Veidosim saturu kopā!
  • Jūsu novadā gaidāmas vai jau aizvadītas copmaņus saistošas aktivitātes?
  • Jums ir viedoklis par copmanim aktuālu tematu?
  • Esat izbaudījis aizraujošu copes piedzīvojumu?

Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!

Jaunākie komentāri

Seko līdzi

RSS barotne
Seko līdzi jaunākajiem CopesLietas.lv biedru rakstiem sev ērtā veidā izmantojot RSS barotni.
Burtnieku Novads | 21.aprīlis 2017, 09:45 | 11 komentāri | 5523 skatījumi

Uzsāks Burtnieka ezera atveseļošanas plāna īstenošanu

Nedēļas nogalē (21.-23. aprīlī) Burtnieka ezerā zinātnieku un zvejnieku grupa no Latvijas un Somijas uzsāks balto zivju nozvejas jeb melioratīvās zvejas programmu. Mērķis – gūt pieredzi no Somijas kolēģiem melioratīvās zvejas veikšanā un uzsākt Burtnieku ezera novājinātās ekosistēmas atveseļošanas plāna īstenošanu un ilgtermiņā celt tā ekoloģisko un ekonomisko vērtību.

Kopš 2013. gada ezerā un tā sateces baseinā norisinājušies vairāki zinātniskie pētījumi, pētot gan ūdens kvalitāti, gan zivis un citu ūdens iemītniekus, augus, kā arī citus ezeru ekosistēmu ietekmējošos faktorus. To autori – latviešu, kā arī somu un čehu zinātnieki, kas pārstāv vienu no pasaules vadošajām lielo ezeru pētījumu laboratorijām un ir ar lielu pieredzi līdzīgu projektu īstenošanā visā pasaulē. Šāda mēroga ezera ekosistēmas atjaunošanas projekts Latvijā tiek īstenots pirmo reizi.

Zinātniskajos pētījumos secināts, ka, saskaņā ar Ūdens Struktūrdirektīvā noteiktajām prasībām, ezera ūdens kvalitāte vērtējama kā slikta. Par to liecina gan intensīvā mikroskopisko aļģu ziedēšana vasarā (zaļš ūdens), gan zivju populācijas sastāvs ezerā, kur nomācoši dominē baltās zivis. Savukārt plēsīgo zivju (zandarts, līdaka, asaris) populācijas īpatsvars ezerā (aptuveni 15%) un salīdzinoši mazo eksemplāru dominance liecina par nepieciešamību mainīt ezera resursu izmantošanas paradumus.

Kā būtiskākie ezera ekosistēmas kvalitātes krituma iemesli pētījumu rezultātos minēti vairāki: barības vielu nokļūšana ezerā no sateces baseina, barības vielu pievade no ezera nogulumiem, samazinātais izēšanas spiediens no zooplanktona (pateicoties augstam zooplanktonu patērējošo zivju blīvumam), kā arī pārāk liels makšķernieku un zvejnieku spiediens uz ekonomiski vērtīgākajām plēsīgajām zivīm un citi.

Burtnieku novada izpilddirektore Kristīne Auziņa:

Burtnieks ir ļoti sarežģīts un interesants ezers. Tam ir ļoti augsta sociālekonomiskā un ekoloģiskā vērtība, ko nepieciešams apzināties, atjaunot un saglabāt. Svarīgi ir saprast, ka nav viena galvenā iemesla ezera ekosistēmas kvalitātes kritumam. Plaužu populācijas ierobežošana un plēsīgo zivju populācijas saglabāšana un palielināšana ir tikai pirmais lielais solis ezera ekosistēmas sakārtošanas virzienā. Šīs darbības rezultāti tiks monitorēti un, balstoties uz iegūtajiem datiem, tiks izstrādāts turpmāko darbību plāns, kas nāks par labu gan pašam ezeram, gan Burtnieku novada iedzīvotājiem un viesiem.

Vides Risinājumu institūta vadošais pētnieks Matīss Žagars:

Mūsu pētījumi parādīja, ka ūdens kvalitāte un arī zivju populācijas neveselīgais sastāvs liecina par nepieciešamību uzsākt kompleksus ezera ekosistēmas kvalitātes uzlabošanas darbus. Prognozējams, ka, samazinot karpveidīgo zivju skaitu, palielināsies zandartu un asaru daudzums, kuri ir viens no būtiskākajiem posmiem ezera ekosistēmas barības ķēdē. Augstais zooplanktonu (nelieli vēzīši) patērējošo zivju īpatsvars (plauži u.c.) noved pie paaugstināta izēšanas spiediena uz liela izmēra zooplanktona īpatņiem, kas savukārt samazina spiedienu uz mikroskopiskajām aļģēm, pastiprinot to ziedēšanu vasarā un ūdens kvalitātes pasliktināšanos. Ņemot vērā pētījumus un aprēķinus, Burtnieka ezerā ir pieļaujama plaužu populācijas samazināšana līdz pat 280 tonnām, tādējādi neatstājot būtisku negatīvu ietekmi uz pārējām zivju grupām.

Puhajarvi zinātniskā institūta pārstāvji un profesionāli zvejnieki, kuriem ir liela pieredze līdzīgu projektu īstenošanā, kopā ar Vides Risinājuma institūta un Burtnieku novada pašvaldības speciālistiem no 21. līdz 23. aprīlim Burtnieku ezerā uzsāks balto zivju nozveju. Ezerā tiks ievietots viens liela izmēra murds, kurš turpmākā gada laikā tiks regulāri pārbaudīts. Visas plēsīgās zivis zvejas ietvaros tiks atgrieztas ūdenī. Izmēģinājuma laikā nozvejotās lielākās baltās zivis iespēju robežās tiks nodotas Burtnieku novada izglītības iestāžu ēdināšanas uzņēmumiem, lai dotu iespēju bagātināt bērnu ikdienas ēdienkarti ar zivju produktiem.

Ar plašāku informāciju par veiktajiem pētījumiem un ezera ekosistēmas ilgtermiņa apsaimniekošanas stratēģiju var iepazīties šeit.

o r i ģ i n ā l s

 
 
Novērtē rakstu:
  • Vērtējums ir 4.2 no 5
(5 balsis) - lai vērtētu, nepieciešams reģistrēties
[11] Komentāri | dilst | aug
 
Davis-Di

Malači sabeigs ezeru pilnībā.

Būtu palasījuši ko citi zinātnieki Eiropā un Krievijā raksta, kas notiek, kad plēsoņu pārmērīga nozveja notiek un kādi ir risinājumi.

21.04.17 Atbildēt | Ziņot 0
Marfim

Cik saprotu, tad Burtnieku novadā bagāti cilvēki dzīvo, kas gatavi ne tādu vien cirku apmaksāt. No sākuma vajadzēja lobēt, lai ūdeņi pārietu pašvaldību pārziņā, neprasot tam finansējumu un ko par to domā citi novadi, kā paraugs pirmie līgumu par ūdeņu pārņemšanu parakstīja. Pēc tam vajadzēja darīt visu lai LM vietās visu zivju makšķerēšanai vajadzētu licences un nekas nemainās Licencētas makšķerēšanas ieviešanas noteikumos. Pa vidu pasūtīt pētījumus no privātiem pētniekiem (tie ir labāki) nevis valsts. Tagad importa zinātnieki par Burtnieku iedzīvotāju naudu tīrīs ezeru no baltajām zivīm un nauda no novada ceļos uz ārvalstīm. Atļaut makšķerniekiem ķert "baltās" zivis bez maksas nedrīkstēja, jo tas, ka kāds var paturēt līdaku vai zandartu neatsver to, ka ciemiņi naudu atstātu novadā. Zvejnieki turpina uzrādīt lomus, kuri svara ziņā konkurē ar Latvijas lielākajiem ezeriem, makšķernieki tur brauc retāk. Maija licences cenas ir atbilstošas vietējo iedzīvotāju ienākumu līmenim. Forši tie Burtnieku novada vēlētāji, kas tādus darbīgus pārstāvjus domē savēlējuši. Var teikt Latvijas veiksmes stāsts. Man tāds jautājums, ko darīs, ja ūdens turpinās ziedēt? Balto zivju izķeršana atrisināt minētās problēmas vai arī uzlabos situāciju uz laiku, pēc kura maksās par šo izķeršanu atkal? Ziniet kas pilnai laimei Burtniekā trūkst ? - varavīksnes foreles!

21.04.17 Atbildēt | Ziņot 1
Noris

Marfima personā atkal viens īdētājs uzradies! :D Tipiskais Latvijas Macgraivers! :D

22.04.17 Atbildēt | Ziņot 1
akmens

No pelniem cēlies tā kunga kalps.Sauciet šo kā gribat dzeniitis,kloze,zvaigzne u.t.t.

22.04.17 Atbildēt | Ziņot -1
Alcans

Kamēr nebūs strādājošas sistēmas zvejnieku noķerto zivju reģistrācijai reģistrējot patieso nozveju, nevis tik cik vajag, tikmēr ar tīkliem kāsīs lielās plēsīgās un brīnīsies kāpēc tik daudz zivju mazo.

22.04.17 Atbildēt | Ziņot 2
krumujancis

Lai gan neesmu visu projektu lasījis, taču jau tikai no šeit publicētā - viedoklis ir. Var par šo par mani paņirgāties, bet, ja vajag - lai. Ja domu izteiktu īsumā - tad tā ir kārtējā Latvijas cukurfabrikas likvidācija.

Jāatceras viens fakts, ka visi ārzemju pētnieku pētījumi, ieguvumus, galvenokārt, ir sagādājuši citiem, tikai ne Latvijai. Un šis ir kārtējais šāda veida pētījums.

Nevar taču veicot absurdas darbības panākt sakarīgu rezultātu. Nav jau jēgas šeit kaut ko skaidrot, nevienam tas tāpat neinteresē un tāpat tiks darīts šķērsām, tikai izbrīnu rada kas cits - cik tomēr pie varas esošie spēj būt lētticīgi. Vai arī par visu ir jau samaksāts uz ķepas.

22.04.17 Atbildēt | Ziņot 0
ngk
ngk :

vienas vasaras laikā, neveicot citus pasākumus, ar to murdu viņi neko nemainīs

22.04.17 Atbildēt | Ziņot 2
Marfim

Godātie lietotāji, Noris un akamens! Jūsu komentāri nekādā mērā neskar blogā, manā komentārā izmantoto informāciju un paustā saturu . Acīm redzot Jums ir liela vēlme izpausties, bet zināšanu, izpratnes, viedokļa par tēmu nav un vienīgais veids kā varat sev pievērst uzmanību ir rakstīt par komentētājiem. Jūsu aktivitātes var novest tikai pie tā, ka kvalitatīva diskusija par makšķerēšanu ietekmējošām tēmām, starp tiem ,kuri ieinteresēti to apspriešanā un viedokļu apmaiņā, šajā portālā nenotiek un diskusija izvērstos bezgalīgos savstarpējos aizvainojumos un aizskārumos. Ir daudz citu portālu kuros izrādīties un Jums līdzīgie pilnā apmērā var sevi pierādīt, tam nav obligāti jābūt makšķerniekiem veidotam portālam. Nevaru Jums liegt demonstrēt savas izcilās prāta spējas šeit, bet, noteikti ne norādījuma formā, lai neaizskartu Jūsu patmīlību, varbūt Jums ir vērts atvērt Foruma tēmu "Viss par citiem lietotājiem" un tur, līdzīgi, kā tēmā "Politika, iekšējā un ārējā" pilnā mērā un krāšņumā izpausties, netraucējot pārējos?

Iespējams, daļai ir interesent,i ko domājat par citiem, bet nedomāju, ka tas ir vairums.

22.04.17 Atbildēt | Ziņot 1
Murdinjs

kur paliks baltas zivis ko nozvejos,cik zinu šī nav pārticibas valsts.

23.04.17 Atbildēt | Ziņot 0
Davis-Di

Nu jebkurā no gadījumiem tas ir investīciju projekts, tikai nedomāju, ka pašvaldība vai ezers būs ieguvēji, kādam tas ir veids ka tikt pie skanošā.

Atkārtošos:

Ja no maka izņem sīknaudu makā nauda vairāk nepaliek.

Ja no ezera izķer plēsoņas vairojas citas zivis kas ir to barība, ja izķer plēsoņu barību tad arī plēsoņas paliek mazāk.

Vienīgā iespēja bija laist iekšā zandartus, līdakas un samus, lai kompensētu zvejnieku un makšķernieku plēsīgo zivju nozveju!

24.04.17 Atbildēt | Ziņot 2
akmens

Zvaigzne ja jau tu sevi uzskati par specialistu kuršir spējīgs kaut ko vērā ņemamu pateikt kapēc slēpies zem dažādiem vārdiem?

24.04.17 Atbildēt | Ziņot 3
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager