Ziņas

Nevēlamā zivs Latvijas ūdeņos

Staburags.lv

Viņu mēdz dēvēt par visu ūdeņu biedu, jo — kur šī zivs sāk populāciju, tur atkarībā no ūdenstilpes lieluma izzūd viss dzīvais, ieskaitot gliemežus, dēles, vardes un pirmām kārtām zivis. Turklāt maksimāli ātri. To paveic rotans jeb latīniski Percottus glehni Dub.

Protams, neviens vēl nav redzējis milzīgu šīs sugas pārstāvi, bet 300 gramu smagas zivis nav retums.

Ikru un mazuļu kārumnieks

Galvenokārt rotans iznīcina citu zivju iznērstos ikrus un tikko izšķīlušos mazuļus. Notiesāts tiek viss, ko vien var dabūt asi zobainajā un lielajā mutē (pretēji savam mazajam izmēram). Pastāv uzskats, ka šī zivs ievazāta ar makšķernieku palīdzību, bet pārsvarā tā dzīvo Tālajos Austrumos. Neņemos apstrīdēt šo faktu, tomēr īsti nevaru izprast, kā makšķernieks nezinot var atvest šīs zivis uz mūsu ūdeņiem. Piekristu versijai, ka, visticamāk, šo melno darbu paveikuši gājputni, pie kuru spārniem, kājām vai pleznām pielipuši zivju ikri. Taču lai tas paliek dabas pētnieku un biologu ziņā, jo galvenais ir kas cits — pacensties mūsu ūdeņos neielaist šo zivi fiziski (ar makšķernieka starpniecību). Ja tas notiktu, iespējams, nākamajām paaudzēm rastos lielas problēmas.

Dzīvelīgs, bet garda gaļa

Līdztekus alkatīgajai rijībai rotanam ir vēl kāda izcila īpašība — izdzīvošanas spējas. Zināmi vairāki interesanti fakti. Piemēram, pazīstamais dabas pētnieks un biologs Māris Olte savulaik vienu tādu noķēris un ievietojis ledusskapī, kur noturējis četras diennaktis. Jebkura zivs pēc šāda laika un tādā vidē būtu sen gājusi bojā, bet rotans, palaists ūdens vannā, pēc neilga brīža sāka brīvi plunčāties. Pirmie ar šo zivi Latvijā sastapās Latgales puses makšķernieki, kas zina stāstīt vēl interesantākas lietas. Kāds saimnieks, kam pieder neliels piemājas dīķis, vienā no copes reizēm noķēris rotanu. Pēc ziņu ievākšanas sapratis, ka pārējām zivju sugām lemta droša iznīcība, tādēļ, lai tiktu vaļā no nevēlamā viesa, nolemts dīķi nosusināt līdz pēdējai ūdens lāsei, bet spuraines vienkārši pārdot, jo vismaz tiks kāds labums.

Tā arī izdarīts, un dīķis stāvējis sauss nepilnus trīs mēnešus. Protams, neviens neiedomājās par itin biezo dūņu slāni, kas sedza ūdenstilpes dibenu, tāpēc varu iedomāties neizsakāmo “prieku”, kad, atkal ielaižot ūdeni un jau sapņojot par karpu un kādu citu zivju mazuļiem, saimnieks pamanīja dīķī dīvaini daudz kustību, kas atgādināja ko līdzīgu zivīm. Vīrs paņēma makšķeri, uzsprauda uz āķa slieku, un jau pirmajā minūtē rotans bija galā! Šai zivij ir izcila izturība pret skābekļa trūkumu. Pienākot ziemai, ūdenskrātuve var aizsalt līdz dibenam, un visas zivis praktiski aizies bojā, taču ne šī.

Lai cik bēdīgs būtu stāsts, tomēr rotanam ir arī kāda pozitīva iezīme. Tam ir balta un garšas ziņā ļoti patīkama gaļa. Zinu daudzus makšķerniekus, kas ziemā uz vairākām dienām speciāli brauc uz Ludzas rajona bijušajiem kolhoza dīķiem, kur rotanu ir vairāk nekā odu klusā pievakarē purvāju malā.

Zobu rindas kā asas žiletes

Taču tagad, kā rādās, nekur tālu vairs nebūs jābrauc. Ogres rajonā zināmi vismaz trīs dīķi, kuros pilns ar minētajām spurainēm, bet no citām sen vairs nav ne vēsts. Un vēl kāds jaunums. Rotans iekļauts arī rekordzivju skaitā un ņemts uzskaitē kā Latvijas pamatzivs. Līdz šim reģistrētais rekords bija 0,3 kilogrami, taču kādam ogrēnietim Ikšķiles puses dīķī izvilktā 27 centimetru rotana svars bija 371 grams. Savukārt pēdējās “Copes Lietās” kāds Balvu puses vīrs pamanījies pieveikt vēl maktenāku eksemplāru, kas nofiksēts kā 29 centimetrus garš un 390 gramu smags.

Gan piebilstams, ka 2002. gada likumprojektā apstiprināts — Latvijas teritorijā zivīm, kas nav sasniegušas kilograma svaru, rekordi netiek fiksēti. Taču tūlīt gribas teikt — kāpēc dažādos preses izdevumos tie tomēr eksistē? Atklāti sakot, rotana paskats gan ir pretīgs, un es neieteiktu bāzt pirkstu pat neliela eksemplāra mutē, lai izvilktu āķi, jo zobu rindas kā augšā, tā apakšā pielīdzināmas asām žiletēm.

Ja domājat doties šīs zivs “medībās”, rēķinieties, ka pārsvarā tās uzturas stipri dūņainās un zālainās vietās. Ņem uz visparastāko slieku, un tām ir pilnīgi vienalga — rīts, pusdienlaiks vai vakars. Kaut kur lasīju, ka šīs zivis nemēdzot pārsniegt 300 gramu svaru. Vai pie mums konstatētie fakti nozīmētu, ka Latvijas ūdeņi rotanam ir tik labvēlīgi, ka tuvākajā nākotnē varēsim sagaidīt arī kilogramniekus? ?

 
 
2386 skatījumi / Staburags / 3.augusts 2009, 10:08
[31] Komentāri | dilst | aug
 
eduks

Visai amatierisks raksts... Asas kā žiletes zobu rindas :DDDDDDDDDDDDDD... Mans onka labprātīgi nolēmis savu dīķi, kur bezjēgā savairojušās sudrabkarūsas pārveidot par rotanu dīķi :), jo pirmkārt viņam tie garšojot, bet otrkārt var pamakšķerēt tos smuki ziemas laikā no ledus turpat blakus mājai :) ...

3.aug 2009 Atbildēt | Ziņot 0
Ratans Nereģistrēts :

Rezekne raj. tikaas ari ap kg tadi pamatigi ekzemplari, dikjos kuros ir ratans var glaabt lidaka, tas ir parbaudiits, ratans paliks bet parasta zivs vares narstot veiksmigi

3.aug 2009 Atbildēt | Ziņot 0
aivarelo

dzivoju livanos bet biezi braucu makskeret zivis aiz livaniem uz preilu pusi karjeras tur ari ir ratani nesen no rita uz grubam gandriz izvilka ap kilo1

5.aug 2009 Atbildēt | Ziņot 0
striker

a kura vieta tu rezeknes rajona izvilki ratanu uz kg, es pats vinjs biezi kjeru bet max bija grami 100. toties vinji ka trakie keras pa pusstundu gabalus 100 var izvilkt B-)

7.aug 2009 Atbildēt | Ziņot 0
jurciks

varētu jau uzrīkot sacensības rotanu ķeršanā :)

8.aug 2009 Atbildēt | Ziņot 0
Mikelis

Tāda riebīga fišiņa izskatās

9.aug 2009 Atbildēt | Ziņot 0
eduks

Vakar pats redzēju, kā vienam iereibušam večukam no spaiņa izbira padaudz smukas karūsas un viens, vismaz uz gramiem 500, rotans...

11.aug 2009 Atbildēt | Ziņot 0
danis76

Līvānu māla karjerās viņi jau ir sen,bet cik zinu,citas zivis tu joprojām dzīvo normālā daudzumā.

12.aug 2009 Atbildēt | Ziņot 0
lee Nereģistrēts :

Čēsu raj. Priekuļu pagastā dīķī arī pagaiš vasar parādījās rotāni.

15.aug 2009 Atbildēt | Ziņot 0
edgars Nereģistrēts :

man buja rotans kurs svera 1.3 kg! nokerts daugavpili

20.aug 2009 Atbildēt | Ziņot 0
AndisN

>marcipans lidz sim nezinaju ka bebri eed zivis, it seviski rotanus:(((

20.aug 2009 Atbildēt | Ziņot 0
Varis Nereģistrēts :

Ja ūdenstilpnē ir plēsēji,rotans nesavairojas...

22.aug 2009 Atbildēt | Ziņot 0
striker

a uz ka var nokert lielus ratanus es keru uz tarpa bet lielakais tik 80-100g?

23.aug 2009 Atbildēt | Ziņot 0
striker

sie ratani baigi kakjiem garso (y)

23.aug 2009 Atbildēt | Ziņot 0
Zivotaajs Nereģistrēts :

Es lielako esmu redzejis ap 400-450 grami .. dzirdejis esmu ka ir izvilkti pat 1,8 kg... bet tikai dzirdejis , tas ir Latgales pusee, bet to ka tie spurainji ir izcili ljoti dziiveliigi un izdziivo tur kur normaalas zives sen buutu atstiepushas asti tas nu ir pilniigs fakts

23.aug 2009 Atbildēt | Ziņot 0
striker Nereģistrēts :

es pats no Latgales un varu teikt ka gandriz katra otra diki rezekne un ludza var sastapt ratanus. man ir ljoti zel jo ieprieks ajos dikos vareja kjert skaistas karusas, bet tagad tikai ratanu. :(

24.aug 2009 Atbildēt | Ziņot 0
ingūna Nereģistrēts :

Arī Tukumā nelielā meža dīķī tos saķēru.

8.sep 2009 Atbildēt | Ziņot 0
biezpiens7 Nereģistrēts :

Man viņi dzīvo akvārijā un ir mēģinājuši sakampt pirkstu trauka tīrīšanas laikā,bet nekādas žiletes gan neesmu jutis,zobeļi īsi,kā asakas.Kurš teica,ka bebri zivis ēd?!Izklausās pēc ''pīles''.

25.sep 2009 Atbildēt | Ziņot 0
kaarleens Nereģistrēts :

Tiešām amatierisks raksts, var redzēt, ka raksta autors ir tikai klausījies tenkas, bet pašu rotanu nav redzējis!

Man šādi divi "kukaiņi" kādu laiku dzīvoja akvārijā. No akvāriumista viedokļa, ļoti neinteresanta zivs - visu dienu sēdēja aiz ūdenszālēm un aktīvi palika tikai naktī, laikam nepatika akvārija apgaismojums. Interesentākais, ka zem viņu vēderiem slēpās viens maziņš synodontis, kurš bija ~3x mazāks par rotaniem. Un rotani viņu neaiztika. Pārtika viņi no odu kāpuriem un mušu kāpuriem, bet no viņiem bija daudz "mēslu" un vēl uz augiem palika gļotas kā no ķīšiem. Tiesa, lēmumu "palaist brīvībā" pieņēmu cita iemesta pēc - viens, beigu beigās, aprija man vienu gupiju - smuku bārkstainu puisīti. Tiesa, tikko biju pārlicis viņus uz spaini promvešanai, viņš saprata savu kļūdu un "izšpļāva" gupiju laukā. Bet viņu liktenis jau bija izlemts - viņi nonāca kolēģa dīķi ...

Par kolēģa dīķi. Kolēģis dīķi rotanus ielaida jau vairākus gadus atpakaļ (~5 gadus), lai tie ierobežotu karūsu vairošanos. Jo dīķis bija pilns ar sīkiem karūsēniem, kuri pie tik lielas pārapdzīvotības ļoti lēni auga. Tāpēc, cerībā, ka rotani izķers sīkās karūsiņas, tikai ielaisti rotani. Bet pēc pāris gadiem sīko karūsīņu nepalika mazāk, tās joprojām "biezā slānī" peldēja pa ūdens virsu. Kolēģis noķēra un uzšķērda vairākus rotanus - viņu vēderos bija pilns ar visādiem dīķa kukaiņiem. Bet mazās karūsiņas viņus neinteresēja. Tā lūk. Iespējams, ka viņi daļēji ierobežo kādas sugas izplatību, bet nekādā ziņā nav "gals visai zemūdens dzīvībai".

Viens maskavas ihtiologs rakstīja par rotaniem piemaskavas dīķos. Tur pat pēc 8 gadiem rotani nebija "izēduši" karūsas. Tās vēl joprojām ķērās līdz ar rotaniem, lai gan rotani vairāk ķērās mākoņainā laikā. Un pēc viņa novērojumiem, rotanu mute nav piemērota citu zivju ķeršanai, kā tas ir līdakai, nedz arī ikru lasīšanai. Tā ka rotani ir apmeloti nepamatoti.

Tajā rakstā bija arī interesants izskaidrojums tam, kāpēc tālajos austrumos rotanus bieži atrod iesalušus ledū, bet es atļaušos neatstāstīt šo stāstu. Tur starp citu bija arī fotogrāfija ar 1.3 kg smagu rotanu, ja namaldos noķerts krievijas centrālajos rajonos.

18.feb 2010 Atbildēt | Ziņot 0
jurciks

nu un ko tagad?laidīsim šitos kropļus pa pārējām ūdenstilpnēm?VIŅIEM ŠEIT NAV VIETAS.......

18.feb 2010 Atbildēt | Ziņot 0
 
Uz augšu

Akcijas

 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers