Veidosim saturu kopā!
  • Jūsu novadā gaidāmas vai jau aizvadītas copmaņus saistošas aktivitātes?
  • Jums ir viedoklis par copmanim aktuālu tematu?
  • Esat izbaudījis aizraujošu copes piedzīvojumu?

Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!

Jaunākie komentāri

Seko līdzi

Seko līdzi jaunākām ziņām sev ērtākā veidā izmantojot CopesLietas.lv ziņu sadaļas RSS barotni.
LSM.lv | 25.maijs 2018, 23:51 | 13 komentāri | 3394 skatījumi

Cīņai ar maluzvejniekiem Krāslavā ievieš modernās tehnoloģijas

Motorlaivas, kvadrokopteri, ķermeņa kameras, arī droni jau kļūst par ikdienu zivju inspektoriem un pašvaldību zivju resursu sargātājiem. Latgale ar ūdenstilpnēm ir bagātākais novads, tikai Krāslavas novadā vien ir teju pusotra simta ezeru un vēl upes, kuras no malu zvejniecības aroda piekopējiem jāuzrauga gan pašvaldības policijai, gan zivju inspekcijai.

Lai uzlabotu situāciju novada ūdenstilpnēs, Krāslavas novada dome pieņēma lēmumu gan pavairot zivju mazuļus vienā no lielākajiem - Sīvera ezerā, gan arī iegādāties kvadrokopteru un trīs ķermeņa kameras. Ar to palīdzību būs iespējams apsekot ūdenstilpnes lielākā platībā un attālumā, noskaidrot zvejnieku atrašanās un koncentrēšanās vietas un veikt audio un video ierakstu, kas vēlāk var kalpot kā pierādījums pārkāpuma izdarīšanai.

Pavasaris zivju inspektoriem, kā stāsta Valsts vides dienesta Daugavpils reģionālās vides pārvaldes vecākais inspektors Arvīds Vīgulis, ir rosīgs laiks, malu zvejnieki nesnauž, bet darba lauks plaš:.

“Pavasarī mēs vairāk strādājam tur, kur notiek zivju nārsts, iepriekš bija līdakas un karpveidīgās zivis, tagad – plauži.”

Valsts vides dienesta Daugavpils reģionālās vides pārvaldes inspektoru pārraudzībā ir vairāk nekā 200 kilometri upju akvatoriju un 750 lieli un mazi ezeri, kuri jāuzrauga no maluzvejniekiem,
izbraucot kārtējā reidā, stāsta Resursu kontroles sektora vadītājs Edvīns Gasperovičs:

“Ja brauc uz Rīgas pusi, tad mūsu reģions ir līdz Pļaviņām un vēl Daugavas otrais krasts, faktiski puse Daugavas ir mūsu pārraudzība, tā ir milzīga teritorija. Pēdējo reizi reidā bijām Sīvera ezerā, tur nelicenzētos murdus vilkām ārā, pavasarī sāk kustēties zuši un līņi, un tad tos nelegālos murdus sāk likt. Protams, tagad to nav tik daudz kā iepriekšējos gados, pirms gadiem 10, kad vilkām pa 50-30 murdiem, bet mēs atradām 5-7 nemarķētos murdus.”

Sīvera ezers atrodas Krāslavas novadā, tas ir makšķernieku iecienīts, un šī novada pašvaldība ir tā, kas rūpējas par zivju resursu saglabāšanu. Tāpēc šogad Sīverī ar novada domes un Zivju fonda atbalstu plānots ielaist gandrīz 30 tūkstošus zandarta mazuļus, bet, lai uzraudzītu maluzvejniekus, pašvaldība iegādāsies arī mūsdienīgas ierīces.

“Šogad mēs iegādāsimies kvadrokopteru, dronu un trīs ķermeņa kameras ar tādu mērķi, lai fiksētu gan pašus pārkāpējus, gan pašu pārkāpumu. Jo īpaši ziemā bieži gadās, ka cilvēks pārkāpj, bet notverot to, viņš noliedz, ka tie ir viņa makšķerēšanas rīki. Šīs ierīces mums dos iespēju pierādīt, ka tie ir viņa rīki, un saukt pārkāpēju pie administratīvās atbildības,” stāsta novada domes pašvaldības policijas inspektors Deniss Ogņevs.

Krāslavas novads ir ūdenstilpnēm bagātākais, tāpēc cīņa ar maluzveju un zivju resursu saglabāšana ir viena no pašvaldības prioritātēm, apliecina novada domes attīstības nodaļas vadītāja Ināra Dzalbe:

“Krāslavas novads Latvijā ar ezeriem bagātākais, bieži paši jūkam skaitā, vieni saka tie 111, citi - 140, tie ir lielāki un mazāki ezeri, no tām 12 publiskās ūdenstilpnes, vēl Daugava un Dubna. Skaidrs, ka šī sistēma ir jāsakārto, lai tiem, kas grib atpūsties un makšķerēt legāli, ir tā iespēja. Katru gadu pašvaldība iesaistās projektos - gan ielaiž zivju mazuļus, gan iegādājas tehniku, kas palīdz cīnīties ar maluzvejniecību.”

Tieši modernās tehnoloģijas ir tās, kas palīdz inspektoriem un policijai visefektīvāk cīnīties ar maluzvejniekiem, jo tās dod iespēju reāli aizturēt un arī sodīt šī nelegālā aroda piekopējus, apliecina Valsts vides dienesta Daugavpils reģionālās vides pārvaldes Resursu kontroles sektora vadītājs Edvīns Gasperovičs:

“Visi tie tehniskie līdzekļi, kas katru gadu attīstās, mūs darbā tiek izmantoti. Mēs arī piedalāmies Zivju fondā, mums ir gan meža kameras, gan dažādas nakts ierīces un siltuma uztverošās ierīces. Mums nav stundām ilgi nav jāsēž pie kāda noteikta objekta, kur mēs zinām, ka notiek maluzvejniecība. Mēs ar foto kamerām izsekojam to intensitāti, cik bieži tas pārkāpējs nāk, tad uztaisām slēpni un nelegālo makšķernieku notveram.”

Tikai Valsts vides dienesta Daugavpils reģionālās vides pārvalde gadā sastāda ap 350 protokolu. Par makšķerēšanas noteikumu pārkāpšanu var noteikt sodu no 15 līdz 350 eiro.

Piemēram, pērn pie atbildības reāli saukti 137 cilvēki un kopumā uzlikts sods gandrīz 4500 eiro apmērā, tostarp 2700 eiro – par zivju ķeršanu ar neatļautiem rīkiem.

o r i ģ i n ā l s

 
 
[13] Komentāri | dilst | aug
 
onkyo

Elementāra matemātika: 4500:137=32.85€

Te pat zirgam ir jāsmejas, ja pie šādiem soda apmēriem lētāk ir pārkāpt likumu kā to ievērot.

26.mai Atbildēt | Ziņot 3
bio-r

Kur Tu rakstā redzi kādi bijuši pārkāpumi?

Iespējams no 137 pārkāpējiem aptuveni 130 ir vienkārši copmaņi bez makšķerēšanas kartes, par ko var uzlikt arī brīdinājumu cik noprotu.

Viss jau ok, bet vienkārši besī lasīt, ka pēc nēģu afēras visi grib ASINIS un tagad tiem inspektoriem, neievērojot ne kaut kādu samērīgumu vai vienlīdzības principu sodu apmēros būtu "jālien dirsā" vienkāršajam makšķerniekam un ķipa jāspodrina valsts iestāžu tēls liekot nesamērīgus sodus.

28.mai Atbildēt | Ziņot 0
onkyo
onkyo > bio-r:

Asinis neviens neprasa, bet samērīgus sodus gan, lai nebūtu vēlme atkārtoti pārkāpt likumu, būtu iespēja iegādāties atbilstošu inventāru, iegādāt degvielu, lai nebūtu jādomā uz kuru no izsaukumiem braukt, kuru automātiski atmest, kā arī ieviestu bonusu sistēmu, kur vides inspektors saņemtu savus 15% "motivācijas" no pārkāpuma iekasētās summas.

28.mai Atbildēt | Ziņot 4
bio-r
bio-r > onkyo:

Par tiem 15% uzskatu gan, ka vismaz patreiz šāds solis būtu milzīga kļūda, jo "vidējais" inspektors to neuztvers kā darbu veicinošu motivāciju, bet gan iespēju - kampt. Līdz šādai sistēmai ir jāaug visai sabiedrībai kopumā..

Līdzīgi kā atstāt saldējumus saldētavā uz ielas un blakus kastīti - iemet eiro paņem saldējumu - nu pie mums līdz galam vēl nestrādā godaprāts.

28.mai Atbildēt | Ziņot 0
onkyo
onkyo > bio-r:

Zem mana goda ir atbildēt uz Jūsu neauglīgajiem pretjautājumiem.....lai veicas!

28.mai Atbildēt | Ziņot 0
bio-r
bio-r > onkyo:

atklāti sakot, tāds nebija mans mērķis. Vienkārši uzskatu, ka nav pareizi teikt, ka sodi mazi, jo izdalot sanāk - 30 euriki. Brakari noķert pie rokas ir krietni grūtāk nekā pieiet makšķerniekam pajautāt kartiņu..

Un par to, ka lielāki sodi vairāk naudas par ko ieprikt tehniku - maldi, jo no visa iekasētā par pārkāpumiem naudiņa aiziet kopējā budžetā un pēc tam tik atgrūž kaut kādus procentus, tā ka..

28.mai Atbildēt | Ziņot 0
addd
addd > bio-r:

Makšķerēt, bez MK, ir pat ļoti dārgs prieks, cita runa pārkāpēju maksātspēja tāpēc zivis lomā diez vai tiek fiksētas.

Bez MK 44. Lai kompensētu zivju resursiem nodarītos zaudējumus, šo noteikumu 8. pielikumā minēto pamattaksi piemēro:

44.1. trīskāršā apmērā:

44.1.1. par lomu, kas iegūts bez šo noteikumu 2. punktā minētajiem dokumentiem;

28.mai Atbildēt | Ziņot 0
krumujancis

Nevar zināt kā tur ir ar to darīšanu, taču sākas vismaz prātīga runa.

Ja pie pašreiz zināmās tehnikas, un tās iespējām, nevar kaut ko nosargāt, tad, atvainojiet, tā jau ir vienkārša negribēšana to izdarīt.

Vieglāk taču ir "pamatot", kāpēc nevar, nekā darīt.

Bet šeit, cepuri nost, ja tiešām tiek darīts. Vēl tikai ierobežot tos murdeniekus un tīkliniekus, tad ar resursiem lēnām, bet būs viss OK!

Veiksmi!

27.mai Atbildēt | Ziņot 2
Malikis2011

Nu neiet runa ka varētu kaut ko nosargāt, jo Krāslavas novadā vien 146 ezeri un Daugava 40km, var tikai mazināt maluzvejniecību, jo VVD jau minēja cik viņiem, laikam uz 5 cilvēkiem, ūdeņu un pašvaldība uztur vienu darbinieku. Pie tāda ūdeņu daudzuma vajadzētu vismaz 30 cilvēku kas sargā, bet visa nauda jau Rīgā, par sodiem, par makšķernieku kartēm, valsts programmas lašu laišanai un tā tālāk, cik naudas no zivju fonda iegūst.

28.mai Atbildēt | Ziņot 2
krumujancis
krumujancis > Malikis2011:

Par ko tad es runāju? Protams, par negribēšanu... Ja Rīga naudu un iekārtas nedod, tad tas sargātājs viens, protams, ka nekā izdarīt tādā lērumā nevarēs.

Bet Rīgā taču visiem algas jāceļ, tad nu ir tā... Kā Krištopāns Latviju nosauca?

28.mai Atbildēt | Ziņot 1
Malikis2011
Malikis2011 > krumujancis:

Nu no otras puses, ar tādu politiku drīz sargāt nevajadzēs, jo tā jau pēdējos gados samazinājies ļoti nelikumīgo rīku daudzums, jo cilvēki aizbrauc, tie kas dzēra jau citur ķer vēl pēc 10 gadiem varēs mierīgi nesargāt, nu paliks brīvdienu pārkāpēji.

28.mai Atbildēt | Ziņot 3
addd
addd > Malikis2011:

200% taisnības.

28.mai Atbildēt | Ziņot 2
kb4596

Lai reiz sāk likt ļoti bargus sodus tīklu licējiem tad vairs negribēs bāzt tīklus . Reiz ar draugu vienu tīklinieku nejauši pieķērām pa muti iedevām vot sajūta bija laba.

2.jūn Atbildēt | Ziņot 0
Uz augšu
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers