Kas paveikts Gaujā un Braslā?

Jau vairākus gadus Gauju un tās pieteces baseinu apsaimnieko un licencēto makšķerēšanu organizē Gaujas Ilgtspējīgas Attīstības Biedrība (GIAB). Lūk, neliels ieskats ikgadējā GIAB atskaitē par paveikto 2024./2025. gada sezonā, kuru sagatavojis biedrības vadītājs Ainārs Šteins:

GIAB šefs Ainārs Šteins brīvā brīdī Gaujā

Mērķtiecīgi realizējot uzdotos uzdevumus, GIAB ir izdevies panākt, ka lašveidīgo zivju licencētā makšķerēšana Gaujā un Braslā kļūst par ziemas perioda kulta nodarbi. Tā veicina makšķerēšanas tūrisma attīstību Gaujas upes baseina pašvaldībās, un kļūst kā pienesums ekonomikas un vietējās uzņēmējdarbības attīstībai. Vairojas apgrozījums makšķerēšanas inventāra tirgotājiem, tiek dots pienesums apkalpojošās sfēras uzņēmējiem – veikaliem, kafejnīcām, naktsmītnēm u.tm.l. Gadu no gada palielinās ārvalstu makšķernieku interese par lašveidīgo zivju makšķerēšanu Gaujā. Aizvien vairāk viesu ierodas no Lietuvas, Polijas, Vācijas, Itālijas, Igaunijas. Šie ārvalstu viesi pie upes pavada vidēji no 3 – 5 diennaktīm. Tas ir ieguvums izmitināšanas uzņēmējiem un pavadošajiem gidiem, kuru skaits pēdējos gados būtiski pieaug.

Saskaņā ar apkopoto informāciju 2025. gada sezonā GIAB realizējusi 6036 licences, kas ir 96,73% no sezonas limita (6240). Pēdējos gados vērojama stabili pieaugoša tendence, kas liecina par lašveidīgo zivju licencētās makšķerēšanas popularitātes pieaugumu, stabilu lašveidīgo zivju resursu, kā arī labvēlīgiem laika apstākļiem.

Lašveidīgo zivju makšķerēšanas tūrisma popularizēšanai un klientu servisa nodrošināšanai GIAB cenšas nodrošināt aktīvu komunikāciju sociālās saziņas vietnēs, ar masu mēdiju starpniecību, kā arī ikdienā tiekoties ar makšķerniekiem pie upes. Sezonas laikā no janvāra līdz aprīlim sociālās saziņas vietnē Facebook izvietots vai pārpublicēts 131 ieraksts par licencēto makšķerēšanu Gaujā un Braslā. Vairumā gadījumu tā ir informācija par ūdens stāvokli upē un makšķernieku lomiem. Biedrība nodrošina diennakts informatīvā tālruņa darbību, kur interesenti var saņemt visplašākā spektra informāciju par makšķerēšanu, ūdens stāvokli, naktsmītnēm u.t.t., kā arī nodot ziņas par novērojumiem, nelikumībām, maluzvejniecības gadījumiem u.tm.l. Pateicoties makšķernieku atsaucībai, kas gadu no gada pieaug (2025. gada janvāra – aprīļa mēnešos uz diennakts informatīvo tālruni 25442000 saņēmti 314 zvani) un GIAB spējām operatīvi reaģēt, novērsti vismaz 12 pārkāpumi, kā arī aizturētas un nodotas Valsts Vides dienestam administratīvo vai kriminālprocesu uzsākšanai 4 personas.

Realizēto licenču skaits pa gadiem (2020. – 2025.)

Realizēto licenču skaits pa zonām 2025. gadā:

Statistika par noķertajām mērķa zivīm (pēc atskaitēm)*:

* esošā statistika sniedz priekšstatu par tendencēm, bet nav absolūta, jo novērojumi liecina, ka makšķernieku attieksme pret lomu atskaitēm, kaut arī gadu no gada uzlabojas, tomēr vēl ir salīdzinoši tālu no pilnības (daudzi makšķernieki lomu atskaites aizpilda nepilnīgi).

1.zona

2.zona

3.zona

4.zona (Brasla)

5.zona

6.zona

Statistiski atskaitēs norādīts, ka licencētās makšķerēšanas periodā Gaujā un Braslā noķertas 986 lašveidīgās mērķa zivis – 841 taimiņi (2261,23kg) un 145 laši (357,28 kg). Statistiski lomā viena lašveidīgā zivs (lasis, taimiņš) uz 6,12 licencēm.

2025.Gada sezona, salīdzinoši ar iepriekšējiem gadiem, iezīmējās ar atšķirīgiem laika apstākļiem, kas, iespējams, mainīja zivju migrācijas paradumus. Šai gadā izteikti mazāk bija tā saukto “spožo” taimiņu, kas no jūras iemigrē Gaujā marta – aprīļa mēnešos. Ar to skaidrojams mazāks noķerto taimiņu loms 1. un 2. zonās. Īpaši “nedraudzīga” makšķerniekiem bija Brasla. Tas varētu būt skaidrojams ar agriem pavasara paliem, kuru laikā zivis pameta šo Gaujas pieteku ātrāk kā citus gadus. Taču iespējami arī citi iemesli, jo lašveidīgo zivju īpatsvars pēdējos gados Braslā ievērojami samazinājies. Nolūkā noskaidrot apstākļus, šai gadā sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību plānots veikts visaptverošu Braslas upes posma hidromorfoloģisko izpēti, kas iespējams sniegs atbildes uz daudziem nezināmajiem.

Lašveidīgo zivju saudzēšanas periodā un licencētās makšķerēšanas periodā biedrība organizēja un finansēja kontroles un uzraudzības pasākumus Gaujā un tās pietekupēs. 2024. gada rudens sezonā realizēti 58 kontroles un uzraudzības pasākumi. 2025. gada licencētās makšķerēšanas periodā 50 uzraudzības reidi Gaujā un 18 Braslā. Tāpat periodā cikliski tiek veiktas pārbaudes citās nozīmīgākajā lašveidīgo zivju pietekupēs. Kontroles pasākumos būtiska ir tehnoloģiju izmantošana – nakts redzamības foto un videokameras, droni, cits tehniskais aprīkojums. Pateicoties tehnoloģijām vienlaicīgi ir iespējams pārskatīt virs desmit nozīmīgākiem objektiem un operatīvi novērst maluzvejniecības gadījumus.

Reidā kopā ar Zemessardzi aizturēts pārkāpējs

Reidu nodrošināšanā būtisku palīdzību sniedz Zemessardze. Pateicoties sadarbībai un operatīvai rīcībai rudens lieguma periodā aizturēti vairāki maluzvejnieki, pret kuriem uzsāktas administratīvo pārkāpumu lietas, tostarp vienā gadījumā ierosināta krimināllieta.
Novērota pieaugoša sabiedrības iesaiste, ziņojot par iespējamām nelikumībām. Tā 2024. gada rudens lieguma periodā saņemti 14 informatīvie ziņojumi, tostarp videomateriāli, ko iesūtīja cilvēki, kas pie ūdeņiem vēroja aizdomīgas darbības. Uz visiem šiem signāliem operatīvi reaģēts un vismaz 6 gadījumos ziņojums bija pamatots.
Lašveidīgo zivju licencētās makšķerēšanas periodā tiek veikti kontroles un uzraudzības reidi, kuru galvenā nozīme ir licenču un makšķerēšanas noteikumu kontrole. Kontroles pasākumos izmantotas tehnoloģijas, un vislabākie panākumi ir periodos, kad pa upi iespējams pārvietoties ātrgaitas laivā. Reidu laikā sastādīti 16 ziņojumi, kas iesniegti Valsts Vides dienestā administratīvo procesu uzsākšanai. Pārsvarā visi ziņojumi saistīti ar licencētās makšķerēšanas noteikumu neievērošanu.

Sikšņu krāču tīrīšana

Būtisku ieguldījumu licencētās makšķerēšanas nodrošināšanā sniedz paši makšķernieki, kas aizvien ziņo iespējamiem pārkāpumiem. 2025. gada licencētās makšķerēšanas periodā saņemti 42 ziņojumi par iespējami nelikumīgām darbībām. Uz visiem ziņojumiem iespēju robežās operatīvi reaģēts, bet visbiežāk ziņojumi saistīti ar citu makšķernieku iespējami negodprātīgu rīcību, kad lomā patur vairāk kā vienu zivi. Tādējādi, ņemot vērā lielos attālumus, pārkāpuma konstatācija ir apgrūtinoša.

Vidēji viena reida izmaksas 2024. gadā sastādīja EUR 264,00. Izmaksās ietilpst darbaspēks (darba algas, nodokļi, aprīkojums), tehniskais nodrošinājums (auto, degviela, motorlaiva), palīgnodrošinājums (kameras, mobilais pārklājums u.tml.). 2025. gadā, sakarā ar izmaksu pieaugumu, arī reida izmaksas ir palielinājušās.

2024.Gadā GIAB realizējusi vairākus lašveidīgo zivju dabiskai atražošanai nozīmīgus projektus:

"Lašveidīgo zivju nārsta vietu izveide Gaujas upē”. Lašveidīgo zivju nārsta vietas izveide tiek realizēta lejpus Vidagas trošu tilta izveidojot 300 kv.m laukumu (20 m platumā x 15 m garumā). Laukums tiek veidots no 40 – 140 mm oļiem ar 20% grants piejaukumu ~ 330 mm biezā slānī. Kopējais oļu apjoms 100 m3. Laukumu veido ~ 10 metrus lejpus tilta, ar aprēķinu, ka no tilta var vērot ūdenstecē notiekošos procesus. Pie tilta izvietoti informatīvie materiāli "Lašu dzīves cikls", kas atspoguļo lašu populāciju un tā apdraudējumus. Par projektu tiek izvietoti informatīvie materiāli mēdiju telpā, web. kanālos un sociālajos tīklos. (Projekta kopējās izmaksas EUR 6332,28);

“Lašveidīgo zivju nārsta vietu atjaunošana Sikšņu krācēs pie Randatu klintīm”. Projekta ietvaros veikts zivju monitorings un Gaujas ūdensteces biotopu kopšana un uzturēšana, atjaunojot dabiskās zivju dzīvotnes un nārsta vietas Gaujas upē ar kopējo platību 3,15 ha no īpašuma “Luikas” 57.445097, 26.338276 līdz Randatu dabas takai 57.450212, 26.345399 (Projekta kopējās izmaksas EUR 16487,58);

“Lašveidīgo zivju nārsta vietu sakopšana Līgatnes upē”. Līgatnes upes biotopu apsaimniekošana un uzturēšana - ūdensteces tīrīšana no koku sanesumiem un bebru aizsprostu likvidācija upes posmā 6,32 km garumā, kur atjaunotas un uzlabotas lašveidīgo zivju dzīvotnes un nārsta apstākļi palielinot to resursu. (Projekta kopējās izmaksas EUR 12778,49)

“Informatīvie materiāli “Lašu dzīves cikls””. Projektā izgatavoti un izvietoti 15 informatīvi stendi, kuros attēlots lašu dzīves cikls, tā apdraudējumi un sugas nozīmīgums kopējā ekosistēmā. Informatīvā materiāla izmērs 1189 mm x 841 mm. Tas izvietots uz ilglaicīga koka stenda ar jumtu. Stendi novietoti publiskās atpūtas vietās, kur pulcējas tūristi, makšķernieki un citi interesenti. Stendu novietošana apver Gaujas upes labo un kreiso krastu posmā no Vidagas līdz Ādažiem. (Projekta kopējās izmaksas EUR 13068,-)

Sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību veikts pētījums “Amatas lejteces hidromorfoloģiskie raksturlielumi un zivju fauna”, kura gaitā izpētes darbi veikti 17 km garā Amatas lejteces daļā no grīvas līdz punktam aptuveni 200 m augšpus Kārļu HES aizsprosta. Izpētes darbu ietvaros reģistrēti upes pamata raksturlielumi un straujteču platība, novērtēta piemērotība lašveidīgo zivju nārstam, kā arī veikta zivju uzskaite. Ņemot vērā iegūtos rezultātus novērtēta upes hidromorfoloģiskā un ekoloģiskā kvalitāte.

2025.Gadā sagatavoti un īstenoti sekojoši projekti:

“Lašveidīgo zivju nārsta vietu izveide Amatā” , kura gaitā īstenota lašveidīgo zivju nārsta vietas izveide divos laukumos - pie autoceļa Līgatne - Mūrnieki (Ūdenstūristu apmetne Amata GPS 57.24744, 25.14399), laukuma platība 163 kv.m un lejpus Zvārtes ieža trošu tilta (GPS 57.26143, 25.13885), laukuma platība - 174 kv.m un (GPS 57.24699, 25.14307), laukumu platība 150 kv.m. Projekta realizācijas gaitā tiek apsekota konkrētas ūdenstilpes teritorija, veicot biotopu un zivju resursu novērtējumu priekšprojekta gaitā un zivju uzskaites monitoringu. Iegādāts grunts sedimenta materiāls (oļu - grants (max 20%) maisījums) un vienmērīgi izkliedēts laukumos (20 cm biezā slānī). Kopējā nārsta laukumu platība trīs upes posmos - 488 kv.m. Kopējais sedimenta materiāla apjoms - 98 m3 vai 157 tonnas. (Projekta izmaksas EUR 8690,66);

Zivju nārsta laukumu iekārtošana Amatā

“Lašveidīgo zivju nārsta vietu sakopšana Vildogas upē”. Vildogas upes biotopu apsaimniekošana un uzturēšana - ūdensteces tīrīšana no koku sanesumiem un bebru aizsprostu likvidācija upes posmā 6,67 km garumā, lai atjaunotu un uzlabotu lašveidīgo zivju dzīvotnes un nārsta apstākļus, un palielinātu to resursu. (Projekta izmaksas EUR 11486,64);

“Lašveidīgo zivju nārsta vietu izveide Gaujas upē”. Projekta ietvaros izveidoti divi lašveidīgo zivju nārsta laukumi - lejpus Vidagas trošu tilta, turpinot 2024. gadā uzsākot projektu, izveidojot 300 kv.m laukumu (20 m platumā x15m garumā) un nārsta laukumu pie Mežvīriem izveidojot 300 kv.m laukumu (20m platumā un 15 m garumā). Laukumi tiek veidoti no 40 – 140 mm oļiem ar 20% grants piejaukumu ~ 330 mm biezā slānī. Kopējais oļu apjoms 200 m3. Pie Vidagas trošu tilta laukumus veido ~ 30 metrus lejpus tilta (turpinot 2024. gadā aizsākto projektu), ar aprēķinu, ka no tilta var vērot ūdenstecē notiekošos procesus. Par projektu tiek izvietoti informatīvie materiāli mēdiju telpā, web. kanālos un sociālajos tīklos. (Projekta izmaksas EUR 12132,80);

“Lašveidīgo zivju nārsta vietu sakopšana Lenčupē”. Ūdensteces tīrīšana no Lenčupes ietekas Gaujā (GPS 57.332254, 25.220843) līdz autoceļa V288 Auciems - Miglači -Ķiene ceļa pārvadam (GPS 57.350020, 25.194504) 3,95 km garumā. Veicot tīrīšanas darbus tiek atjaunots dabīgs upes plūdums izņemot koku sagāzumus un nojaucot bebru dambjus vai to paliekas. (Projekta izmaksas EUR 7406,64)

Raunis upes tīrīšana

“Lašveidīgo zivju nārsta vietu sakopšana Raunis upē”. Ūdensteces tīrīšana no ietekas Raunā (GPS 57.334340, 25.399944) līdz autoceļa P30 pārvadam (GPS 57.294333, 25.432677) 7,31 km garumā. Veicot tīrīšanas darbus tiek atjaunots dabīgs upes plūdums izņemot koku sagāzumus un nojaucot bebru dambjus vai to paliekas. (Projekta izmaksas EUR 14748,64)

Raunis upes tīrīšanā

“Informatīvie materiāli “Lašu dzīves cikls”” Projektā izgatavoti un tiešā upes (Gaujas, Amatas, Braslas) tuvumā izvietoti 15 informatīvie stendi, kuros attēlots lašu dzīves cikls, tā apdraudējumi un sugas nozīmīgums kopējā ekosistēmā. Informatīvā materiāla izmērs 1189 mm x 841 mm. Tas izvietots uz ilglaicīga koka stenda ar jumtu. Stendi novietoti publiskās atpūtas vietās, kur pulcējas tūristi, makšķernieki un citi interesenti. Stendu novietošana aptver Gaujas upes labo un kreiso krastu posmā no Vidagas līdz Ādažiem, Amatas, Brasla, Raunas un Līgatnes upes publiskās pulcēšanas vietas. Informatīvais materiāls saskaņots ar VZI "BIOR", VVD un DAP. (Plānotās projekta izmaksas EUR 14295,00).

Sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību šogad turpinās detalizēta Amatas upes izpēte un tiks veikta Braslas upes posma hidromorfoloģiskā izpēte.

Visu projektu realizācijai veikti obligātie priekšdarbi – sertificētu ekspertu atzinumi, saskaņojumi Dabas aizsardzības pārvaldē u.tm.l.

Ņemot vērā paaugstināto ūdens līmeni Gaujā, kad uz rudens nārstu agrāk kā citus gadus ienāk lašveidīgās zivis, GIAB veica pastiprinātu Gaujas baseina uzraudzību vietās, kur iespējama maluzvejnieku aktivitāte. Atjaunoties aktīvai ūdenstūrisma sezonai pastiprināta uzmanība veltīta tūristu aktivitātēm, tai skaitā vai tiek ievēroti noteikumi attiecībā uz naktsmītnēm, ugunskura vietām u.tml.

GIAB vadītājs Ainārs Šteins saņem konkursa Lielais Loms 2025 specbalvu

GIAB pateicas pašvaldībām par tiešu un netiešu atbalstu attīstot makšķerēšanas tūrismu Gaujā, jo īpaši ziemas periodā. Kopējās aktivitātes un rezultāti liecina, ka izvēlēts pareizs ceļš – gadu no gada palielinās makšķernieku skaits un aizvien lielāku interesi par makšķerēšanu Gaujā izrāda tūristi no ārvalstīm.

Foto A.Šteins