Veidosim saturu kopā!
  • Jūsu novadā gaidāmas vai jau aizvadītas copmaņus saistošas aktivitātes?
  • Jums ir viedoklis par copmanim aktuālu tematu?
  • Esat izbaudījis aizraujošu copes piedzīvojumu?

Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!

Jaunākie komentāri

Seko līdzi

Seko līdzi jaunākām ziņām sev ērtākā veidā izmantojot CopesLietas.lv ziņu sadaļas RSS barotni.
LLKC | 29.decembris 2017, 15:26 | 124 komentāri | 36999 skatījumi

Ķer un atlaid! Bet kā jūtas zivs?

“Ķer un atlaid” ir plaši izplatīts makšķerēšanas veids. Tam ir daudz aizstāvju un tikpat daudz pretinieku. Daži makšķernieki, kuri piekopj šo sportu, uzskata, ka viņi dara labu – ļauj zivij atgriezties dabā, lai radītu pēcnācējus, savukārt otri cer, ka iepriecinās kādu citu šā sporta veida piekopēju, ļaujot viņam noķert šo pašu, bet vēl lielāku zivi.

“Ķer un atlaid” pretinieki nosoda, jo uzskata šo makšķerēšanas veidu par nežēlīgu apiešanos ar zivīm. Noskatoties daudzos video interneta vietnēs, kā tiek ķertas un atlaistas zivis, rodas pārdomas par to, kā jūtas zivs.

Sabiedrībā valda maldīgs uzskats, ka zivis nejūt sāpes, jo tās nekliedz, bet patiesībā zivīm ir nervi un zivīm sāp tāpat kā citiem dzīvniekiem un cilvēkam (Bone, Moore, 2008).

Kad zivs pieķeras āķim, viņa sajūt sāpes un cenšas atbrīvoties; ja neizdodas, iestājas stress. Zivīm līdzīgi kā citiem mugurkaulniekiem stresa situācijās pastiprināti izdalās adrenalīns, noradrenalīns un kortizols, paātrinās sirdsdarbība un elpošana, izmainās uzvedība. Piemēram, varavīksnes forelēm stresa hormona – kortizola – līmenis sāk paaugstināties 2 minūšu laikā pēc zivs pieķeršanās āķim. Jo ilgāks ir laiks no zivs noķeršanas brīža līdz atlaišanai, jo augstāks kortizola līmenis zivs asinīs (Mekaa J. M., McCormick, 2005). Jautājums pārdomām: Cik ilgi makšķernieks cīnās ar zivi? Kortizola negatīvā ietekme saglabājas ilgstoši – samazinās zivs augšanas ātrums un rodas lielākas vai mazākas reproduktīvās funkcijas izmaiņas: var pārtraukties ikru attīstība (normāli ikru attīstība notiek visu gadu, kamēr sasniedz nārsta gatavību).

Noķertā zivs cenšas atbrīvoties no āķa, maksimāli koncentrējot visu savu spēku un enerģiju. Parasti enerģija, ko zivs iegūst barojoties, tiek sadalīta visiem organismā notiekošajiem fizioloģiskajiem procesiem: vielu maiņai, audu, muskuļu un reproduktīvās sistēmas attīstībai. Tajā laikā, kad zivs cenšas atbrīvoties no āķa, visa enerģija tiek iztērēta muskuļu darbam un rezultātā samazinās enerģijas piegāde citiem orgāniem. Pēc atlaišanas stresa un pārguruma dēļ zivs var pārstāt uzņemt barību, un iestājas enerģijas deficīts, kas var novest pie samazinātas augšanas un traucētas reproduktīvās funkcijas (Tiedemann, Danylchuk, 2012). Turklāt zivs muskuļu darba rezultātā audos uzkrājas pienskābe, kas noved pie acidozes, muskuļu vājuma, pat nāves. Jo lielāka zivs, jo ilgāk makšķernieks ar to cīnās, jo lielāks ir pienskābes daudzums. Līdz ar to samazinās zivs izdzīvošanas iespējas pēc atlaišanas (Bone, Moore, 2008).

Kad zivi izceļ no ūdens. Ja zivi nepareizi izceļ no ūdens, piemēram, satverot aiz žaunu vāka (ceļ vertikāli), tad var tikt traumēti iekšējie orgāni, var rasties apzarņa vai serozo plēvju (plānās “saites”, kas orgānus notur tiem paredzētajās vietās) plīsumi. Jo lielāka zivs, jo smagāki iekšējie orgāni, jo lielāks risks, ka šādi plīsumi var veidoties. Nepareizas apiešanās rezultātā zivij var rasties arī mugurkaula traumas.

Zivis ir poikilotermi dzīvnieki. Tas nozīmē, ka to ķermeņa temperatūra ir nepastāvīga un atkarīga no apkārtējās vides temperatūras. Pētījumos ar Atlantijas lašiem pierādīts, ka pie ūdens temperatūras 17,3 °C mirst 8% atlaisto lašu, pat ja ir ievēroti visi pārējie pareizas “ķer un atlaid” makšķerēšanas principi. Temperatūrai paaugstinoties, arī zivju mirstība pēc atlaišanas pieaug un var pat sasniegt 80% (Havn, 2013; Havn u. c., 2015). Šis faktors jāņem vērā īpaši karstās vasaras dienās, kad ir ievērojamas temperatūru atšķirības starp gaisu un ūdeni. Ja ķermeņa temperatūra paaugstinās virs optimālās, organismā var izmainīties proteīnu struktūra, fermentu aktivitāte un šūnu funkcijas. Paātrinās vielmaiņa, un zivis kļūst uzņēmīgākas pret infekcijas slimībām (Havn, 2013; Havn u. c., 2015). Brīdī, kad zivs tiek izcelta no ūdens, tā tiek pakļauta gaisa iedarbībai. Žaunu lapiņas noslēdzas, nenotiek skābekļa maiņa, organismā paaugstinās ogļskābās gāzes līmenis. Jo ilgāk zivs tiek turēta ārpus ūdens, jo lielāks ogļskābās gāzes daudzums asinīs (slāpšana). Pētījumos pierādīts, ka varavīksnes foreļu dzīvotspēja samazinās, paildzinoties laikam, ko tās pavada ārpus ūdens. Ja tās tiek pakļautas gaisa iedarbībai 30 sekundes, tad dzīvotspēja pēc atlaišanas ir 62%, bet ja 60 sekundes, tad tikai 28%. Laiks, ko zivs pavada ārpus ūdens, nedrīkst pārsniegt 15–20 sekundes (Ferguson, Tufts, 2011). Zandartiem, kuri gaisā atradušies 3 minūtes, mirstība ir 33,3%, bet tiem, kuri 2 minūtes, mirstība ir no 9 līdz 21%, savukārt zandarti, kuri pēc noķeršanas nav izcelti no ūdens, mirstība tikai 7,7% (Arlinghaus, Hallermann, 2007).

Būtiski ņemt vērā, kādā dziļumā zivs dzīvo. Ja zivs noķerta ūdeņos, kuru dziļums pārsniedz 20 m (dziļie ūdeņi), tad, strauji mainot dziļumu, spiediena ietekmē rodas bojājumi jeb barotraumas. Galvenie simptomi ir palielināts vēdera apjoms, jo stipri izplešas peldpūslis, zarnu izkritums caur ānusu, acu izspiešanās jeb eksoftalms. Ir gadījumi, kad plīst peldpūslis.

Izņemot āķi, rodas brūce un tās smagums variē ne tikai no anatomiskās lokalizācijas, bet arī makšķernieka profesionalitātes un pareizas āķa izņemšanas tehnikas. Ir pētījumi, kuros pierādīts, ka zivīm, kurām āķis atradies vēdera sienā, ir 6 reizes augstāka mirstība nekā zivīm, kas noķertas aiz lūpas, jo brūcē sekundāri pievienojas bakteriāla infekcija (Cooke u. c., 2013, Pope, u. c., 2007). Ir arī veikti pētījumi, kuros secināts, ka dzīvu ēsmu zivs norij dziļāk, piemēram, balsenē, barības vadā vai žaunās. Tas apgrūtina āķa izņemšanu un būtiski samazina zivs izdzīvošanas rādītājus pēc atlaišanas. Pētījumā noskaidrots, ka 56% jūras asaru, kuriem āķis atradies barības vadā, nobeidzās pēc to atlaišanas (Casselman, 2005).

Kad zivi atlaiž. Daudzi makšķernieki apgalvo, ka atlaiž, jo lielās dod vairāk pēcnācēju. Izvērtējot zinātniskos rakstus, konstatēts, ka lielākām līdakām (zandartiem, karpām) ir vairāk ikru, ikri ir lielāki, tomēr tiek iegūts mazāk pēcnācēju. Ir publicēti pētījuma dati par lielām zivīm, kuros konstatēts, ka ikriem ir zems apaugļošanās procents vai tie vispār nav apaugļojušies. Sanāk, ka rekordzivs jau savus pēcnācējus ir atražojusi un viņas ieguldījums nākamo paaudžu radīšanā ar katru gadu samazinās.

Jāņem vērā, ka vecāka un līdz ar to arī lielāka zivs tiek vairāk traumēta izcelšanas un mērīšanas laikā, jo viņu ir grūtāk noturēt. Zivij izraujoties no rokām un iekrītot laivā, var rasties sasitumi un zemādas asins izplūdumi, kur pēc atlaišanas var savairoties nosacīti patogēnās baktērijas. Papildus tam jāmin arī vispārzināms fakts, ka jaunāks organisms vieglāk tiek galā ar slimībām un stresu nekā vecāks organisms. Tātad jo lielāka zivs, jo lielākas traumas un stress, jo smagāk norit rehabilitācijas process pēc atlaišanas un jo lielāka mirstība pēc atlaišanas. Atlaižot mazu zivi, viņa vieglāk pārcietīs stresa radītās sekas un brūces sadzīs vieglāk un ātrāk nekā vecākām zivīm.

Pat ja nepareizas apiešanās rezultātā radušās traumas un brūces nebūs letālas, tās būtiski ietekmēs zivs dzīves kvalitāti. Piemēram, ar āķi var traumēt žaunas, acis, barības vadu. Šie bojājumi var traucēt skābekļa maiņu žaunās, barības uzņemšanu un samazināt reproduktīvo funkciju.

Vadoties pēc pētījumu rezultātiem, ir izstrādātas vadlīnijas, lai “ķer un atlaid” padarītu maksimāli nekaitīgai zivs veselībai:

  1. drīkst izmantot tikai mākslīgo ēsmu;
  2. drīkst izmantot vienžubura āķi bez atskabargas;
  3. zivs izcelšanai no ūdens obligāti jāizmanto uztveramie tīkli bez mezgliem/ nedrīkst celt ar roku, aizķerot aiz žaunu vāka vai kā citādi;
  4. jāizmanto atbilstošs makšķerkāts un makšķeraukla;
  5. izvairīties no “ķer un atlaid” makšķerēšanas karstās vasaras dienās vai ziemā, kad ir būtiskas temperatūru atšķirības.

Zivs jāizvada pēc iespējas ātrāk, jo ilgstoša muskuļu darba rezultātā audos uzkrājas pienskābe. Pēc izvadīšanas zivi vēlams turēt ūdenī, lai nenoslēgtos žaunu vāki un netiktu kavēta skābekļa maiņa organismā. Ja iespējams, āķi jāizņem, zivi turot ūdenī. Ja tomēr zivi nepieciešams izcelt no ūdens, tad vēlams to nepakļaut gaisa iedarbībai ilgāk par 20 sekundēm. Izceļot zivi no ūdens, tas jādara saudzīgi, lai netiktu traumētas zvīņas un samazināts dabiskais gļotu slānis. Zivi sver uztveramajā tīklā. Ja makšķerē dziļajos ūdeņos, zivs jāizvelk pakāpeniski, lai novērstu spiediena radītu traumu iespējas (Cooke, Schramm, 2007).

Ievērojot visas pareizas “ķer un atlaid” prakses normas, zivju izdzīvošanas iespēja ir virs 80%.

Atlaidīsim zivis atbildīgi, domājot par zivi. Ne asakas!

Ruta Medne, Anete Niemi. Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” Zivju resursu pētniecības departaments

Pārpublicēts no “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” izdevuma “Latvijas zivsaimniecības gadagrāmata 2017”

 
 
[124] Komentāri | dilst | aug
 
waffenss88

Jā,toties npiekopjot C&R izdzīvošānas spēj ir 0%.... :)

29.12.17 Atbildēt | Ziņot 9
krumujancis

Ķer un atlaid” ir plaši izplatīts makšķerēšanas veids.

Tā nu nav vis, šis apgalvojums rakstā neiztur kritiku, tas nav plaši izplatīts veids visur, bet tikai zināmā, elitārā makšķernieku vidē, kurai nav motivācijas noķerto zivi paturēt.

Un reāli tiem ir inventārs šādai diezgan nežēlīgai rotaļai ar noķerto zivi.

Ja jau tā gribas sportot - ir kastings, ir mānekļu sviešanas sacensības pļavā, un viss kas cits! Kāpēc mocīt zivi savas izpriecas vārdā?

Arī sakarīgi mednieki šauj pa šķīvīšiem stendā, nevis putniem, pa kustīgu mērķi stendā, nevis alni, vai briedi.

Tā ka iespējas izpausties ir. Un daudz humānāk.

29.12.17 Atbildēt | Ziņot 1
waffenss88

kādā vēl makšķernieku elitārā vidē,tie kādi sketanti vai ir??

salīdzināji medības ar copi,,medībās iznākums ir skaidrs,tur tu nevari domāt atlaist vai neatlaist pēc šāviena, copē ir šāda opcija,paņēm emociju,bet zivi saglabā dzīvu!

29.12.17 Atbildēt | Ziņot 6
Docents
Docents > waffenss88:

Šoreiz kļūdies, medniekam ir iespēja šaut vai nešaut. Un noskatoties uz skrienošu cēlu staltbriedi ir emocijas ,, bez sekām,, atšķirībā no zivs kira uzķērusies uz āķa.

29.12.17 Atbildēt | Ziņot 0
waffenss88
waffenss88 > Docents:

nu tā jau mēs te varam aizfilosofēties līdz kosmosam....:) paliksim pie tā ka esam coopmaņi! un manuprāt c&r nav sliktākā izvēle.....!

29.12.17 Atbildēt | Ziņot 7
krumujancis
krumujancis > waffenss88:

Pareizāk būtu teikt: "Pats pie sevis domā, ka saglabā dzīvu." Bet tā taču vienmēr nav.

Laikam jau pašam nav nācies ne reizi vasaras vakarā pabraukāt pa ezeru un krēslā ar lukturi pavērot ezera dibenu un redzēt, cik gan daudz ir uz grunts beigtu zivju, tajā skaitā, līdaku.

Tad sāc domāt ar savu galvu, nevis oltiski un "zinātniski", ķerot un atlaižot.

29.12.17 Atbildēt | Ziņot -2
waffenss88
waffenss88 > krumujancis:

Krūmujanci,un kur ir pierādijums,ka tas ir saistīts ar CR? es nezinu kas tie ir par miroņu ezeriem kuros tu braukā ar lukturiem,,,es savā upē piekopju c&r jau 2vus gadus vienā posmā,,katru reizi,kad eju zinu konkrēas paceres kur stvēs kilošņiks sapals,jo redz,es viņu nenoriju,bet katreiz smuki atlaižu un zinu,ka viņš turpat vien būs,ja nejēddz zivi atlaist saaudzīgi,,tad varbūt pēdējais laiks ir iemācīties to darīt,otra lieta ja āķis ir žaunās,nu tad tur neko zivi ir jāpatur,pretējā gadījumā kļūs par barību vēzim..!

29.12.17 Atbildēt | Ziņot 5
krumujancis
krumujancis > waffenss88:

Paldies, labi ka pamācīji!

Dzīvoju pie ezera un makšķerēju jau kādus 30 gadus.

Tā ka kaut ko esmu redzējis un arī zinu.

Tagad pēc tā video skatoties,tur tajā seminārā salasījušies tieši tādi, kuri, tajā laikā kad pats jau makšķerēju, vēl tēva kulē pilnā augumā staigāja.

Tāpēc jau ari ir tik pārgudri.

29.12.17 Atbildēt | Ziņot -3
waffenss88
waffenss88 > krumujancis:

tieši,tādi stagnāti kā tu,traucē attīstīties pie mums normālai copes kultūrai un attieksmei pret copi kā tādu,nekas,labums ir tas,ka tie,kuri tai kulē staigāja aug ar vesalākām smadzenēm,neviens TEv neko nemācas,ķer un ēd...!!

29.12.17 Atbildēt | Ziņot 1
krumujancis
krumujancis > waffenss88:

Diemžēl, tie stagnāti bija tieši tie, kuri savā laikā saglabāja gan zivju resursus, gan mežus, gan daudz ko citu, ko tagad tie gudrie, ar "veselākajām'' smadzenēm, tagad trieciena tempā ir spējuši tik tālu sačakarēt,ka jāsāk copēt un atlaist, mežos jācērt jau jaunaudzes, vai jūrmalas kāpu priedes un tā tālāk.

Nelietībai var būt individuāls raksturs, nelietīgi izturoties pret atsevišķu cilvēku. Taču nelietībai var būt arī sociāls raksturs, nelietīgi izturoties pret dabu, zivīm, pret sabiedrību.

Ar nelietībām esam apraduši. Esam izmanīgi adaptējušies nelietību vidē. To pieprasa dzīve, ja gribam dzīvot Latvijas teritorijā. Nelietības ir mūsu ikdiena. Arī copes lietās, kā redzams.

30.12.17 Atbildēt | Ziņot -3
krumujancis

Un arī šeit nesapratu, kāpēc esmu nomīnusots 29.dec komentārā.

Vai tiešām nedzīvoju pie ezera?

Vai tiešām jau 30 gadus neesmu makšķernieks?

Vai ir kāds kurš var to apgalvot man klātesot?

Vai tiešām tajā seminārā par ko ir rakstīts tur ir daudz tādu zēniņu, kuri nav dzimuši 1970 -1980. gados, un kļūdos?

Kas notiek, veči?

01.01.18 Atbildēt | Ziņot -3
margers

Vienmer zivs ir bijusi kavifa lieta un ka produkts uz galda..un zivis ir bijusas un bus ..ta jauna spidzinasanas mode zb jau cik par to var runat..tak aizbrauciet uz rigu pie kadas bargas kundzes vai verdzenes un mocat cik gribat pa naudu.neviens nebrauks auguma,bet nu nomoca zivi un atljauj 50prochi udeni saput tas nav normali..tu nokjer panjem uz maju normali met mieru ..nevis nokjer 80un puse nosprakst..tas ir sviests

29.12.17 Atbildēt | Ziņot -4
margers

Da kaut 5procenti nobeidzas ..tas ir vairak cik normu panjemtu un mestu mieru

29.12.17 Atbildēt | Ziņot -1
onkyo

Zivis domājams dzīvo pastāvīgā stresā, jo tā tiek pastāvīgi uzraudzīta no plēsēju puses. Manā skatījumā zivij vislielāko ļaunumu nodara nevis tās nokeršana, bet tas, kā tā tiek izcelta no ūdens, kur nolikta un kā atbrīvota no āķa.

29.12.17 Atbildēt | Ziņot 3
Docents

Pareizi pateici, tu tā domā..... :) Tā kā arī nirstu bieži redzu līdaku vai asarus kas slinki zālēs stāv kamēr apkārt sīkās zivteles nesteidzīgi peld. Un neizskatās ka tās būtu stresā ! :DDDD

29.12.17 Atbildēt | Ziņot -2
Brusis
Brusis > Docents:

Tai līdakai pēc piecām atlaišanām ir bailes ēst.

29.12.17 Atbildēt | Ziņot 0
ivis169

Varbūt skeptiķiem ir vērts padomāt kāpēc valstīs kur piekopj ķer un atlaid trofejas zivis ir nesalīdzināmi vairāk ka pie mums.Drīz pie mums trījnieces būs trofejas.

29.12.17 Atbildēt | Ziņot 9
rexis

citas valstis ari ielaiz atpakal neka seit sad tad keksisa pec-darits... copes karti perku a copeju parsvara tur kur nekad nav laidusi un nelaidis. licenzetajos pa liela zivis tapat nav

30.12.17 Atbildēt | Ziņot -3
urmaas

Pie mums makšķernieku uz iedzīvotāju skaitu ir procentuāli vairāk kā jebkur citur pasaulē!Pie tā visa, ekonomiskā situācija gan ir pakaļā!

30.12.17 Atbildēt | Ziņot 0
saldaksJ

Smiekli nak lasot,dazi te copi ar medibam salidzina,aizejiet ludzu medibas un nosaujiet alnu,briezu govi,redzesiet cik laipni ar jums pec tam runas,izvele ir saut vai nee,ari makskerniekam,paturet vai ne,man jau liekas ka raksta ir vairak pieminnetas lasu dzimtas zivis un ta ari ir vinas ir salidzinosi vargas,ari pleseji ir diezgan varigi pret nesaudzigu izturesanos,karpu dzimtas zivis tiek laistas vala un dzivo ligi jo ilgi,visos karpu makskeresanas macos tas tiek atlaistas,protams,kada ari aiziet boja,tacu tas notiek reti.

Lasu un domaju,loti liela dala ir pret ker un atlaid,tad ja no makskeresanas procesa jus iegustat tikai partiku,manuprat,tads ists makskernieks ari nekad neesi bijis....

un beigas,ja jau 80%mirst tad kapec zemmerus laizam vala,domaju inspektoram patiks sada atruna!

lai vai ka tiekamies pie udeniem lai veicas!!!

29.12.17 Atbildēt | Ziņot 10
krumujancis

Smejies vesels!

Kad izdzīsi cauri savai lūpai, vai kādam pirkstam, āķi ar atskabargu, un, ja vēl nebūs standziņu ar ko atskabargu nokniebt, tikai tad varēsi teikt, ka esi sapratis, ko nozīmē noķer un atlaid.

Līdz tam jau ir iespējams tukši .irst. Tā ka, lai veicas šo saprašanu iegūt!

29.12.17 Atbildēt | Ziņot -7
saldaksJ
saldaksJ > krumujancis:

Tici man ir sanacis,un ta ir dala no makskeresanas,macamies,tikai nesaprotu kadas sakars tam ar noker un atlaid,ja zivs tiek traumeta,tacu nevajag uzreiz parspilet,es neesmu pret zivju lietosanu uztura,tacu paskatoties CL galerijas rodas iespaids,ka dazi grabj cik var panest,neka perssoniga tikai mans viedoklis!

29.12.17 Atbildēt | Ziņot 9
Taks
Taks > saldaksJ:

Nē nu nesaprotu kaut ko. Zemmērus taču visi šeit laiž vaļā. Vai varbūt nē? Kāda ir traumu un stresa atšķirība 49 cm un 51 cm līdakai? Varbūt tomēr ieklausāmies M. Žagarā un atlaižam to ko varam atlaist un nevaram apēst? Un domājam līdz.

29.12.17 Atbildēt | Ziņot 12
saldaksJ
saldaksJ > Taks:

tiesi manas domas!

29.12.17 Atbildēt | Ziņot 6
krumujancis
krumujancis > Taks:

Te nekā nesaprotama nav.

Ja noķer zemmēru, un to noņem cilvēcīgi no āķa, nesabojājot žaunas un nesaplēšot lūpas, tad, pēc sirdsapziņas un likuma tev viņa ir jāatlaiž. Un šī zivs, visticamāk arī dzīvos, ja nebūsi ilgi to noturējis gaisā.

Ja izņemot āķi citādi nesanāk, ka zivij tomēr iznāk nodarīt pietiekošu traumu un vēl ar asiņošanu, tad pēc taisnības nav jēgas tādu mest ūdenī, ja nu vienīgi cita plēsoņa azaidam.

29.12.17 Atbildēt | Ziņot -4
krumujancis

Turpināšu. Taču, ja man ir uzķērusies uz asaru spininga 5 - 6 kg un vairāk līdaka, kuru, lai izvilktu esmu dancinājis 20 min vai pusstundu vai vairāk, tad nu neredzu nekādu iemeslu, lai šādu izmocītu zivi laistu atpakaļ.

29.12.17 Atbildēt | Ziņot 1
Taks
Taks > krumujancis:

Es piekrītu. Ko nevar atlaist ilgas izvadīšanas vai traumu dēļ, to apēdu. Bet 70 + atlaižu,ja varu. Nebučoju, Margers var atspringst...

29.12.17 Atbildēt | Ziņot 4
ivis169
ivis169 > saldaksJ:

Man ir bijuši gluži tādi paši novērojumi.Domāju tas ir post padomju refleks grab ko var pagrabt pēc tam nebūs.

30.12.17 Atbildēt | Ziņot 8
ivis169
ivis169 > Taks:

Man ir bijuši gluži tādi paši novērojumi.Domāju tas ir post padomju refleks grab ko var pagrabt pēc tam nebūs.

1m

30.12.17 Atbildēt | Ziņot 4
saldaksJ
saldaksJ > ivis169:

tiesi ta,beigas ja nekeras vel tiklu ieliek,daudz redzeti tadi svetdienas makskernieki,visi censas kko app..t,bet beigu beigas jau cieteji vien pasi makskernieki!

31.12.17 Atbildēt | Ziņot 6
Moriartijs
Moriartijs > krumujancis:

Zivju nervu sistēma nav salīdzināma ar cilvēka. Patiesībā ir diezgan droši, ka tās nejūt sāpes, vismas kā cilvēki noteikti nē.

www.sciencedaily.com/releases/2013...0808123719.htm

11.01.18 Atbildēt | Ziņot 5
Odekoleonids

Pēc vārda "piekopt" izlasīšanas es tālāk rakstu nelasīju.

29.12.17 Atbildēt | Ziņot 0
willijs

90% Tā saucamo copmanu piekopj-noķer un nokauj,vai vēl labāk-noķer un pavazā kukanā!Tas gan ir ļoti humāni!Zivis ir jāēd,bet piebāzt saldētavu ar filejām(krājumi ziemai),piezvetēt normas nezinot kur liks ir stulbi!Katrs lai dara ka grib,bet noteikumu robežās!Kā vieni,tā otri ir sastopami gan starp ,,elitārajiem" gan parastajiem!Bet ,,varkaļa velniņus" un Mandulas vienai daļai neatņemt-tās ir ikdienas copes sastāvdaļas it sevišķi ja neķeras!

P.S.Dievs pasarg ka tik neievieš trīs zivis laivā uz degunu!Vot tad būs taurēšana>D

29.12.17 Atbildēt | Ziņot 9
krumujancis

Vēl laikam neesi sapratis, kāpēc kādreiz ir arī jāpavazā kukanā. Vasarā +25 - +30 un vairāk grādiem, pusdienā noķerta zivs jau pēc pāris stundām ir smirdoša, ja esi to nositis. Tad kāda jēga tā ķert vispār?

29.12.17 Atbildēt | Ziņot -2
willijs
willijs > krumujancis:

Kas ir aukstumkaste laikam nezini?+25 kukanā izvazāta zivs?Izklausās garda!Cik humāni!D

30.12.17 Atbildēt | Ziņot 1
krumujancis
krumujancis > willijs:

varbūt ieteiksi arī ledusskapi uz laivu aiznest? Vai tomēr pietiekoši nesamā ir jau tāpat?

30.12.17 Atbildēt | Ziņot -3
willijs
willijs > krumujancis:

Nē!Ja viss ir tik slikti un copēt grūti ieteiktu nebraukt!)))

30.12.17 Atbildēt | Ziņot 1
krumujancis

Te esmu nomīnusots.

Vai tiešām starp šeit esošajiem makšķerniekiem ir arī tādi, kuri patiesi domā, ka Pellā ir jāliek ledusskapis un katru reizi jāved tas no mājas uz laivu un atpakaļ?

Vai arī mīnusotāji tā aizrāvušies, ka vairs nesaprot ko dara?

01.01.18 Atbildēt | Ziņot 0
margers

Elitarais buchotajs

29.12.17 Atbildēt | Ziņot -9
margers

Suds uz kocinja tik var devet sevi par bucotaju ,,elitarais,,kas jums mazak ribas kad esat savadaki ka parasts makskjernieks..bljin

29.12.17 Atbildēt | Ziņot -10
Taks
Taks :

Vēlreiz jautājums. Tu taču 49 cm līdaku atlaid. Vai varbūt nē? Tad kas Tev ir pret to , ka es atlaižu 51 cm? Nebučoju, zivis ēdu, domāju un rūpējos par zivju resursiem.

29.12.17 Atbildēt | Ziņot 9
margers

Nu bet atlaid un kluse nevis masveida te bucotaji un elitarie sadisti maca ka citiem dzivot..vo tas besii

29.12.17 Atbildēt | Ziņot -2
Taks
Taks :

Nu ja visi klusētu, tad nebūtu foruma. Domāju, ka katrs var izteikt savu viedokli. Ja ko esmu pārpratis, cerams, moderātors palabos.

29.12.17 Atbildēt | Ziņot 4
willijs

Līdaku čupiņai brekšuks klāt lai zupiņa pašķidra nebūtu?

30.12.17 Atbildēt | Ziņot 2
margers

Zin ieliek puika bildi nokjeris zivi ,,kas tiko macas un atnesis uz maju paradit veciem kad vinjs ar kko var..a uzreiz elitarie bucotaji jau sak dot vinjam pa pakalju ka tas i slikti ..nu tas besi ..man vispar tas lidakas neiet pie sirds,makskjereju savadak un citas zivis .lidak tada piezveja..vienkarshi tie gudrie parak te klepo..jasak ir no aukshas tas i no valdibas macit dzivot nevis no vidus..tad vel saprastu

29.12.17 Atbildēt | Ziņot -9
Taks
Taks :

Tikai mieru. Arī es visu, ko varēju noķert, 30 gadus stiepu uz māju. Tagad nedaudz savādāk. Bērniem jāmāca ķert zivis, tīrīt un ēst. Bet varbūt jāmāca arī, ka var arī atlaist ( bez bučošanas ). Katram savs.

29.12.17 Atbildēt | Ziņot 6
rexis

ja petijums pareizs tad ker un atlaid ir vislielakie kaitnieki neka ker un panem tik cik vajag vai tik cik drikst. :) ja nevajag tad neker. bus labak ja nekersi ja nevajag. sanak ka visi lasi mirst. tas nekas ka atlaidi. labak butu apedis :)

30.12.17 Atbildēt | Ziņot 7
urmaas

Kolegova reiz iztericās par nēģiem-viņi tāpat nosprāgs!

30.12.17 Atbildēt | Ziņot 6
rexis
rexis > urmaas:

dusmigs? :)

31.12.17 Atbildēt | Ziņot 0
Marfim

Cepiens ne pa jokam.

Varbūt var pieteikties kāds kurš ir pret “noķer un atlaid” (C&R). Vai tiešām ir kāds kuram šķiet, ka Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens noteikumos noteiktais nekam neder un jāļauj ņemt visu, kas trāpās uz āķa? Vienkārši neesmu novērojis, ka kāds portālā CL vai citos portālos agresīvi mestos komentēt bildes ar atlaistajām zivīm vai diskusijās paustu viedokli, ka C&R visās tā izpausmēs jāaizliedz.

No otras puses, lai gan liela daļa no brīvprātīgā C&R piekopējiem ir teikusi, ka nav pret to, ka kādu zivi patur, no daļas var novērot agresiju attiecībā uz tiem, kuri izvietojuši bildi ar vairākām zivīm vai zivi 2kg +.

Ik pa laikam no atsevišķu personu puses attiecībā uz tiem, kuri plēsējus paturējuši lomā, tiek demonstrēts riebums un izvirzīti apgalvojumi, ka šāda veida makšķerēšana ir pagātne. Turklāt daļai no iepriekš minētajiem šāda nostāja nav saistīta ar saudzīgu attieksmi pret dabu, jo nav pretenzijas, ja nelimitētos apjomos izķer tā saucamās baltās zivis un paši, atsevišķos gadījumos, sagrābjas vairāk, nekā pietiekoši, kā arī nekādu saudzīgo attieksmi attiecībā uz noķerto nedemonstrē.

Līdz ar to šādi “elitārie makšķernieki” diemžēl manā uztverē nav nekas vairāk kā fanātiķi, kuri sev zināmu apsvērumu dēļ ir izvēlējušies par tādiem kļūt un nekādi zinātniski raksti vai argumenti viņa pārliecību neizlabos.

Saprotams šāds raksts sašķoba “elitārā makšķernieka” ticības pamatus un piešauj pamatīgu smacenieku tām goda makšķernieka medaļām, tāpēc daļa to neuztvers vispār un vērsīsies pret katru, kurš apgalvos, ka ne viss ir tik balts un pūkains, kā elitārie vēlas pasniegt.

30.12.17 Atbildēt | Ziņot -2
krumujancis

Te nekāda ticības pamatu šķobīšana nesanāk, jo tie atlaidēji, lai kā arī nepatiktu šis formulējums, ir savas baudas guvēji uz citu ciešanām, mazohisti.

Un nekādi citādāk, ar zinātni te nav nekāda sakara, jo šī "zinātne"" ir zināmā mērā nopirkta, tas ir, pakārtota pamatojuma vajadzībai.

Tas, ka kapitālismā līdzcietības nav - tā jau ir gandrīz aksioma, ar dažiem izņēmumiem. Ja tas tā ir cilvēku vidē, tad ko te vairāk debatēt par zivīm, to sāpēm vai izdzīvošanu - ķer, plēs, atlaid. Ja sabučo, tad jau esi malacis!

30.12.17 Atbildēt | Ziņot -7
showtime
showtime > krumujancis:

Pietrūka vēl tikai uzrakstīt cik labi bija kolhozā kad viss piederēja visiem un ne varēja pālī pist visu nejēgā

31.12.17 Atbildēt | Ziņot 4
Marfim
Marfim > krumujancis:

Ticības pamati šķobās ar brīdi, kad uzzina to, ka pasākumu kompleksā, kas saistīts ar ūdeņu resursu ilgtspējīgu izmantošanu, C&R ir saraksta apakšā. Attiecīgi visa šī elitāro makšķernieku mešanās virsū loma paturētājiem ir neadekvāta rīcība, ko izraisa centieni sev iegalvot, ka ir labāks/atšķirīgs no citiem un dzīvo pareizi. Līdzīgi kā ir hipiji, panki, hipsteri ... kas iedomājas ir savadāki - labāki par citiem, tā makšķenriekiem tagad ir savi elitārie C&R sektanti.

Savas baudas guvēji uz citu ciešanām ... C&R ir paredzēts noteikumos, sanāk jebkurš makšķernieks, kurš ķer limitēto sugu zivis, ir baudas guvējs uz citu ciešanām (nevis mazohists, bet sadists). Turklāt sen nav noslēpums, ka cilvēks savas vajadzības apmierina uz citu rēķina, ne tikai dabas, bet arī citu cilvēku, tā kā var taisīties, par ko vēlies, bet svētais var palikt tikai paša acīs.

Nevajadzētu visus, tos, kuri atlaiž zivis, uzreiz pieskaitīt pie elitārajiem makšķerniekiem. Ir cilvēki, kuri neafišē savu nostāju, neplātās ar ka kaut ko atbrīvojuši, nebrūk virsū tiem, kuri kaut ko patur, nedzenas no izdomātiem g(p)oda makšķernieka nosaukumiem un medaļām.

Ir makšķernieki, kuri labi apzinās, ka ļoti daudz faktoru, kuri nosaka resursu stāvokli, kā arī to, vai atlaistā zivs dzīvos tālāk, attiecīgi un neidealizē C&R. C&R bieži vien ir izraisīta vienkāršu apsvērumu dēļ. Viens no C&R iemesliem ir makšķerēšanas sports, ja sportistam jātrenējas, tad bieži visu noķerto lomu ir grūti apēst, ja plānots ēst, attiecīgi nelietderīgi paturēt. No otras puses ir sportisti, kuri regulāri pārtikā lieto noķertās zivis.

Līdzīgi ir ar tiem makšķerniekiem, kuriem patīk makšķerēt, bet šoreiz zivis galdam īsti nevajag. Neredzu nekā nosodoša, ja cilvēks neplāno līdaku ēst, bet grib atpūsties makšķerējot un makšķerē.

Attiecībā uz zinātni, jautājums ir par to kā tiek pasniegti un interpretēti dati vai informācija, nav tāda pilnīgi balts un pilnīgi melns, ir jautājums vai pasaka visu vai daļu. Ilgstoši stāstot par C&R, nepieminot to, ka ne visas zivis izdzīvo, ir radīti elitārie makšķernieki, kuri izdomās jebko, lai pateiktu to, ka zivi vajag atlaist gandrīz visos gadījumos. Fascinē arguments, ja atlaiž zivi, kurai iespēja izdzīvot ir 0.001%, tā var izdzīvot, bet, ja neatlaiž tad nav iespējas izdzīvot – melots jau nav, tikai saprāta ar nav. Dīvaini, ka tie paši cilvēki pie tādas pašas iespējas 0,001%, ka kaut kas uzkritīs uz galvas, ar ķiveri nestaigā, jo ka kritīs, pasargāts bez ķiveres nebūsi.

31.12.17 Atbildēt | Ziņot -5
urmaas
urmaas > Marfim:

Katrs ticībā/sektā pa savam aiziet! :)

31.12.17 Atbildēt | Ziņot 0
krumujancis
krumujancis > showtime:

Nestrīdos ar nejēgu, jo parasti novelk līdz savam līmenim un uzvar ar savu pieredzi. Ja neesi kolhozu laikos pats dzīvojis tad - ko tu zini par tiem? Pļāpukule!

31.12.17 Atbildēt | Ziņot -7
Naivulis
Naivulis > Marfim:

Ielūkojieties rakstā vērīgāk. Tas nav vien divu kundžu viedoklis, bet zinātinsks pētījums ar atsaucēm uz nopietniem starptautiski atzītiem ihtiologiem. Jautājums vai atlaist zemizmēra un mazās līdakas šājā diskusijā īsti nav vietā.Mazā un vidēja izmēra līdaka spēj izdzīvot, ārpus ūdens pabijusi par 2 minūtes. Desmitkilogramniece un lielāka, lai tai būtu izredzes vēl pēc tam palikt pilnvērtīgai zivij, jāatbrīvo 20 sekundēs. Cik no vaļā laidējiem to pagūst, it sevišķi, kad vēl nomērīt grib un nofotografēt. Turklāt, kā apgalvo zinātnieki, lielo zivju palaišana, lai tās vēl dotu dižus pēcnācējus, neatbilst realitētei, jo arī līdakas, tapat kā visa dzīvā radība, vecumā ar gadiem kļūst arvien neauglīgākas, ikri vēl ir lieli, bet vairs neapaugļojas.

Nebūtu nekas glouži aplams, ja arī "ķer un atlaid" piekritēji izvilktu un palaistu vien tās pašas 5 līdakas, ko drīkst lomā ņemt. Taču, kad vienā izbraucienā ar moderniem daiktiem un eholotēm velk un laiž vaļā pat desmitiem līdaku, arī zandartu, un tādu vaļā laidēju sarodas dažā ezerā pārlieku daudz, tad nav jābrīnās, ka tādā ezerā tiek nopietni traucēta jau visa plēsīgo zivju populācija. Tad nu tiek saukts Matīss Žagars, lai pēta, kāpēc tā? Tikmēr citi zinātnieki (atsauce uz daudziem pētījumiem pievienota rakstam ,kas publicēts tik nopietnā izdevumā kā "Latvijas zivsaimniecības 2017 gadagrāmata"

07.01.18 Atbildēt | Ziņot -1
Marfim
Marfim > Naivulis:

Sveiks! Nevēlētos piekrist, ka šī publikācija ir zinātnisks pētījums, jo tā balstās uz citu personu veiktiem pētījumiem vai viedokļiem. Bet, ņemot vērā ka terminu - viedoklis, apskats, publikācija, pētījums iztirzāšana neattiecas uz tēmu, atļaušos tālāk nekomentēt.

Attiecībā uz Tevis pieminēto, laiku kamēr zivis ir ārpus ūdens un iespējai, ka tā izdzīvos, prieks, ka kāds to atzīmējis. Pēc neoficiālas informācijas mammas skaitās tās no 3-7 kg, attiecīgi varētu pieņemt, ka ar izņēmumiem, pastāv uzskats, ka trofejas (7 +) paturēt nav liels noziegums.

Jautājums par zem mēra atlaišanu skar šo jomu ne tik daudz, mērot minūtes, bet atkarīgs ir no nostājas ko darīt ar zivi, ja liela varbūtība, ka tā neizdzīvos. Izšķir divas, viena - zivi, kura neizdzīvos, atbrīvot nedrīkst (slimības utt). Otra - zivi, kura neizdzīvos, jālaiž vaļā, jo daba pati tiks ar to galā (vēži, putni). Principā zvejniekiem ir piezveja, makšķerniekiem tāda nav paredzēta. Pēc noteikumiem, ja zivi nevar saudzīgi atbrīvot, aukla jānogriež, bet sadzīvē katrs vadās pēc savas sirdsapziņas, noteikumi šeit bieži vien nestrādā.

Atliek mammas 3-7kg, šeit gan jāatzīmē tas, ka tā saucamie elites makšķernieki, īpaši tie kuri piedalās atlaid mammu akcijā un vēlas iegūt goda makšķernieka nosaukuma, gada beigās dabūt balvas, nonāk interesantā situācijā. No vienas puses, sauklis ir “atbrīvot, lai dzīvo tālāk” pakārtoti, lai zivij būtu liekākas iespējas izdzīvot to vislabāk atbrīvot ūdenī, tajā pašā laikā mērīšana, fotografēšana palielina iespēju, ka gaišo rītdienu nepiedzīvos. Bet ... man ir aizdomas, ka elites makšķernieki neaizdomājas par šādām lietām, līdzīgi kā dažādu akciju rīkotāji pārlec tam, ka pastāv izdzīvošanas procents, nevis visas atbrīvotās tālāk dzīvo ilgi un laimīgi.

Piedāvājums - "ķer un atlaid" piekritējiem izvilkt un palaist tās pašas 5 līdakas, tas ir maksimālo loma apmēru, ir interesants, tikai šaubos, vai tas gūs atbalstu. Var pat nedomāt, vai tās 5 attieksies uz visām vai skaitīs tikai mēra, jo izkontrolēt šādu normu izmaksās nežēlīgi dārgi. Tā vietā būtu labāk ieguldīt līdzekļus informēšanā par to kā pareizi atbrīvot un apieties ar zivi.

Nevaru piekrist, ka plēsīgo zivju īpatsvara samazināšanās ūdenstilpē ir tikai saistīta ar makšķernieku savairošanos, neatkarīgi no C&R piekopēja skaita starp tiem. Ir daudz citu faktoru, kas ietekmē plēsēju populāciju, makšķernieki ir tikai viens no tiem. Ja lietas nerisina loģiskā kārtībā un kompleksi, tad kaut ko no konteksta izraut un pastiprināti tam pievērst uzmanību var, ja mērķis ir imitēt rūpes un darbību.

Attiecībā uz to ka sauc vienus pētīt, bet citi publicējas Latvijas Zivsaimniecības gadagrāmatā ... tur lieta ar gaužām vienkārša un tiem, kuriem ir bijusi saskare ar valsts pasūtījumiem, labi saprotama. Principā makšķerniekiem tiek pārāk maz stāstīts, citiem vārdiem pārāk maz tie tiek izglītoti, bija neliela cerība uz Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru, diemžēl bija ... jo, ņemot vērā ko atbalsta, viss organiski iekļāvies pastāvošajā kārtībā.

09.01.18 Atbildēt | Ziņot -1
kutis

Iz dzīves, atvedu ziemā no Peipja ašukus visi sasaluši ragā, tobiš beigti it kā, saberu vannā - šamējie atkūst un sāk lēkāt. Ielaižot ūdeni visi peldēt sāk, atlasu piecus un ielaižu baseinā caur āliņģi. Pavasarī visi sveiki un veseli tika ielaisti čomam dīķī. Pirms tam viņa dīķī asaru nebija, tagad jau daudzas paaudzes.

Ja būtu agrāk zinājis par šādiem zinātniskiem pētījumiem tad droši vien nebūtu to darījis, jo tad viņi noteikti ne izdzīvotu.

30.12.17 Atbildēt | Ziņot 14
margers

Ja tu nokjer aiz lupas un nenokause lidz besamanjai to zivi tad jau vinja izdzivos un tad ar neka nejut..bet ir jau te elitarie kas kause atsperusies tirkskjinot spoli un uznjemot vidio a saviem smalkiem rikiem kause pus stundu un tad izvel jau pus trupiku ara,tad vel iznjem tip saudzigi no rikles lai zaunam divus tris trizuburus asinis pa gaisu un tad nu vel poze un tt ..pec tam udeni izljurkaa un atlaiz,,nu ritigs tupaks ja doma ka tada zivs izdzivos,tas nekas kad sakuma tip atelpina.velak tapat nospraks

30.12.17 Atbildēt | Ziņot -10
showtime

Ieliec linku uz tādu video. Runājam ar faktiem nefantazē

31.12.17 Atbildēt | Ziņot 7
Chalitis

Sabiedrībā valda maldīgs uzskats, ka zivis nejūt sāpes, jo tās nekliedz, bet patiesībā zivīm ir nervi un zivīm sāp tāpat kā citiem dzīvniekiem un cilvēkam (Bone, Moore, 2008). Tāds emociju rakstiņš vien ir! Šis citāts iespārdīja! Ilgi smējos! Kāds sakars ar mugurkalniekiem? Zivis ir zemāk attīstīti dzīvnieki un "sāpju slieksnis" tām ir stipri zemāks! Tās panes tādas izdarības, no kurām cilvēkam iestātos sāpju šoks. Šoka ietekmē bieži letāls iznākums! Stādieties priekšā! Cilvēkam iesēdina "kapli" mutes dobumā, tā ka pie acs ārā! Tur pat nav javalkā, kad jau esi atņirdzies! Tur pretī zivs "pāridarījumu" aizmirst ļoti ātri un uzraujās nākamajā dienā atkal! Zivis no plēsējiem un ūdensputniem gūst tādas traumas, ko cilvēks vispār nespētu panest!

30.12.17 Atbildēt | Ziņot 10
krumujancis

Tā jau nu gan nav, čalīt!

Mēs paciešam visu – apmaksājām “Bankas Baltija” avantūru un priecājāmies, kā toreizējais premjers Māris Gailis apbraukā pasauli privātā jahtā.

Pateicībā par bezcerīgi pazaudēto naudu “Parex bankā, LR pensiju fonda izpļekarēšanu un vēl 1. miljardu aizņēmumu SVF, kuru neviens no mums pat paostīt nedabūja, Ivaru Godmani ievēlējām Eiroparlamenta deputātos.

“Liepājas metalurgā” pazaudētos miljonus kā neatgūstamus uzdāvināsim Latvijai simtgadē.

“Zaļās elektroenerģijas” blefotāju bariņam ļaujam piesavināties budžeta un Eiropas Savienības dotāciju naudu.

Tad, kas mums tur tās zivju emocijas, tāds štrunts vien ir. Tikai, kad kāds to nosauc tajā vārdā kā tas ir patiesībā, par sadismu - TO NU GAN MĒS NEVARAM PACIEST!

Dīvaina tauta, vai ne?

31.12.17 Atbildēt | Ziņot -3
rexis
rexis > krumujancis:

par tam velesanam-tas tads kinas tirgus triks vien ir. katreiz meginam ievelet ko citu bet beigas tos pasus vien ievelam :D

31.12.17 Atbildēt | Ziņot 0
Chalitis
Chalitis > krumujancis:

Kas nav? Kāds sakars ir loģiskai domāšanai, intelektam, saprātam, emociju izpausmei ar fizisku ciešanu?! Tu vispār saprati, par ko bija runa?! Runa nebija ne par C&R, ne par to vai tas ir pareizi vai nē. Runa bija par fizisku sāpju izjūtu! Pa to, ka kāds zemāk attīstītai radībai mēģina piedēvēt cilvēciskās īpašības!

02.01.18 Atbildēt | Ziņot 8
gambers

pirms svētkiem baigā spriedelēšana,laikam citu problēmu nav tikkai zivis...auto ripo,sieva ..draudzene nebļaustās,nav prblēmas darbā,citiem kredīts,citi nezin kur likt u.t.t tikkai zivis..Laimīgu jauno gadu-ZIVĪM un spriedelētājiem.....

30.12.17 Atbildēt | Ziņot 0
daksa

kad man zivis nav vajadzīgas nemaz neeju viņas ķert.bet lai ietu tikai kert un laist vaļā to neatzīstu tad labak sēdi mājās un splauj griestos.cita lieta ja sīkā pieķeras

30.12.17 Atbildēt | Ziņot -5
showtime

Kad iegūsi izglītību virs vidusskolas tad iespējams sapratīsi kas ir darbs, kas atpūta. Un pa vidu skatīšanās griestos izpaliek.

31.12.17 Atbildēt | Ziņot 5
 
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager