Rolandu Šmits - makšķernieks, mānekļu meistarotājs un Latvijas basketbola izlases spēlētājs. Par copi Latvijā un ārzemēs, kāpēc Rolands sācis veidot līdaku mānekļus, par Turcijas ezeru sargsuņiem un vai labprātāk intervijās runā par copi vai basketbolu.

Pirmo reizi devos līdaku meklējumos uz Ālandu salām. Daudz dzirdēts nostāstu, ka dienā varot noķert pāri par 20 skaistam zivīm, tāpēc braucu cerību pilns. Nokļūšana prasīja veselu dienu, bet jau nākamajā rītā varējām doties uz ūdens. Laikapstākļi bija ļoti dažādi, no saulainas bezvēja dienasm, līdz lietum un 17 m/s vējam. Bet kaut kādas zivis mums tomēr izdevās atrast un noteikti uz Ālandiem dosimies vēl!

Jau pagājusi puse no atvēlētā laika Ālandu salās, kur cenšamies atrast un izmānīt skaisto jūras līdaku. Dalos savās pārdomās par inventāru kā arī ieskatāmies tajā kādi uz doto brīdi ir mūsu rezultāti.

Pirms Babītes ezera atvēršanas arī mēs nolēmām ieskriet Spuņupē, cerībā tikt pie kādas zaļsvārces.

Kopīgi ar Antonu - @copesdraugs devāmies uz divu dienu copi uz Burtnieku ezeru. Šī bija pirmā cope no laivas šajā superīgajā ezerā. Kā izrādījās līdakas te ir ļoti spēcīgas un arī skaistas. Copēt sanāca diezgan aktīvā režīmā - meklēt zaļsvārces pārvietojoties gar krasta neidrēm, pusdienas laikā atbraukt krastā nedaudz atpūsties un tad atkal uz vakara copi uz ezeru!

Ieskats foršajās sacensībās Salacā, pārdomas par copi, smukas zivis un jauni mānekļi.

Atkal dodos pie upes, lai mēģinātu tikt pie kāda lašveidīgā. Satiku vairākus copmaņus, ar dažiem sanāca labi papļāpāt. Pašā dienas sākumā tiku pie copes un viena neslikta shoda, kas deva motivāciju un cerības par pozitīvu dienas noslēgumu, tomēr šodien man bija lemts filmēt kā citi ķer zivis :) kopumā pozitīva, iespaidiem bagāta diena. Pirmo reizi redzēju dzīvajā Alatu...ļoti smuka zivs, kuru iespējams centīšos noķert kad būs siltāks.

Kad lielākā daļa jau dodas mājās, tikai tad mēs ierodamies pie upes...pulkstenis ir 14:00 mēs sākam savus pirmos metienus. Vietu izvēle ļoti ierobežota, jo praktiski visa upe ir klāta ledus segā. Dažos tīrajos pleķīšos sanāk izdarīt pa kādam metienam un tīrajā ūdenī ieraudzīt arī kādu norautu mānekli.

Pirmo reizi devos uz Svētupi, lai mēģinātu tikt pie kāda lašveidīgā. Uz Svētupes-Jaunupes posmu pieejamas 20 licences...mēs satikām vēl 6 cilvēkus un neviens neko iepriecinošu pastāstīt nevarēja...zivis klusē... Tomēr neatlaidība un garie pārgājieni kaut kādu rezultātu mums atnesa...jā, varbūt ne tas uz ko bija cerēts, bet jebkurā gadījumā adrenalīna un enerģijas uzlāde dabūta!

Pēc vairāk kā nedēļas pauzes atkal devos uz mazo upi, cerībā tikt pie kādas zivtiņas, diena sākās diezgan pozitīvi...piebraucot pie upes citu auto nebija, kas deva cerības uz to kas būs samērā mierīga pastaiga gar upi. Tomēr pēc stundas atgriezos realitātē...sestdienas diena...satiku pirmos copmaņus, kuriem rezultāts bija identisks manējam...pilnīga nulle. Nedaudz papļāpājām un devāmies katrs meklēt savu zivi.