Veidosim saturu kopā!
  • Jūsu novadā gaidāmas vai jau aizvadītas copmaņus saistošas aktivitātes?
  • Jums ir viedoklis par copmanim aktuālu tematu?
  • Esat izbaudījis aizraujošu copes piedzīvojumu?

Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!

Jaunākie komentāri

Seko līdzi

RSS barotne
Seko līdzi jaunākajiem CopesLietas.lv biedru rakstiem sev ērtā veidā izmantojot RSS barotni.
Einārs Siliņš | 28.marts 2017, 13:49 | 14 komentāri | 8087 skatījumi

Pašu rokām. Ar čībām pa zandartiem

Ne jau visi spiningotāji pavasarī līdaku lieguma laikā medī tikai lašus vai taimiņus. Tagad ir zandartu brīdis, kad šī suga pirms nārsta ir ļoti aktīva, un, ja neskaita vēlu rudeni – kad tad vēl!

Tā no veikalu plauktiem pazūd labākās un cilvēkam veselīgākās čības...

Pa akmeņiem un dolomītu

Ļoti pateicīgs gads – tā esmu dzirdējis jau no ļoti daudziem spiningotājiem, kas vismaz pusotru mēnesi cītīgi apstaigā un izbraukā Daugavas krastus zandartu meklējumos. Šajā pasākumā piedalos arī es pats, bet pulksteņa laiks tomēr stingri ierobežo, tāpēc aizskrienu vien uz pāris stundām: svaigs gaiss ir ieelpots, un arī kāda zivs atbrauc man līdzi iepazīt, kā iekārtota virtuve, kur atrodas gāzes plīts, cik labā stāvoklī panna…

Upēs, kur pārsvarā darbojamies pavasarī, ledus ir izgājis jau sen, tāpēc laši, taimiņi, līdz atļautam laikam līdakas, asari un zandarti šogad spiningotājiem ir kā medus maize. Pavisam nesenā pagātnē, konkrētāk – 2013. gadā, aprīļa sākumā Latvijā vēl valdīja dziļa ziema un 10. aprīlī braucām uz Pērnavas līci, kur ledus biezums sasniedza ap 60 cm.

Zandarts pašreiz meklējams pa akmeņainu un siekstainu gultni. Jo cietāka grunts, jo labāk. Diemžēl cope šādās vietās ir saistīta ar zaudējumiem, un tajā brīdī, kad kaut kas tiek norauts, makšķernieki parasti izsakās ātri, kodolīgi un efektīgi, lai jau pēc mirkļa, it kā nekas nebūtu bijis, turpinātu strādāt. Pašreiz zandarts ļoti intensīvi barojas, jo kā praktiski, tā teorētiski tūlīt jāsākas nārstam. Un ir interesanti jau vairākus gadus, kopš ir „atrasts” tāds māneklis kā mandula, salīdzināt rezultātus pavasarī ar vasaru un rudeni.

Pērļotā čība ir vēsturiska. Tā bija pirmā, no kā Andis taisīja mandulu, nosperot sievas acu priekšā. Kā tā diena ģimenē beidzās – vēsture klusē.

Viens pret visiem

Ejot uz zandartiem pavasarī, rezultatīvāku mānekli par mandulu es nezinu. Visas gumijas, vobleri, šūpiņi un rotiņi var atslābt. Protams, intensīvi ikdienā strādājot, zandartu iespējams noķert arī uz kaut kā cita, bet rezultativitāte un zivs ņēmienu skaits vienmēr būs par labu mandulām. Kāpēc tas pavasarī ir tā un ne citādi – es nezinu. Ko zandarts tik īpašu saskata šajā māneklī? Vēlāk, vasarā un rudens pusē, mandulas var likt mierā, jo zandarts tās ignorē.

Pavasarī, vismaz Daugavā, ir jāizdara maksimāli tāli metieni un vēlams uztaustīt akmeņainas vietas. Kāpēc zandarts uzturas tik tālu no krasta – ir vienkārši izskaidrojams: krasta joslā nārstam gatavojas līdakas. Ļoti bieži, jau ceļot mandulu piekrastē ārā no ūdens, piepeši uzrodas un uz āķiem uzsēžas līdakas. Ir dzirdēts, ka arī sami pavasarī nav vienaldzīgi pret šī mānekļa spēli, un, ja izdodas novilkt ūsainim gar degunu, tā nervi neiztur.

No kurienes, kā un kad šis būvējums ir parādījies pie mums – es tiešām nemāku pateikt. Līdzīgi kā daudzām lietām arī šis izgudrojums tiek piedēvēts Krievijas copmaņiem, jo šīs valsts vidienē dzīvojošajiem zivju ķeršana un pārdošana nereti ir vienīgais iztikas avots. Līdz ar to tiek izdomātas apbrīnojamas lietas un ķeršanas veidi, kas vēlāk iegūst popularitāti arī citur. Uzņēmīgākie no šādām idejām izveido arī biznesu.

Savukārt mums pilnībā pietiek amatnieku, kam rokas aug no pareizās vietas, un līdz ar to top labas lietas, starp citu, bieži vien tās nav nemaz tik grūti izgatavojamas. Vismaz tā šķiet Andim, un ar viņa rokām top pašreiz tik pieprasītās mandulas. Diemžēl līdz tirgus placim tās netiek, jo ir domātas tikai sev, draugiem un tuviem paziņām.

Uz manu jautājumu, vai nebūtu vērts ražot arī tirdzniecībai, Andis nosaka, ka mandulu laiks ir ļoti īss, savā makšķernieka mūžā viņš, tāpat kā es, ir sapratis, ka šie mānekļi strādā pavisam neilgu brīdi, turklāt tirgus jau ir pilns ar šiem izstrādājumiem. Te gan varu pateikt, ka pilns jau viņš ir, bet... pārāk bieži ar nekvalitatīvu produkciju. Mandulas mēdz nestrādāt, jo nav pareizi izgatavotas. Daudziem amatniekiem šķiet, ka galvenais ir to izskats. Garām, cienījamie! Bet lai Andis stāsta pats, galu galā viņš šo pavasara zandartu mānekli ir atkodis – gan ar savām pūlēm, gan ar draugu palīdzību. Turklāt viņam ir idejas, kas nākotnē būtu pilnveidojamas, lai mānekļi nostrādātu vēl labāk nekā pašreizējais standarts.

Mandulu materiāli un darbarīki

Kādi ir mandulu materiāli un izgatavošana?

Izmanto kā sintētiskos, tā dabīgos materiālus. Piemēram, no dabīgajiem ļoti laba, bet grūti dabūnama ir āža bārda.

Kur to var iegūt?

Nu, jābrauc pie omītes uz laukiem... [Smejas.]

Ā, tur tad āzim pie ragiem un ar šķērēm pie bārdas. Bet tad jau var arī no āža smagi norauties…

Var gan. Taču ir arī amatnieki, kas astes vietā liek dziju, un arī tā strādā rezultatīvi. Pamatmateriāls ir EVA putas [etilēn-vinil-acetāts]. Tas ir elastīgs un mīksts.

Ja par darbu secību, tad vispirms ķeras pie astes. Te jāsakombinē kopā trīsžubura āķis, aste un EVA. Tālāk jau veido mānekļa vidējo posmu, ko iesāk ar metāla stieples nostiprināšanu āķa piesiešanas vietā. Tai noteikti jābūt no stingra nerūsējošā tērauda. Var izmantot ģitāras stīgu. Šis ir diezgan svarīgs moments, jo uz mandulām mēdz uzķerties arī sami. Tad seko lielākais āķis ar EVA plastiku. Tā izstāstīt ir pagrūti, un droši vien labāk visu pa posmiem būtu skatīties bildēs.

Svarīga ir slīpēšana, ko veic ar dažāda smalkuma smilšpapīru. Neiesaku to darīt kaut kur mājās, dzīvojamā telpā. It kā šķiet, ka nekas pa gaisu neiet, bet pēc brīža būs jāslauka visas iespējamās virsmas. Piemēram, glāzes būs dažādās krāsās – un tad var dabūt no sievas pa kaklu. [Smejas.] Es slīpēšanai izmantoju nelielu rokas urbjmašīnu.

Vai tad šis materiāls nav toksisks? Savulaik, šķiet, bija pat aizliegts to izmantot.

Jā, bija tāds moments, bet tad uzrakstu par toksisku vielu nomainīja ar uzrakstu – netoksiska viela, un viss notiek. Tāpat jau tiek lietots arī respirators, kas tomēr daudzmaz aizsargā no šiem putekļiem – jo ne vienmēr var rakstītajam ticēt.

Tātad patiesībā der visas istabas čības no attiecīgā materiāla. Arī krokši?

Krokši te neder! Tik vienkārši vis nebūs. No skata materiāli it kā ir vienādi, bet strādājot izrādās, ka ne. Piemēram, tas EVA, ko izmanto paklājiņiem, nederēs, jo ir par mīkstu. Ir jājūt tā cietības pakāpe, jo pareizu ir arī vieglāk apstrādāt, tātad iegūt vizuāli pievilcīgāku formu. Taču ar čībām ir tā – pārsvarā mēs veikalos pērkam Ķīnas mantas, bet tās bieži vien ir pārāk gumijotas un līdz ar to smagākas, kas savukārt iespaido gala produkta – mandulas – spēli. Savukārt, ja materiāls ir par mīkstu, tad plēsīgā zivs to ar zobiem ātrāk arī iznīcina.

Ko tu esi piefiksējis attiecībā uz mandulas spēli ūdenī?

Ar to spēli vai mānekļa pozu ir tā – jo taisnāk un stingrāk stāv, jo labāk ķeras. Tajā pašā laikā ir svarīga pareiza šūpošanās, un pareizi izveidota mandula ir ar nenoliektu astes galu. Vai vismaz jāpanāk stāvoklis, ka aste noliecas pavisam minimāli. Arī vistaisnākajai mandulai ir tukšās copes, bet to būs krietni mazāk nekā izstrādājumiem, kas ūdenī stāv, saliekušies kā alus cepamdesiņa.

Jā, to es arī esmu pats pārbaudījis. Tāpēc nebrīnos, ka gudrākie meklē veikalus, kuros pirkšanas brīdī mandulu var pārbaudīt traukā ar ūdeni. Taču ne jau tikai zandarti ķeras uz šo viltus zivtiņu...

Noteikti ne. Cik esmu piedzīvojis pats un redzējis no malas, tad mandulas grābj arī līdakas, asari un sami. Esmu dzirdējis, ka pavasarī uz mandulas ir izvilkts pat 30 kg sams.

Vai formai ir kāda nozīme?

Nav pierādījies, ka tai būtu svarīga loma. Var būt cilindrīši, bumbiņas, konusi… Makšķernieki ir domājoša tauta, un katrs pats izštuko, kāda forma viņam labāk patīk. Vai patiks zivīm – to jau redzēs praksē. Man pašam labāk patīk ovāla forma, jo tad mandula ūdenī ir jautrāka – kustīgāka, taču ietur savu stingro stāvus pozīciju.

Ir mandulas no divām lielākām sastāvdaļām, ir no četrām, pat piecām mazām bumbiņām. Kas tavā praksē ir labākais variants?

Es neteiktu, ka labākais, drīzāk – ir citāda spēle. Mēs jau nedodamies spiningot tikai ar vienu mānekli (tas varētu draudēt ar ātru atgriešanos mājās). Līdz ar to mānekļi tiek mainīti, un, jo dažādāks ir sortiments, jo labāk. Tu jau nezini, kas tai zivij noteiktajā dienā labāk patiks. Man pavasarī ir bijušas arī tādas reizes, kad gumiju ņem labāk nekā mandulu. Tie ir atsevišķi gadījumi, bet tomēr ir.

Ar ko tu izskaidro to, ka pavasarī uz mandulām zandarts un, pēc daudzu pieredzes, arī līdaka ķeras labāk nekā uz citiem mānekļiem? Vismaz tā ir upēs.

Patiesībā es pats vasarā vairāk nodarbojos ar velcēšanu, tāpēc mānekļu mētāšana tā kā ir palikusi otrā plānā, bet, protams, galīgi atmesta arī nav. Es saku, ka mandulām jābūt līdzi arī vasarā un rudenī, jo ir piedzīvots, ka zandarts neķeras ne uz ko, bet, tiklīdz sāc pa gultni soļot ar mandulu, tā šie nez no kurienes uzrodas. Mandulām ļoti labs laiks ir arī vēls rudens.

Starp citu, es ar gumijām nespiningoju vispār, tāpat es nedžigoju no laivas, bet, tā kā pašreiz ir lieguma laiks, tad vienkārši esmu spiests darboties no krasta. Te tad arī pirms vairākiem gadiem parādījās informācija par mandulām. Kļuva interesanti – jo copēt tak gribas!

Kādas vietas tu pavasarī upes krastā meklē?

Man rezultatīvākās ir vietas, kur gultne nāk ārā no bedres. Tāpat zemūdens kantis. Atstraume. Ļoti populāra vieta ir Ķeguma spēkstacijas licencētā zona. Tā ir ļoti laba zandartu vieta. Protams, daudz ķērāju, akmeņaina gultne, daudz zaudētu mānekļu, bet te ir arī zivs.

Kā tu vispār nonāci līdz mandulām un ar viņām saindējies tiktāl, ka sev un draugiem gatavo pats? Laikam jau ļoti labi rezultāti...

Negribu lielīties, bet rezultāti ir tiešām labi. Taču sākās viss ar secinājumu, ka visvairāk un vislielākie zandarti mājo tieši makšķerniekam visnelāgākajās vietās (kur bieži viss tiek aprauts, norauts, saplēsts), un kāpēc mētāties ar naudu, ja mānekli var sev uzmeistarot pats? Pirms vairākiem gadiem izlasīju par mandulām, tad noskatījos dažus video, aizgāju uz veikalu un nopirku. Sanāca tā, ka arī cope uz šī mānekļa aizgāja ļoti labi: aizbraucu uz vietu, kur ūdenī ir daudz čakārņu, un tur stundā noķēru divas skaistas zivis, bet arī aprāvu pilnīgi visas nopirktās mandulas. Satracināts bliezu atkal uz veikalu, bet tur – mandulas beigušās! Nu tad sāku izgatavot pats. Par pirmajām nemaz nestāstīšu – ja tagad uz viņām paskatītos, tad nāktos nosarkt. Bet – viņas tomēr strādāja! Tā arī sapratu, ka esmu uz pareizā ceļa.

Esi piefiksējis kādu īpašu krāsu, kas zandartiem patīk?

Es domāju, ka te ir cita fiška – galvenais ir ticēt tam, ko mētā. Man, piemēram, vislabāk strādā raibās. Te savu lomu noteikti spēlē arī grunts nokrāsa. Tiesa, nevar domāt, ka tajā grunts tonī, ko mēs ūdenī redzam sev pie kājām krasta joslā, būs visa copes vieta. Līdz ar to, velkot pāri šīm atšķirīgajām vietām, raibie varianti ir vislabākie. Vismaz man tā šķiet, un man tas ir arī pierādījies praksē. Tajā pašā laikā citi domā pavisam citādi. Kādam patīk zaļš tonis, citam oranžs, dzeltens… Galvenais ir ticēt tam, ar ko darbojies. Ticība ir traka padarīšana visu veidu mānekļiem.

Vai tev nešķiet, ka krāsai nav tik lielas nozīmes brīdī, kad plēsoņa patiešām grib ēst? Manuprāt, viņai galvenais ir spēle, sevišķi tādā upē kā Daugava. Es saprastu, ka krāsai ir nozīme izteikti seklos un dzidros ezeros, bet Daugavā un pavasarī?

Man jau šķiet, ka tas ir koks ar diviem galiem. Ir piedzīvoti visādi brīnumi. Svarīgs noteikti pavasarī ir arī fakts, ka zandartam nemaz nav tik viegli tikt pie mazajām zivtiņām. Arī iemetieni uz zandartu tiek izdarīti maksimāli tālu, jo piekrastes zonā, kur vēl varētu ganīties sīkās zivis, uzturas līdakas, kam tikko ir bijis vai tūlīt būs nārsts un kas meklē seklāku un siltāku ūdeni. Tā kā mums Daugavā nav tik izcilu zandartu kā, teiksim, Burtniekā un 2 kg smags eksemplārs jau skaitās liels, tad kur ta tāds gribēs dzīvoties piekrastes zonā un tikt par uzkodu līdakām! Tāpēc arī zandarts grābj, ko var pagrābt un kas viņam šķiet vairāk līdzīgs mazai zivtiņai. Savu lomu noteikti spēlē arī duļķainais ūdens. Mandula pēc kustībām atgādina bezbailīgu zivtiņu, kas ar asti gaisā mierīgi barojas. Varbūt tas pat ir vietā, kur zandarts ir ieplānojis savu nārstu.

Nu tādu bezkaunību gan viņš nepieļaus!

Ir bijis pat tā, ka jūtu – zandarts nevis ķer mandulu ar muti, bet gan sit pa viņu vai guļas virsū. Pieredzējis makšķernieks to uz spininga labi jūt. Tas pats attiecas arī uz citām zivīm.

Jā, šī lieta ir zināma, un to izmanto malumakšķernieki laikā, kad uz nārstu iet vimbas un vēdzeles (ziemā no ledus). Viņi vismaz 2 m garu regulāru rokas vēzienu sauc par bļitkas raustīšanu. Tāpēc šogad Makšķerēšanas noteikumos arī tika noteikts maksimālais attālums starp āķa smaili un kātiņu. Protams, arī ar tādu vēl var cemerēt, taču, ja noteiktu vēl mazāku, tad uzsprāgtu visi godīgie džerkotāji un velcētāji. Bet tas viss tikai dažu gaļenieku dēļ. Tajā pašā laikā mandulai, pateicoties tās pozai ūdenī un uzbūvei, uzgulties un aizķerties zivs praktiski nevar. Tev noteikti būs kas sakāms arī par trīsžuburiem...

Ir jārēķinās ar vietu, kur spiningo. Ja gultne ir tīra, bez asām kantīm, mandulu skaisti izvada bez jebkādas aizķeršanās. Savukārt, ja grunts būs klāta ar akmeņiem vai oļiem, dabūt mandulu krastā būs ļoti grūti. Veikalos ir nopērkamas mandulas, kam nav ievērota pareiza proporcija starp smaili un EVA ķermeni, kas apvij trīsžubura kātiņu. Apakšējam āķim, ja skatāmies no stāvokļa, kā māneklis stāv ūdenī, ir 2. vai 4. numurs. Savukārt augšā āķis nr. 8. Ir mandulas, kam tiek likts trešais āķis, taču es esmu pārliecinājies, ka pēc tā nav vajadzības: cope no tā neuzlabojas, bet aizķeršanās gadījumu ir vairāk.

Tu man teici, ka tev ir kāda jauna ideja copei ar mandulām vasarā un seklos ezeros...

Jā, es jau patiesībā pagājušajā gadā iesāku, bet līdz galam vēl neesmu beidzis kādu eksperimentu. Taču vairāk neko teikt gan negribu, jo tur viss vēl ir procesā.

Ko tev sievas kundze saka par biežo braukšanu uz copi?

Viņa priecājas. Priecājas tāpēc, ka pašai arī patīk būt pie dabas, un, no otras puses, es kā vīrietis nedaru dažādas citādas muļķības, kā staigāšana pa krogiem, saiešanās ar nelabvēlīgiem paziņām, ieslīgšana iedzeršanā utt. Mēs kopā braucam pie dabas, un viss ir kolosāli.

Spēle ar mandulām

Ne tikai mandulu izskats un krāsainība padara tās efektīvas pavasara un vēla rudens copē, liela nozīme ir arī spēlei, ko nosaka spiningotājs. Tā ļoti līdzinās darbībām ar gumijzivi. Praktiski džigošana ar īsākām vai garākām pauzēm. Ir gadījies, ka atstraumes malā vislabāk strādā pauzes pat līdz 20 sekundēm.

Mandula straumes iespaidā kustas arī bez spininga palīdzības, vienkārši ar vieglu kustību pārceļ par 20–50 cm uz citu vietu. Ir brīži, kad zandarts labāk ņem uz īsu un haotisku kustību, bet to var darīt vietās ar samērā tīru vai līdzenu gultni. Efektīvas ir vietas, kur iespējams izmantot straumes palīdzību un ar to ļaut mandulai soļot pa gultni. Vislabāk to var realizēt tādās upēs kā Salaca, Gauja un Venta.

Runājot par aizķeršanos, daudz kas atkarīgs no copmaņa pieredzes. Kā Andis teica, blakus stāvot, cits makšķernieks norauj piecas mandulas, bet viņš nevienu. Tā ir pieredze, jo sākumā arī pašam gājis kā pa celmiem. Ar laiku piešaujas visi, un ticiet man – tā ir ļoti laba mantiņa pavasara spēlēs ar zandartiem. Nu ļoti laba!

Caur trīsžuburi aptver asti un virs tās uzvelk polimēra sagatavi.

Pievienota nerūsējošā tērauda stieple, uz kuras polimērs veidos mandulas vidusdaļu.

Līdzīgi astes daļai tiek izveidots un piesaistīts arī smagākais mānekļa posms, kur galā piestiprina svina vai volframa galvu.

  • Einārs Siliņš / autora foto / Publicēts žurnālā CopesLietas©2016
 
 
Novērtē rakstu:
  • Vērtējums ir 5 no 5
(3 balsis) - lai vērtētu, nepieciešams reģistrēties
[14] Komentāri | dilst | aug
 
Karlis_K

"jo taisnāk un stingrāk stāv, jo labāk ķeras"

:)

28.03.17 Atbildēt | Ziņot 0
papsis

Eh, labprāt pamēģinātu. Varbūt kāds pačukstēs, kur kādu pārīti sameklēt?

28.03.17 Atbildēt | Ziņot 0
arvis_an

Točna zinu,ka ir jig.lv un Profitackle pie Vitālija Mičuna. Bet gan jau vēl daudz kur.

28.03.17 Atbildēt | Ziņot 0
JIG.LV
JIG.LV > arvis_an:

JIG.LV nav, ir pie mūsu kolēģiem "Lucky Fishing", Prūšu ielā 1. Mēs bijām paņēmuši tikai uz izstādi, bet tā kā veikalam izvēlamies tikai preces, kuras var normāli ievietot arī internetveikalā, tad konkrētās mandulas, lai cik labas tās arī ir, mēs pie sevis neņemsim. Problēma, kā jebkuram tīram miestera roku darbam, ir tajā, ka nav standarta, artikulu utt. Katru reizi kreatīvs fantāzijas lidojums... A mums vajag bildes konkrētas un internetveikala klenti nesapratīs, ja vienreiz atsūtīsim tādu, otreiz savādāku...

28.03.17 Atbildēt | Ziņot 0
papsis
papsis > JIG.LV:

Tas tajā mēbeļu namā?

29.03.17 Atbildēt | Ziņot 0
LuckyFishing
LuckyFishing > papsis:

29.03.17 Atbildēt | Ziņot 0
yuuhuu

Principā džeks ir paņēmis mušotaju tehniku, parasti poperus no čībām taisa :D !

29.03.17 Atbildēt | Ziņot 0
antonins

To vidusdaļu kā pareizi taisa?? cik esmu mēģinājis, nav man sanācis, un nesaprotu stieple par resnu, vai par cietu, kaut ko nepareizi daru...

29.03.17 Atbildēt | Ziņot 0
Akella

Einar.,nu visus "sikretus" izstastīji;)))

30.03.17 Atbildēt | Ziņot 0
vlDream

šo maniju pagājušo gadu žurnālā man škiet ka dažu bilžu trūkst ...

30.03.17 Atbildēt | Ziņot 0
ronny

Ogrē, T/C Dauga veikalā Copes lietas pie Eiņa, ļoti liela izvēle mandulām

31.03.17 Atbildēt | Ziņot 0
onkyo

Māneklis spēlē kolosāli, ja piešaujas var ātri izgatavot, bet nu pie upes ar asarām acīm, trīs metieni un divu mandulu vairs nav :D

Būs jāpāriet uz parolonu.

02.04.17 Atbildēt | Ziņot 0
silvis18

Kā no tām čībām tās sagataves izgriež?

03.04.17 Atbildēt | Ziņot 0
antonins

es izmantoju izšautās karabīnes čaulītes, galu ar fleksi nost, bik uzasini un mauc tik čībā iekšā!! :D

20.04.17 Atbildēt | Ziņot 0
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager