Salacā lašu būs vairāk

Vēl gadus piecus atpakaļ par galveno lašu populācijas krituma iemeslu Salacā tika uzskatīts makšķernieku radītais spiediens. Tādēļ tas tika ierobežots, samazinātas iespējas makšķerēt, ieviests stingrs noķer un atlaid princips lašiem un taimiņiem virs 70 cm. Tāpat tika pastiprināta kontrole pār šo notiekumu ievērošanu, kā arī turpinājās cīņa ar maluzvejniecību upē. Krastos izvietotas videokameras, kas fiksē katru soli. Godīgiem makšķerniekiem tās rada papildus drošības sajūtu, kamēr negodīgajiem vairs vietas pie Salacas nav.

Taču vienlaikus tika arī konstatēts, ka ar no upes izņemto zivju skaita ierobežošanu nepietiek. Noteicošais iemesls, kādēļ Salacā kritās smoltu (jaunie divgadīgie lašu mazuļi, kas dodas uz jūru) daudzums, ir nepietiekošais nārsta vietu skaits upē. Iemesls triviāls – tās vienkārši aizaug līdz ar augstākām ūdens temperatūrām siltajās vasarās un upē ieplūstošo lauksaimniecības mēslojumu no visa sateces baseina.

Kad tika nolemts ķerties pie šī aizauguma tīrīšanas, ieguldot tajā gan makšķernieku pašu par licencēm samaksāto naudiņu, gan piesaistot dažādu fondu finansējumu, varējām jau atviegloti uzelpot. Upes apsaimniekotāju biedrības “Salackrasti” un BIOR zinātnieku atbalstītais uzņemtais virziens projekta LIFE IS SALACA ietvaros šķita pareizs.

Vēlāk gan radās sarežģījumi ar iecerēto plānu realizāciju – upes tīrīšanas darbi prasīja atbilstošu smago tehniku, bet izpļautās zāles un pārējo drazu tika noteikts aizvākt no upes tā patālāk, lai neietekmētu vietējo biotopu. Tas gan izrādījās ciets rieksts, jo ne pie katras iztīrītās vietas vispār var piebraukt, bet ar helikopteri prom tos mēslus taču nevedīsi. Tad nu zinātnieki ar upes apsaimniekotājiem strādāja, lai iekartētu upē vietas, kur izpļauto var tomēr salikt kaudzēs – uz salām vai konkrētās krasta vietās.

Pēc tam jau varēja laist darbā tehniku. Tiesa, šī gada augstais ūdens līmenis aizkavēja darbu uzsākšanu. Atlikušajā vasaras un rudens sākuma periodā vīriem nācās iespringt, lai visu ieplānoto pabeigtu laikā.

Galu beigās darbi gāja raiti un Salacas upē parādījās arvien vairāk skaistu straujteču, kur lasim un taimiņam nārstot. Attēlos labi redzams, kā īpaši šim nolūkam pielāgots ekskavators attīra upes gultni no nosēdumiem, zālēm un citas drazas, vienlaikus izšķirojot un atstājot upē akmeņus. Tehnikai atstājot upi, straume īsā laikā izdara pārējo - aizskalo atlikušos netīrumus prom. Darbs prasa zināmas iemaņas, taču rezultātā upe ir patiešām pateicīga.

Jau pavisam drīz šajās atjaunotajās un no jauna izveidotajās straujtecēs pulcēsies uz nārstu lašu un taimiņu pāri. Un, jo vairāk būs šādu straujteču, jo lielākam skaitam pāru izdosies veiksmīgs nārsts. Tāpat šī būs laba vieta, kur tikko izšķīlušies mazuļi varēs augt un baroties, nebaidoties no upē dzīvojošo līdaku un zandartu asajiem zobiem. Taču par šo plēsēju kopējo ietekmi uz lašu populācijas stāvokli Salacā zinātniekiem vēl būs jāpastrīdas.

Stundu vēlāk jau var redzēt ekskavatora darba rezultātu - dīķa vietā izveidota glīta strajtece, tajā izvietoti akmeņi un ūdens var bagātināties ar skābekli.

Tikmēr makšķernieki var sākt pārskatīt šūpiņu un vobleru kolekcijas, jo ziemas/pavasara lašu un taimiņu makšķerēšanas sezona solās būt zivīm bagāta – upē ievietotā skaitītāja šīs sezonas rādījums jau krietni pārsniedz pagājušajā gadā saskaitīto.

Tikmēr ko pārējās upes? Projekta vadības rīkotajā seminārā upes krastos redzējām arī Gaujas apsaimniekotāja GIAB vadību, kas liecina par attiecīgu interesi pārnest pieredzi arī uz Latvijā garākās upes un tās pieteku ūdeņiem. Gaidīsim, kad attiecīgas finansiālās un tehniskās iespējas sasniegs arī šo upi, jo tās potenciāls ir tiešām milzīgs.

Foto: A.Rudzinskis