Veidosim saturu kopā!
  • Jūsu novadā gaidāmas vai jau aizvadītas copmaņus saistošas aktivitātes?
  • Jums ir viedoklis par copmanim aktuālu tematu?
  • Esat izbaudījis aizraujošu copes piedzīvojumu?

Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!

Seko līdzi

RSS barotne
Seko līdzi jaunākajiem CopesLietas.lv biedru rakstiem sev ērtā veidā izmantojot RSS barotni.
M.O.S.P | 1.novembris 2017, 19:35 | 8 komentāri | 1020 skatījumi

Par tiesāšanu spiningošanas sacensībās no laivām

Pēdējos piecus gadus sanācis krietni pasportot spiningošanā no laivām. Attīstīt, uzlabot, meklēt jaunus un veiksmīgus risinājumus – mums tas ir asinīs. Tā arī tapa projekts Zivju Fondam, kura mērķis bija atvest starptautisku tiesāšanas pieredzi uz Latviju. Tīri netīšām sanāca vēl cita pieredze – Garmin CUP Polijā. Šis ir izklāsts, analīze, ko iesniedzām LMSF. Ceram, ka izdosies atrast kādu risinājumu, lai LČ no laivām nākotnē iztiktu bez tiesnešiem laivās.

2016.gada Latvijas čempionu (M. Balodis un K. Godiņš) dalība vienā no prestižākajiem komercturnīriem Eiropā – World Predator Classic bija ar mērķi izzināt sacensību organizācijas un tiesāšanas principus, lai labās prakses piemērus aicinātu Latvijas Makšķerēšanas sporta federācijai ieviest spiningošanas disciplīnā no laivām Latvijas čempionāta un Latvijas Kausa sacensībās.

Latvijas čempionātā un Latvijas Kausa sacensībās liels organizatoriskais slogs ir uzlikts uz dalībnieku pleciem. Latvijas spiningošanas sportā pastāvošā kārtība nosaka, ka katrai ekipāžai ir jānodrošina tiesnesis. Tiesnesis tiek ielozēts citas komandas / ekipāžas tiesāšanai un noteikumu ievērošanas uzraudzībai. Dalībniekiem ir jānodrošina katrai ekipāžai savs tiesnesis, jānodrošina tiesnešu dzīvošana, apmācība. Sacensību dalībnieku tiesnešu zināšanu līmeni galvenais tiesnesis nepārbauda. Šobrīd nepastāv mehānisms kā var pārliecināties vai tiesnesis netiek ietekmēts no dalībnieku vidus un, vai veic visus mērījumus absolūti precīzi un godīgi.

Šādas situācijas var ietekmēt dalībnieku rezultātus un pat Latvijas izlases sastāvu dalībai Pasaules čempionātos. Tiesnešu atrašanās laivās būtiski mazina ekipāžu treniņu iestrāžu priekšrocības, jo pēc pirmās dienas visa informācija par to kur un uz ko ir ķēruši pretinieku ekipāžu sportisti ir pieejami citām ekipāžām. No vienas puses šāda legāla “spiegošana” ļauj ātrāk izlīdzināt dalībnieku rezultātus, bet tai ir arī sliktās īpašības, piemēram, neveicina citu ekipāžu darbu treniņos un savu iestrādņu, vietu un tehniku meklēšanu un attīstību.

Kā būtisks patreizējā Latvijas čempionāta un Latvijas Kausa norises trūkums uzskatāms arī skaidra sacensību dokumentācija. Nav izstrādāts un apstiprināts pārkāpumu kodekss, kas noteiktu kāds sods ir jāpiemēro par pārkāpumiem dalībniekiem un tiesnešiem. Skaidri un konkrēti noteikumi veiktu preventīvu funkciju atturēt sportistus pārkāpt noteikumus un celtu Latvijas Čempionāta prestižu, palielinātu dalībnieku skaitu, radītu spēcīgāku sportistu bāzi jaudīgas Latvijas izlases veidošanai startiem pasaules čempionātā.

Aprakstītie problēmu jautājumi tiek risināti dažādās spiningošanas sporta sacensībās dažādi, bet vairāk izvērtēsim World Predator Classic un Polijas Garmin piemērus. Tur ir ieviesti strikti noteikumi par kuru neievērošanu dalībnieks pat riskē tikt diskvalificēts no dalības šajos turnīros uz mūžu, kā arī ir atrasts veids kā nodrošināt objektīvu noķerto zivju mērīšanu un rezultātu noteikšanu bez tiesneša klātbūtnes katrā no dalībnieku laivām.

World Predator Classic tiesāšanas un mērīšanas principi:

Drošības aprīkojuma komplekts

Lomu fotogrāfē tā, lai fonā būtu redzama dalībnieka karte uz kuras ir uzlīmēta speciāla uzlīme ar zivs kārtas numuru un datumu. Lai izvairītos no atkārtotas zivs bildēšanas – zivi bildē uz labā sāna, zivij jābūt skaidri redzamai, izmanto aplikāciju tūlītējai rezultātu publicēšanai sacensību oficiālajā mājaslapā. Sportistu rezultātiem var sekot līdzi interesenti un atbalstītāji. Tas paplašina interesi par makšķerēšanas sportu un dod papildu motivāciju sponsoriem atbalstīt makšķerēšanas sportu.

World Predator Classic kārtība ļauj dalībniekiem iztikt bez tiesnešiem, bet tā prasa papildu personālu datu apstrādei, laivu pārbaudei, jo tiesneši uz ūdens tāpat ir nepieciešami, seko dalībnieku darbībām, uzmanīt vai sportistu laivas neatrodas aizliegtās vietās, iespējams, seko kādu ēsmu izmanto dalībnieki. Aprakstītā kārtība ir ļoti pārdomāta no publicitātes viedokļa, jo dubultā zivju un ekipējuma bildēšana ļauj dalībniekiem papildu atrādīt sponsorus plašai auditorijai, arī zivju mērāmās iekārtas tiek izmantotas kā reklāmas laukumi, nodrošinot lielāko sacensību sponsoru logo redzamību fotogrāfijās. Zivis tiek nofotografētas, bildes ievieto aplikācijā, kura tās publicē LIVE režīmā, tiesnesis pārbauda datus un apstiprina zivs ieskaitu. Minimālais izmērs asarim- 22 cm, līdakai – 45 cm, zandartam – 42 cm.

Sacensību noteikumu ievēršanas nodrošināšanai ir ieviesti sodi – sākot no brīdinājuma, rezultātu samazināšanas (samazinot noķerto zivju centimetrus) vai pat diskvalificējot uz mūžu sportistus no dalības WPC.

Dalībnieka aprīkojuma komplekts – izsniedz organizators, lai nodrošinātu aplikācijas darbību – telefons ar Power pack, ūdens droša kaste, svarīgākie nolikuma noteikumi. Jāatzīst, ka ar aplikāciju bija grūtības, kuras varētu norakstīt uz 3 gadus vecajiem Huawei telefoniem. Dalībnieki, kuriem bija labi Android OS viedtālruņi – šīs problēmas atkrita.

Kopumā WPC prakses piemērošanai Latvijas čempionātā ir atsevišķi pārvarami šķēršļi:

  1. Nepieciešams personāls, kas nodrošina rezultātu apstrādi un verificēšanu. Aplikācija uzlabo publicēšanas ātrumu un komunikāciju, bet tai ir arī blaknes, tai jābūt piemērotai dažādām operētājsistēmām un tamlīdzīgi. Bez aplikācijas var iztikt, jo lomus verificē tiesnesis pie datora;
  2. Nepieciešami resursi, kuri seko dalībnieku darbībām uz ūdens, jo pastāv iespēj “siet” iepriekš noķertas zivis, lai pēcāk uzrādītu tās kā noķertas sacensību laikā. Šis jautājums, iespējams, ir tehniski risināms ar videoreģistratoriem laivās, kas nav dārgāk kā nodrošināt tiesnesi vienai sezonai. Zivju noķeršanas laiku reģistrē protokolā un vajadzības gadījumā tiesneši to pārbauda nekavējoties, bet pēc sacensībām – var skatīt cauri visus noķeršanas momentus – personāla izmaksu jautājums;
  3. Šobrīd Latvijas Čempionātā ir 20 ieskaites zivis dienā katrai ekipāžai un šādu lomu apjomu apstrādāt ir sarežģītāk kā 7 zivis.

WPC modeļa ieviešana Latvijas čempionātā dotu sekojošusu ieguvumus:

  1. Noņemtu sportistu pleciem uzdevumu nodrošināt kvalificētu tiesnesi katrai ekipāžai. Šis ir grūts punkts dalībniekiem, faktiski tiesnesis ir vēl viens komanadas dalībnieks ar visām saistītajām izmaksām, kuras tiesnesis pats parasti nezedz, tai skaitā izmitināšanu sacnsību laikā. Bieži vien ir grūtības atrast cilvēku, kurš ir ar mieru 3-4 nedēļas nogales vasarā pavadīt svešās laivās nemakšķerējot, savukārt tiesnesis –nemakšķernieks ir ļoti nezinošs makšķerēšanas un sacensību nolikmā jautājumos.
  2. Objektīvu zivju mērīšanu, objektīvus rezultātus, kura ir veigli pārbaudāma visiem dalībniekiem un skatītājiem;
  3. Uzlabotu publicitāti – vairāk bilžu, vairāk skatījumu, vairāk publicitātes dalībnieku atbalstītājiem.

(WPC noteikumus angļu valodā var atrast šeit)

Ikdienas komplekts, kurš sastāv no Uzlīmēm un dalībnieku kartēm(mainās katru dienu, izsniedz sekretariāts), katrai zivij sava uzlīme, aplikācijas login dati un tālruņi nearedzētiem gadījumiem/negadījumiem, tiesnešiem.

Garmin CUP Polija, Dadaj ezers

Ārpus Zivju fonda projekta ietvariem šogad bija iespēja piedalīties un iepazīt arī lielākajās spiningošanas no laivām komercsacensībām Polijā – Gramin Cup 2017. Šajā sacensībās piedalījās 140 laivas, tiesāšanu nodrošināja 8-10 tiesnešu laivas, katra sedza savu ezera sektoru, kopumā sacensībās piedalījās 140 laivas 1004 Ha lielā ūdenstilpē ar daudzām salām. Kārtība atšķiras no World Predator Classic turnīra.

Arī šeit dalībai nav nepieciešams nodrošināt tiesnešus pašiem. Sacensības ir orientētas uz strikta principa noķer – atlaid ievērošanu (šis princips kļūst par dominējošu lielākā daļā sacensību, kuras tiek organizētas Eiropā, izņemot Vāciju, kur atlaist ķert un atlaist zivis nav atļauts). Sacensībās ir svarīgi, lai tiktu ieviesti tādi zivju mērīšanas un rezultātu noteikšanas principi, kuri ir maksimāli saudzīgi zivij, bet tai pašā laikā spēj nodrošināt godīgus un izsekojamus rezultātus.

Polijas nosacījumi:

  1. Sacensībās 20 ieskaites zivis – asaris no 18 cm, Līdaka no 50 cm, zandarts no 45 cm.
  2. Lomu drīkst uzglabāt laivā līdz piebrauc tiesneši to nomērīt. Kopā skaita zivju centimetrus un milimetrus, kopsummā 1 mm ir viens punkts.
  3. Dalībniekiem izdala sarkanas vestes, kuras uzvelk, ja nepieciešams nomērīt noķertās zivis, tiesnesis piebrauc un mēra zivis, pats tās atlaiž, ieraksta dalībnieka protokolā, dublē protokolā pie sevis.
  4. Sacensību noteikumu ievērošanai ir izstrādāti noteikumi, kuru neievērošana tiek sodīta.

Polijas sacensību kārtība tāpat nodrošina ļoti objektīvus rezultātus, jo mērīšanu veic tiesneši, sacensību dalībnieku klātbūtnē. Tiesneši pārzina noteikumus un nodrošina vienotus principus zivju mērīšanai, kā arī paši atlaiž zivis, kas izslēdz iespēju, ka kāds no dalībniekiem atkārtoti lūgtu mērīt vienu un to pašu zivi. Tomēr šai kārtībai ir arī apgrūtinājums – lielu ūdeņu akvatorijā vajag vairākas tiesnešu laivas, lai spētu nodrošināt savlaicīgu zivju mērīšanu un sportistu uzraudzību. Tomēr arī šim apgrūtinājumam ir risinājumi – makšķerēšanas sportā ir visai daudz laivu, kurās ir iebūvēti aeratori dzīvu zivju uzglabāšanai. Tāpat ir iespēja uzglabāt zivis, līdz tiesneši tās nomēra, tīkliņā aiz laivas borta, ko Polijas sacensībās darīja kajaki un laivas bez aeratoriem.

Ieguvumi ieviešot Polijas pieredzi:

  1. Nodrošina objektīvus, ticamus rezultātus kā arī publicitāti. Polijā tiesneši arī fotografēja dalībnieku laivas, lai pēc tam popularizētu sacensības un dalībnieku atbalstītājus.
  2. Noņem no sportistu pleciem uzdevumu nodrošināt kvalificētu tiesnesi katrai ekipāžai. Šis ir grūts punkts dalībniekiem, faktiski tiesnesis ir vēl viens komandas dalībnieks ar visām saistītajām izmaksām, tai skaitā izmitināšanu sacensību laikā. Bieži vien ir grūtības atrast cilvēku, kurš ir ar mieru 3-4 nedēļas nogales vasarā pavadīt svešās laivās nemakšķerējot.

Polijas prakses piemērošanai Latvijas čempionātā ir atsevišķi šķēršļi:

  1. Nepieciešams papildus personāls, kas nodrošina rezultātu reģistrēšanu laivās.
  2. Nepieciešami resursi, kuri seko dalībnieku darbībām uz ūdens, jo pastāv iespēj siet iepriekš noķertas zivis, lai pēcāk uzrādītu tās kā noķertas sacensību laikā. Šis jautājums, iespējams, ir tehniski risināms ar videoreģistratoriem laivās, kas nav dārgāk kā nodrošināt tiesnesi vienai sezonai. Zivju noķeršanas laiku reģistrē protokolā un vajadzības gadījumā tiesneši to pārbauda nekavējoties, bet pēc sacensībām – var skatīt cauri visus noķeršanas momentus.

Nobeigumā gribētu piebilst, ka nav vienas, ideālas sistēmas, kura garantētu dalībnieku godīgumu “Ķer un atlaid” sacensībās. Organizatoriem nevajadzētu kautrēties nolikumos minēt punktu, ka, ja dalībnieks mēģina blēdīties, tad šādam dalībniekam tiek kauns un negods kā arī diskvalifikācija uz mūžu.

Sacensties zivju ķeršanā vai nogalināšanā? Tā ir mūsu pašu izvēle. Vienmēr varam arī nesacensties!

O R I Ģ I N Ā L S

 
 
Novērtē rakstu:
  • Vērtējums ir 5 no 5
(4 balsis) - lai vērtētu, nepieciešams reģistrēties
[8] Komentāri | dilst | aug
 
parcopi.lv

Jā, tiesnesis ir papildus izmaksas komandai - tur nevar nepiekrist. Arī par to, ka pēc pirmās dienas tiek nodota informācija, tas nav noliedzams, bet tomēr tas ir konkurentu komandas pārstāvis laivā, kas seko, lai viss notiek pēc noteikumiem. Noteikumus gan vajadzētu precīzākus un detalizētākus, iespējamos sodus arī. Nevaru iedomāties nevienu nemakšķernieku kas piekristu tiesāt. Arī makšķernieki ne katrs uz ko tādu parakstīsies. No savas pieredzes varu pateikt, ka piekritu tikai dēļ iespējas redzēt visus sacensību procesus darbībā, mācīties no saviem komandas biedriem un no ekipāžām, kuras tiesāju. Tas atsver to, ka pats nedrīkst makšķerēt. Tā ir sava veida skola. Un galu galā daudzi tiesneši pēc tam paliek par sacensību dalībniekiem. A, ja tāda iespēja nebūtu visu apskatīt no iekšpuses, tad jaunu dalībnieku skaits arī būtu mazāks. Tā, ka tas tāds koks ar diviem galiem. Cilvēks tomēr ir cilvēks, tehnoloģijas ir tehnoloģijas. Par onlaina rezultātiem gan ir baigi labā fīča - kausā visiem dikti patika!

Šis ir tikai mans personīgais, kā tiesneša, viedoklis! :)

1.nov Atbildēt | Ziņot 4
kraft

Varu tikai piekrist. Es arī kādreiz "saslimu" ar sportu, pēc tam kad biju vairāk kā sezonu notiesājis, kā tiesnesis.

2.nov Atbildēt | Ziņot 2
Ed_ats

Sveiki, uzrakstiet man pm, labprāt vēlētos palīdzēt un konsultēt. Ir liela vēlme uzlabot situāciju un vienmēr jau var atrast foršus un ne vienmēr dārgus risinājumus.

1.nov Atbildēt | Ziņot 0
Jurcik

Ja uzsvars ir uz ķer un atlaid, tad piemeram WPC ir punkts "Strictly catch and release", tas nozīmē, ka nav atkāpes zivju paturēšanai. Latvijas mēroga sacensībām arī vajag pilnīgu C&R, attiecīgi zivju paturēšanai jābūt sodāmai..soda punkti, diskvalifikācija.

2.nov Atbildēt | Ziņot 0
imzis

Iesaku noskatīties youtube kanālu Kanalgratis.se

Ar baudu pirms 2ām nedēļām skatījos SWE čempja spiningošanā finālu, ķēra tikai līdakas, neviena tiesneša laivā, papildus, tas viss bija LIVE režīmā. Nekādi papildus mobilie netika doti, katrs pats ar savu mobu reportēja, saņēma confirmation un uz priekšu!

Uzskatu, ka viss ir attieksmē, ja kāds grib šmaukties, vienmēr to var izdarīt, viss ir galvās!!!

2.nov Atbildēt | Ziņot 0
Marfim

Par MOSP rakstu “Par tiesāšanu spiningošanas sacensībās no laivām”

Principā viss šis projekts šķiet tāds stipri dīvains.

2014. gadā MOSP valde pieņēma lēmumu nesadarboties ar LMSF, tagad priekš LMSF tiek pētīti komercsacensību organizatoriski jautājumi un tiesāšanas principi. Zivju fondā līdzekļu tāpat nav daudz, līdz šim tos saņēma izlases, kuru startiem Pasaules čempionātos tā jau nepietiek līdzekļu, savukārt sportisti no Latvijas piedalās starptautiskās komercsacensībās vairākus gadus, tai skaitā šogad WPC bez Zivju fonda atbalsta, vai šie sportisti ir tik neatsaucīgi, ka, lai izpētītu, priekš LMSF komercsacensību organizatoriskos un tiesāšanas jautājumus bija nepieciešams piesaistīt līdzekļus no Zivju fonda?

Turklāt, organizējot Latvijas čempionātu, LMSF vajadzētu pieturēties pie jumta organizācijas F.I.P.S.e.d. sacensību organizēšanas, tiesāšanas pamatprincipiem. Ja LMSF nespētu organizēt starptautiskus pasākumus un nodrošināt to tiesāšanu, šaubos vai LMSF uzticētu 2017. gadā organizēt Pasaules čempionātu zemledus makšķerēšanā, par kuru no dalībniekiem saņemtas labas atsauksmes. Latvijas kauss 2017.gadā, kurš tika rīkots septembra beigās, attiecīgi nolikums tika uzrakstīts stipri agrāk, jau sevī ietvēra atšķirīgu loma vērtēšanu, gan tā fotografēšanu, gan video un rezultātu pieejamību tiešsaistē, pakārtoti - organizatoram atziņas no pašu prakses ir pieejamas.

Par rakstu.

Kā rakstīts viens no galvenajiem autora uzdevumiem ir nākotnē iztikt bez tiesnešiem laivās.

Pasaules čempionātā spiningošanā no laivām, sacensību norises kontrolei uz ūdens un loma mērīšanai tiek izmantota persona (stjuarts), kura atrodas laivā. Latvijā šo personu sauc, tiesnesis. PČ šīs personas pārziņā ir noteikt zivs izmēra un stāvokļa atbilstību noteikumiem/nolikumam, noteikt zivs izmēru, aizpildīt protokolu, atļaut motora vai laivas maiņu, pārliecināties, ka sportisti spiningo, nevis velcē, saņem un nodod informāciju par izmaiņām sacensību norisē, kontrolē ātruma ievērošanu un citus jautājumus. Stjuartu nodrošina pasākuma organizators. Viennozīmīgi ir lietas, kuras bez personas klātbūtnes laivā kontrolēt nav iespējams, līdz ar to jautājums par stjuarta vai tiesneša atrašanos laivā neaprobežojas tikai un vienīgi ar zivju mērīšanu.

Latvijā, dotajā brīdī, šo iepriekš minēto personu nodrošina komanda – ekipāža, mīnusi ir minēti rakstā (organizatoriskie jautājumi, iespējamā ietekmējamība, informācijas pieejamība konkurentiem). Saprotams, šo pienākumu var pārlikt LMSF pārziņā, tikai no tā nemainīsies apstāklis, ka katrai ekipāžai ir jābūt savam tiesnesim un priekš tā jānodrošina dzīvošana, ēdināšana, apmācība.

Komandām ir iespēja sameklēt personu, kura šo pienākumu veiks brīvprātīgi, apmācību veikt pašiem, dzīvošanu un ēdināšanu nodrošināt izejot no komandas budžeta un situācijā, ja nav iespēju šādu personu pieaicināt, risks ir nestartēt ekipāžai.

Organizatoram diemžēl šim jautājumam ir jāpieiet savādāk, jo organizators nevar atļauties risku, ka kādai ekipāžai tiek atteikta dalība, jo uz konkrēto posmu tai nevar piešķirt tiesnesi.

Līdz ar to organizatoram radīsies izdevumi, kas saistīti ar to, ka visiem tiesnešiem centralizēti jānodrošina apmācība, transports uz/no norises vietu, naktsmītnes un atalgojums. Kādam no LMSF valdes jāuzņemas atbildība par šo jautājumu. Pastāv liela varbūtība, ka dalībnieku skaits būs ierobežots un saistīts ar iespējām šādas personas pieaicināt.

Ja komandu sportistiem, kuriem paziņu lokā ir pietiekoši daudz makšķernieku, ir grūti atrast tiesnešus laivā, tad organizatoram tas būs vieglāk izdarāms? Ja Jūs tam ticat, iespējams šis būs pirmais gadījums, kad “futbols” palīdzēs.

Jāņem vērā, ka izdevumi nekur nepazudīs, tie tāpat būs jāsedz sacensību dalībniekiem, un tie noteikti būs augstāki, nekā dotajā brīdī, nodrošinot šādu personu pašiem. Nedomāju, ka pāreja uz organizatora nodrošinātiem tiesnešiem ir to komandu interesēs, kuru budžets ir ierobežots. Turklāt šaubos vai pazudīs aizdomas, par ietekmējamību, favorītismu un informācijas pieejamību konkurentiem.

Bet, ja vairums uzskata - vajag, kā saka - par Jūsu naudu var izpildīt visas kaprīzes, tikai vēlams apzināties, cik beigās sanāks to maksāt spējīgo.

Saprotams, sacensību norises kontroli uz ūdens var risināt savādāk, tikai paliek jautājums, cik tas izmaksās, vai risinājumi piemēroti Latvijas čempionātam, un ko darīt ar tām lietām, kuras iespējams kontrolēt tikai klātienē?

Turpinot par rakstu

Projekta mērķis esot bijis izzināt sacensību organizācijas un tiesāšanas principus. Otrs no mērķiem labas tiesāšanas prakses piemērus ieviest LMSF rīkotajā Latvijas čempionātā un Latvijas kausā.

Jāsāk ar to, ka laba prakse ir vairāk nekā dalībnieku novērojumu apkopojums un personīgās atziņas par dažās komercsacensībās piedzīvoto.

Turklāt septembra beigās norisinājās rakstā pieminētās LMSF organizētas sacensības Latvijas kauss. Izlasot nolikumu un ņemot vērā atsauksmes, kuras saņemtas pēc šīm sacensībām, rodas jautājums, vai 18. oktobrī publicētā raksta autors ir iepazinies ar šo sacensību nolikumu un pats ir piedalījies šajās sacensībās? Rodas iespaids, ka nav.

WPC

WPC ir komercsacensības. Ieskaitē 3 asari sākot ar 22cm, 3 zandarti sākot ar 42 cm un 1 līdaka sākot ar 45 cm, iesniedz loma fotogrāfijas. Organizators nodrošina ar attiecīgu aprīkojumu (par kuru saņemta kritika) un nodrošina sacensību norises kontroli uz ūdens.

Loma fotografēšanai ir daudz pozitīva, bet ir trīs papildus apstākļi, pirmkārt tas samazina laiku, ko sportisti velta sacensībām, otrs palielinās laiks, ko zivs atrodas ārpus ūdens, kas sekojoši palielina varbūtību, ka pēc atbrīvošanas zivs neizdzīvos un ja iesniegta neatbilstoša fotogrāfija, vai tā nav saņemta, lomu ieskaitīt nevar, jo tas ir atbrīvots.

Informācijai: Latvijā loma reģistrēšana, iesniedzot fotogrāfijas vai video, kopš 2016. gada notiek Latvijas Valsts meži konkursa “Atlaid mammu” ietvaros, 2017. gadā Latvijas kausā dalībniekiem bija jāiesniedz loma fotogrāfijas, saglabājot norises kontrolei tienešus, kuri atradās laivās, kā arī atsevišķas komercsacensības notiek lomu reģistrēšana, iesniedzot fotogrāfijas, bez sacensību norises kontroles.

Rakstā atzīmēts, ka komercsacensībās, sacensību norise uz ūdens tiek kontrolēta, tikai savādākā veidā. Attiecīgi jautājums cik visi jauninājumi izmaksās sportistiem, jo rezultātā šīs izmaksas pašiem vien būs jāsedz.

Garmin Cup

Garmin Cup ir komercsacensības. Lomā, līdzīgi kā Latvijas čempionātā 20 lielākās zivis, atšķirība, asaris ieskaitē no 18 cm. Loma mērīšanu un sacensību norises kontroli uz ūdens nodrošina organizators.

Saskaņā ar rakstā pausto informāciju, loma mērīšanu un sacensību norises kontroli uz ūdens 1004 ha lielā ūdenstilpē nodrošināja 8 – 10 tiesnešu laivas, kuras spēja apkalpot 140 dalībnieku laivas.

Latvijas čempionātā piedalās mazāks laivu skaits, tomēr ... ne visas laivas ir aprīkotas ar iespēju uzglabāt lomu līdz tiesnesis ierodas uz mērīšanu. Kā arī Latvijas čempionāta posmi notiek plašākās ūdenstilpēs. Pirmais posms ierasti notiek Burtnieka ezerā, kura ūdens laukums ir 4006 ha. Matemātiski aprēķinot, lai varētu nodrošināt objektīvu sacensību norises kontroli uz ūdens, operatīvu lomu mērīšanu, nepieciešamas aptuveni 4 reizes vairāk laivu.

Pat, pieņemot, ka pietiktu ar 2 reizes vairāk laivu, sanāk 16- 20 laivas. Pie mums organizators 3 posmiem nodrošināt šādu skaitu ar laivām un tiesnešiem var, tomēr vēlos redzēt, cik dalībnieku pieteiksies čempionātam, ieraugot dalības maksu.

Nobeigumā

Īsti nav skaidrs, kas ir domāts ar šīm rindām: “Sacensties zivju ķeršanā vai nogalināšanā? Tā ir mūsu pašu izvēle. Vienmēr varam arī nesacensties!”

Latvijas čempionātā noķerto zivi atlaiž bez fotografēšanas, tas nodrošina lielāku iespēju, ka atbrīvotā zivs izdzīvos. Tomēr nav aizliegts paturēt lomu atbilstoši Makšķerēšanas noteikumiem, ar piebildi, sasniedzot maksimāli pieļaujamo skaitu, nākamās zivis netiek vērtētas. Saprotams var no šāda punkta atteikties, tomēr tas ļauj paturēt tās zivis, kuras atbrīvojot neizdzīvos. Latvijas kausā šogad nolikumā bija paredzēts visas zivis atbrīvot, bez iespējas paturēt, ja tā ir nopietni traumēta. Vai tā ir labāk, šaubos, piemēram, Foreļu spiningošanā dīķos aizliegts atbrīvot zivi, ja tā tiek traumēta vai redzamas asinis.

2.nov Atbildēt | Ziņot 0
Akmens_Viesis

Mjā, lai zem kādiem segvvārdiem slēptos zvaigznes kungs, melīgums un c itu aprunāšana nemainīga. MOSP lēmums tolaik bija nesadarboties Latvijas kausa rīkošanā, nevis nekad mūžā nesadarboties ar LSMF. Kam ar tēmu maz sakara.

Dabūt zivi līdz tiesnesim var būt arī ilgāk, nekā nofotgrafēt atbilstoši vadlīnijām un atlaist.

2.nov Atbildēt | Ziņot -1
Marfim
Marfim > Akmens_Viesis:

Palīdziet man komentārā sameklēt to, uz ko Akmens_viesis būvē savu melīguma un aprunāšanas teoriju “nekad mūžā nesadarboties ar LMSF”, man kaut kā sanāk, ka tas ir paša Akmens_viesis apgalvojums.

Ja jau tāda skrupuloza precizitāte vārdos, vai tad komentārā ir konkretizēts, kādās jomās MOSP nolēma nesadarboties ar LMSF un cik ilgi? Ja bija tāda vēlme ieviest skaidrību, kas traucēja to izdarīt bez gānīšanās un nepatiesiem apgalvojumiem? Acīm redzot Akmens_viesis nerimstošo cūcību mērķis ir pavisam cits.

Dotajā brīdī var sarakstīt jebko, jo pārbaudīt ... kāda sagadīšanās, tieši šis protokols ir pazudis no MOSP lapas.

Tomēr prieks, ka atdzīts, ka pastāv to laiku lēmums nesadarboties Latvijas kausa rīkošanā.

Iespējams, man vienam šķiet dīvaina situācija, ka vienu sacensību organizēšanā nesadarbojas, kaut uz to organizēšanu iepriekš pieteicies, bet pārējo sacensību organizēšanā un citos jautājumos sadarbojas. Tad jau viss ir kārtībā, Latvijas kausa organizēšanā nesadarbojas, bet labākās prakses ieviešanā Latvijas kausa nolikumā sadarbojas. Pats galvenais - pašam tam visam ticēt.

2.nov Atbildēt | Ziņot 0
Uz augšu
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers