Šodien kādā Kurzemes it kā ne lašupē bija savādas izjūtas - prieks, jo pirmo reizi šajā upē redzēju lasi, vismaz 5 - 6 kg; un dusmas, jo lasis vārgi peldēja ūdens virspusē pāris metrus no manis ar acīmredzamām un nepārprotamām jau pūt sākušām dziļām žebērkļa rētām spēcīgajā ķermenī. Tā viņš mani vērā sevišķi neņemdams lēnām kur kūņojās. Nez kāpēc gribas dažus cilvēkveidīgos pašus ar žebērkli sadurstīt un kājas no pakaļas izraut, lai šie paguļ upmalā lēnām dzīviem sapūstot. :(
14.novembris 2011, 19:14 |
links