Runājot par līdakām - kādu nedēļu atpakaļ mēģinu Babē pierunāt savu pirmo svītraini, te pēkšņi dzirdu, ka kāds kaut ko skaļi sauc. Skatos riņķī apkārt, neviena cilvēka, es tuvākais šim - metru 50 attālumā. Ieklausos, izrādās šis prasa vai man nav gafs. Es atceros, ka vairākus gadus atpakaļ nopirku gafu tikai tādēļ, ka tas bija roku darbs un man iepatikās, nekad nebiju to vēl pielietojis, bet kastē stāvēja :) Nu tad es ķeru to štruntu un aidā palīgā. Čalis saka, ka uz mazo asaru makšķerīti, 0.16 auklu un 3 izmēra Salmo bļitkiņu, pieteicās līdaka, kuru knapi dabūjis līdz āliņģim. Es šim dodu to aizāķējamo uzparikti un saku, lai pats ķeksē, jo nedod dievs es nopūdelēšu zivi, šis man nepiedos :))) Viņš veiksmīgi ar pirmo reizi aizķeksē zaļsvārci aiz lielā žokļa, bet tad mēs secinām, ka galva šim kroksim krietni platākā kā 130 mm Barnaul bora izurbtais caurums :) Nu es atkal kādu gabaliņu pabizoju pēc bora (šoreiz viņa, kurš atradās tuvāk) un sāku blakus urbt vairākus caurumus. Rezultātā visas mūsu mahinācijas nostrādāja un nu varējām ieraudzīt, kas tad tur zem ledus tik izsalcis bija, ka paņēma asariem domāto māneklīti. Izrādījās patiešām iespaidīgs eksemplārs un vēl džekam mūža trofeja: 117+ cm gara un 10+ kg smaga mamma. Tā kā arā bija ap -10 grādiem aukstums un zivs nav mana, piedevām meistarīgi noķerta nevis uz ūdu, bet dikti maziņu makšķerīti, nejutos tiesīgs jautāt vai negrib šo lielo torpēdu atbrīvot. Nu kaut kā tā ar to cimperlīgo Babi :)) Mana mērķa zivs gan asari, bet palīdzēt cilvēkam tikt pie mūža zivs, arī sagādā patīkamas emocijas ;) Visiem ne asakas, tiekamies nu jau uz ledus, mēģināsim, tomēr, izkustināt tos kūtros 2026. gada asarus :D
14.janvāris 2026, 21:28 |
links