Neatceros kad pēdējo reizi tā trīcēja sirds! Lašu un taimiņu cope! Supermāneklis Westin Great heron.

Pa starpu vimbu copei nepieciešams arī kas cits un šoreiz tas bija mans šī gada pēdējais izbrauciens uz lašupi Salacu.
Šajā reizē devos kopā ar čomu Arti, kurš lašos brauca pirmo reizi dzīvē. Patiesībā viņam nebija izvēles, jo dzimšanas dienā biju viņas uzdāvinājis Salacas licenci.
Braucām uz A zonu, kurā jau biju ceturto reizi un šo to jau biju izkodis. Vienīgās bažas radīja ūdens līmenis, jo pēdējo divu nedēļu laikā tas bija nostaigājis pa 50 cm uz augšu un tad par 30 cm atkal nokrities. Arī pirms 5 dienām aizvadītajās sacensībās pie zivīm tika tikai 10 no 40 cilvēkiem.
Plinti krūmos nemetām aizbraucām, iemetām un sākām velkāt.
Ķērās gan man, gan Artim, gan laši, gan taimiņi.
Sākumā cerības liku uz vobleriem, tie sevi neattaisnoja, bet izšāva mans supermāneklis Westin Great heron.
Patīkamu skatīšanos un ne asakas!