārsta vietas un atbrīvotos nārsta ceļš taimiņiem, kuri drīz vien jau sāks kāpt uz augšu pa upēm no jūras. Pēc darba, protams, mazliet vēl pamakšķerējām :) Diena izdevusies. Liels paldies visiem!

Pagājušajā šeit bija jāsien pavadiņa, šogad no šnapijiem ne vēsts, nomainot rotiņu pieklauvēja skaista mēra alatiņa :)