Kā gāja copē (atskaites)?

Pirmdien iebraucu Mazajā Baltiņā ar saviem pludiņiem. Kādu mēnesi nebija būts, viss atdzisis, braucu sēdēt bedrē uz breksi. Rīta pusē bija tāda migla, ka nevarēja neko pretējā krastā redzēt. Parasti pēc gaismām orientējos, bet tikai viena spīdēja- tai arī sekoju un tālāk gar otru krastu orientējos. Kopumā gāja švaki, no 6 līdz 14 tupot varēja salasīt vairāk, bet pats vien nolažoju, aizmirsu zemi piejaukt klāt barībai. Ironiski bija ieraudzīt, ka ķerties sāka tikai tad, kad barība labu laiku nebija samesta. Piemetot visa aktivitāte apklusa. Uz lielo āķi atsaucība vispār nebija, zivtiņa palikusi kaprīza. Slieka arī nevienam nepatika. Vienīgi uzliekot 16. Āķīti ar metru garo pavadu sāka nākt zivtiņa. Nobrīnijos, ka 9m dziļumā raudas bija ieklīdušas. Uz manu "trofeju" kātu ar 1. Izmēra owner āķi tikai 1 cope- ap 50cm zutis rīta agrumā. Likās, ka esmu āķi baļķī iestādījis, bet tad sāka spirināties, padomāju, ka beidzot kāds 2kg breksis vai ko, bet, nē, čūska. Vienā brīdī izdomāju palaist palielu breksēnu uz dzīvo. Stundu vēlāk pluds bija pazudis, noskaitīju līdz 40- domāju, ka nu tik būs mans Baltiņa sams- figu. Piecērtu tā, ka pluds no kāta nolidoja, sajūta tāda, ka baļķis skrien apakšā no vienas puses uz otru, bet izspļāva. Vismaz labi, ka izdevās pludu atgūt, jo lidoja laivas virzienā. Dzīvo biju ielaidis 3m dziļumā. Vēlāk vienu ielaidu pat sīkāka izmēra izcili gardu plicēna kumosu 8m dziļumā- kapa klusums entās stundas. Chatgpt teica, ka dzīvās jālaiž pus metru no grunts. Prakse man vienmēr stāsta pretējo- jātur 1-1.5m dziļumā zem ūdens. Šoreiz loms nav bagātīgs, bet ir iegūtas bagātīgas atziņas.

Vakar draudzīgā kompānijā 20 cilvēku sastāvā piedalījos interesantā pasākumā - sākumā mazi mikromači, kur galvenās balvas bija par garāko līdaku un 3 garāko līdaku kopgarumu, bet vakarā afterpārtijs ar gardu zupiņu, ceptu gaļiņu un interesantām sarunām pie galda :) Ūdenstilpe man nezināma, pārinieks Edgars arī tur bijis tikai 1 reizi, tādēļ lielas cerības neloloju. Tika nolemts, ka ieskaitē nonāk zivis no 60 cm garuma. Visas noķertās zivis jāatbrīvo. Paskatoties prognozi pirms sacensībām sapratu, ka viegli nebūs, jo solīja praktiski bezvēju, kas, parasti, līdakas dara kūtras uz barošanos. Tā arī notika, pirmajās stundās izveidotā WhatsApp grupa spītīgi klusēja, bet tad ap pusdienlaiku, tomēr, uzpūta pavisam necīgs vējelis un es uzreiz sajutu copi. Ķēru uz maziem mānekļiem, jo ticības lielajiem šādos apstākļos nebija (kat gan periodiski mēģināju arī tos). Man pieteicās 54 cm līdacēns, kas ieskaitē neiet, taču parādījās cerība, ka var, tomēr, noķert kādu zaļgano palaidni :) Tā arī notika - nedaudz pavirzījāmies sānis un Edgars saka, ka irrrr. Sākumā domājām ka normāla ieskaites zivs, taču, pievelkot to tuvāk laivai, ieraudzījām pavisam glītu un tusnīgu madāmu. Veiksmīgi iesmeļam to uztveramajā tīkliņā un pārējiem dalībniekiem par spīti aiz prieka piebļaujam visu ūdenstilpi :D Izrādījās dikti branga 99 cm gara līdaka, tādējādi Edgars arī par 2 cm uzlaboja savu personīgo rekordu. Līdz metram dažu mm pietrūka, bet gan jau... ;) Turpinājumā es vēl piemānīju 3 līdaciņas, bet neviena nebija sasniegusi 60 cm atzīmi. Vienu smuku zivi pievilku pie laivas, kādu laiku paturēju, bet tā izrādījās veiksmīgāka un rokās nedevās. Rezultātā sanāca tā, ka šī vienīgā ieskaites zivs mums atnesa balvu par garāko līdaku un 2. vietu trīs garāko līdaku kopsummā. Paldies džekiem par uzaicinājumu un foršo pasākumu! Gan jau tā nav pēdējā šada veida tikšanās. Visiem ne asakas! ;)

Rezultātā pāris pannas ašuku salasīju. Kad atradu smukos asarus, sākās trakais pūtiens ar stipru lietu. Mūku uz mašīnu, bet nepaspēju. Viss cauri slapjš. Lietus gāja horizontāli zemei. Redzamība tuvu nullei. Bet upe dievīga. No paša rīta zivis spēlējās, asaris bija aktīvs, arī mežene atrādījās. Vārdu sakot, pa smuko. Tas viss ap Nīcgali.

Līdakas kļūst mazākas, asari nekūst.

Bez alkatīgajām nekādi nevar:)) zemmērs. Asari apklusuši

Daugaviņa māmuliņa, karolīna, asaris. Lietus nelija pusstundu. Sāka līt, beidzās asaris:) meklēju. Dzīva upe ir forši!

Ambīcijas strīpaiņiem gan bija pamatīgas.:)))

Iegāju šodien meža ezerā. Tradicionāli sāku ar lēpju malu, un pirmajā metienā uzsēdās šamais pidriķis. Ar to arī copi varētu noslēgt, bet šitādā foršā laikā jau nebrauksi mājās.

Apmētāju dziļuma kanti – dabūju vēl mazu asarīti.
Trīs stundas rūpīga darba un tik sūdīgs rezultāts.

Pēc vienpadsmitiem iepūta tāds normāls ūjelis. Cerību, ka situācija uzlabosies, nebija – pie debesīm saule un mēness.

Vienu līdakas copi gan sagaidīju, bet nopūdelēju zivi, jo pēc asara copes biju aizmirsis pievilkt bremzi.:(

Man tas pats. Varbūt pat tikai plus viens grāds. Arī nemiers tirda par tām tinām. Nebūtu tā teikt rajonā, varbūt ar nesatrauktos. Un tomēr. Tuvu mājām un tā. Arī pašu tinu licēju jau sazīmēju, tiesa pats pateica no kurienes ir. Tomēr viņš ātri notinās. Atgriezos pie ezera. Izvilku tos tīklus. Tiem tur nav jābūt. Sit vai mani nost. Ja var atļauties glaunu kvadru, var atļauties arī pašam savu ezeru vai dīķi. Liec līdz vemšanai tur. Šo maigo dabas krūti atstāj vientuļiem makšķerniekiem, kuri prot un saprot dabas likumus. Tā nu es ievēlos ar vienu kāju bebrenes gultā. Skaista ezera atbilde. Nobrīnijos, ka nemaz nav auksti. Un tomēr nevienai rīcībai nepaspruks sekas garām. Laivu neaistiku. Kaut gan pavīdēja daža nešpetna doma, piemēram iesiet striķī un uzvilk koka galotnē. Bet kam gan tādu teātri vajag. Lai atbrauc un pats savāc. Ja pietiks dūša protams. Pa to laiku citā ezeriņā arī notiek nelabas lietas, tur atkal kolēģītis copē. Šim ar sāk parādīties savādas domas par tiem licējiem. Tiesa tādas piromātiskas. Nu labi. Pietiks fufeli laist.
Nolēmu aizlaist uz citu mātes dabas stūrīti, kaut gan forma ir ovāla, un rast tur mieru. Apgāju apkārt ar ultra light kātiņu. +klasiskais spinings. Nekur nav copītes. Ziemeļu austrumu vējiņš. Bada vējiņš. Jālasa ogas. Kad spainītis pilns. Tad arī vienā stūrītī, aizvējā bij mazās zivtiņas. Tad nu dažas copītes arī bija tur. Lai visiem mierīgs prāts un, ne asakas.

No rīta skatos mašīnai jumts balts... termometrā +2... Miera nav, es uz ezeru prom.
Puņķis līdz nabai, pirksti zili. :))
No 9:30 līdz 15:30 laivā paviesojās 4 līdakas, lielākā 48cm...
Daudz tukšo copīšu, bakstijienu. Pēc sajūtām mazie līdakbērni.
Nekas lielāks tā arī nepieteicās.

cibins [12:56]:
Kurš no cietuma labāks iznācis? :)

bio-r, 29.septembris 2025, 13:40

M.Tyson

cibins [29.sep]: H20 skaisti aprakstījis, man pat liekas, ka viņa morāles lasījumi maliķim varētu būt iedarbīgāki par garlaikota inspektora banālajiem tekstiem un necilajiem sodiem:) Bez ironijas, ezeriņš kā maza mīļa meitenīte- utmldz- jauki!

Nezinu gan vai necils, vismaz kā minimums 280 eur sods+ laivas konfiskācija. Plus par katru beigto zivi atbilstoši tabulai satāmē. Sodi ir ok, problēma ir tajā, ka slimu ar sodu nevar izārstēt.
Kurš no cietuma labāks iznācis? :)

H20 skaisti aprakstījis, man pat liekas, ka viņa morāles lasījumi maliķim varētu būt iedarbīgāki par garlaikota inspektora banālajiem tekstiem un necilajiem sodiem:) Bez ironijas, ezeriņš kā maza mīļa meitenīte- utmldz- jauki!

Mums arī bija/ir mazs ezeriņš. Likām tīklu (30m liekaci), venteri, kad gribējās kādu līni.
Lai izkāstu ezeru un pēcāk nekā nebūtu, ko jūs. Pieļauju, ka šodien 3 laivas ar legālu makšķerēšanas aprīkojumu pāris reizēs izkāstu sausu to ezeriņu.
Nezinu morāli tam tēvam ar dēlu uz kvadracikla, bet ... pat noteikumi zvejot jūrā pašpatēriņam ir ačgārni. Jānodod atskaite, ok, varbūt statistikai, bet, lai nākamgad varētu zvejot, vajag limitu. Sanāk piedzejot lomu, kura nemaz nav bijis.
Lai es tagad ķertu kāliem zivis un vestu andelēt, šauj mani nost :D
Mums vēl nav tik traki, bet primāri visā rietumu pasaulē ir visu aizliegt. Ja kautkā nav paveicies un pietrūkst, šoreiz zivtiņai, ir plašs sociālais dienests un varbūt viņi palīdzēs.

Tātad. Copēju ar vieglo kātiņu. Un dzirdu, motora rūkoņa. Ņemu telefonu un spiežu filmēt, eju pretī kvadrai. A tur pārsteigts vīrietis ar savu mazo puiku. Nu kādu tu piemēru rādi mazajam, būtu maķšķeri dēlam uztaisījis a ne sūdus. Mazais puika simt punkt sabijās. Es jau neesmu uz muti kritis. Sirdī dzejnieks. Sarunāju šiem dzeju. Lai vakarā saldāks miedziņš. Pasarg Dievs, ja kādu maliķi satieku. Es burtiski aizdegos ;)

H20, 28.septembris 2025, 22:55

Valsts vides dienesta (VVD) tālrunis:
+371 67084200

To H20-
Liriskai atkāpei- vai pareizi sapratu, ka sazvanīji inspektoru, kas atbrauca?

Ko darīt ar tīkliem? Lūk atbilde ;)

Un nav runa par fizisko spēku. Ir runa par vienkāršu vīru valodu. Ja esi vecis, tad runā kā vecis. Izstāsti savu nolūku, savu nodomu un skatījumu. Nē. Tēlo brašuli, muļķi, idiņu un t. t.
Biež pats aizdomājos. Kāpēc es vispār ar ko tādu saskaros? Varēju tak mierīgi pacopēt. Pabaudīt mieru un klusumu. Še tev. Renegāts atgriežas ar inspektoru Capu uz līdzenas vietas. Tie kaut kādi augstāki spēki, kas krusto manu ikdienu ar šādiem te pārbaudījumiem un cilvēkiem. Kādu gan mācību es ieguvu no šīs dienas šai vakarā?

Tātad. Copēju ar vieglo kātiņu. Un dzirdu, motora rūkoņa. Ņemu telefonu un spiežu filmēt, eju pretī kvadrai. A tur pārsteigts vīrietis ar savu mazo puiku. Nu kādu tu piemēru rādi mazajam, būtu maķšķeri dēlam uztaisījis a ne sūdus. Mazais puika simt punkt sabijās. Es jau neesmu uz muti kritis. Sirdī dzejnieks. Sarunāju šiem dzeju. Lai vakarā saldāks miedziņš. Pasarg Dievs, ja kādu maliķi satieku. Es burtiski aizdegos ;)

Šodien atkal mazs purva ezeriņš. Piebraucot ar auto stāvlaukumā skatos viens vāģis jau priekšā. Nodomāju vai nu uz tuvējo izstādi vai ogās vai senēs. Uz to ezeriņu gan jau, ka ne. Tur pēdējos gados neesmu nevienu sastapis. Zinu, ka kaimiņš piestaigā... Tātad. Tuvojoties purviņam redzu maisiņš kokā. Pieeju pie koka a tur banāns iekšā. Tātad kāds ogotājs. Jā. Tantuks lasa dzērvenītes. Es saku, es šoreiz pacopēt. Šī saka ka jau esot divi makšķernieki. Nobrīnos. Pieeju pie ūdens. Pirmais ko redzu. Tīkls. Sametas nelabi. Eju pie tantuka. Izkratu sirdi. Tad pamanu vienu copmani otrā krastā. Uzvelku dūmu, nomierinos un eju parunāt. Es domāju, ka viņš to tinu ielicis, a viņš domā, ka es. Izrādās šis tantuka dēls. Tā teikt lauku kaimiņš. Copē uz dzīvo līdaciņu. Parunājam viss forši. Bet lieta vēl nav atklāta. Kurš gan te tādas palaidnības dara? Vietējais čalītis viens? Diez vai? Viņš laivu nevar atļauties. Izrādās gumijniece tur pat netālu. Un vēl vismaz divas tinas. Kopā trīs. A ezeriņš tik maziņš un mīļš kā maza meitenīte. Jābūt dolbojovam, lai brauktu ar lepnu kvadru iekšā, bāztu tīklus, melot acīs skatīdamies un vest līdzi savu mazo dēlu. Tādi lūk vīri te pat netālu no Jaunpiebalgas dzīvo.