Veidosim saturu kopā!
  • Jūsu novadā gaidāmas vai jau aizvadītas copmaņus saistošas aktivitātes?
  • Jums ir viedoklis par copmanim aktuālu tematu?
  • Esat izbaudījis aizraujošu copes piedzīvojumu?

Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!

Jaunākie komentāri

Seko līdzi

Seko līdzi jaunākām ziņām sev ērtākā veidā izmantojot CopesLietas.lv ziņu sadaļas RSS barotni.
Aktuāli | 24.oktobris 2020, 15:27 | 9 komentāri | 5843 skatījumi

Rūpnieciskā zveja Burtniekā ir jāpārtrauc

Kopš Burtnieku novada izveides ir monitorēta ezera ekoloģiskā situācija, veikti pasākumi zivju resursu aizsardzībai un papildināšanai, īstenoti dažādi infrastruktūras uzlabošanas projekti, ievērojot gan makšķernieku, gan zvejnieku, gan atpūtnieku dažādās intereses. Ieguldīto aizēno arvien asāk un uzstājīgāk makšķernieku sabiedrībā paustais viedoklis, ka rūpnieciskā zveja Burtniekā ir jāizbeidz, “trofeju” plēsīgo zivju skaists ir samazinājies un pēc loma jādodas uz citurieni. Pēc knapas mēra līdakas doties nav jēgas, tērēt degvielu, laiku un enerģiju. Cilvēki ir kļuvuši mobilāki, papildu 100 kilometri, bet toties labs loms ir tā vērts. To krasi izjūt tie uzņēmēji, kuri ezera krastā makšķerniekiem nodrošina laivu nomu un naktsmītnes.

Šo spiedienu un pušu konfrontāciju izjūtam katru gadu. Novads ir tā veidojošo pagastu tiesību un saistību pārņēmējs. Līdz ar to mums ir saistoši pirms novada izveides ar zvejniekiem noslēgtie rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumi, kuru termiņi beigsies 2021. gada 31. decembrī. Lai zvejnieku saimniecības savlaicīgi varētu plānot sava biznesa attīstību šajā vai pārorientēties uz citu jomu, uzņēmos iniciatīvu rosināt novada pašvaldības deputātiem pieņemt lēmumu par zveju Burtniekā pēc šī datuma. Teorētiski pastāv vairāki risinājumi: par rūpnieciskās zvejas saglabāšanu, pārtraukšanu vai kāds cits variants. Pašreiz šajā jautājumā ne tikai deputātiem ir atšķirīgi viedokļi, bet arī ekspertiem. Diskusija jau šobrīd ir spraiga un lēmums jāpieņem šogad.

To, ka ir jāsamazina spiediens uz plēsīgo zivju resursiem, piekrīt visas iesaistītās puses. 2017. gadā ierobežojām makšķerniekus, lai tiem lomā būtu tikai piecas plēsīgās zivis, paaugstinājām licenču cenu un samazinājām pieejamo licenču skaitu. Makšķernieki to uztvēra sāpīgi, bet vairums samierinājās, jo saprata, ka zivīm ir jāatjaunojas un jāļauj izaugt. Vienīgi nesaprata, kāpēc rūpnieciskais zvejnieks var turpināt likt tīklus un dzīvot kā līdz šim? Tagad jāatbild arī uz šo jautājumu. Tāpēc 3. novembrī ir iecerēta visu iesaistīto pušu diskusija par rūpnieciskās zvejas nākotni Burtniekā, lai novada deputāti savu lēmumu balstītu uz uzticamu un faktos balstītu informāciju. Diskusijā piedalīsies Latvijā atzīti speciālisti, zinātnieki un praktiķi, kā arī tiešraidē ikvienam būs iespēja pasākuma laikā atsūtīt jautājumu vai pamatot savu viedokli par tīkliem Burtniekā.

Esot klāt šiem procesiem no novada pirmsākumiem un liekot uz svariem visus par un pret, uzskatu, ka, beidzoties līgumu termiņiem, sabiedrības vairākuma interesēs rūpnieciskā zveja Burtniekā ir jāpārtrauc un jāpaaugstina ezera rekreācijas pievilcīgums.

Edvīns Straume, Burtnieku novada pašvaldības domes priekšsēdētājs

oriģināls

 
 
[9] Komentāri | dilst | aug
 
ZivjuZaglis

zaļzemnieki un sabiedrības intereses nav savietojamas. te jābūt kādai citai motivācijai. bet lai vai kā, domā pareizā virzienā ;)

24.10.20 Atbildēt | Ziņot -1
hetch

Rupnieciskajam zvejniekam tas ir darbs un ienakums bez kura vins neizdzivos. Makskerniekam ta ir izklaide. Rupnieks panem visu sugu zivis, makskernieks Burtniekaa kuru sugu iznem no aprites parsvaraa? Varbut laiks laivu nomai un nakstsmitnem parorienteties uz citu jomu? Pasvaldibai vairak uzmanibas japievers vietejiem iedzivotajiem un vinju interesem, nevis turistiem/cieminiem. Trofeju var sameklet ar garantiju ari maksas dikii, parverst ezeru par lielu trofeju diki ???

25.10.20 Atbildēt | Ziņot -5
Cedgars85

Izejot no šādas loģikas - tad jau bliežam vaļā visur rūpniecisko zveju, pietiek izklaidēties, smeļam ārā, lai daži izredzētie var uzdzīvot pa pilnu programmu. Kam mums ilgtermiņa domāšanu??!!!

26.10.20 Atbildēt | Ziņot 2
Kruizers

Burtniekā ar rūpniecisko zveju nodarbojas 6 saimniecības, līdz ar to ekonomiskais pienesums ir ļoti diskutabls. Dikti šaubos vai kaut vienai no šīm 6 saimniecībām zvejniecība ir vienīgais iztikas avots. Zvejniekiem primārā mērķa zivs ir zandarts un tikai tad viss pārējais. Domāju, ka pienesumu pašvaldības budžetā ko ienes makšķernieki un zvejnieki nav salīdzināms. Plus tās zivis, kas tiek Burtniekā nozvejotas nemaz nav tik plaši pieejamas vietējiem, kā tas vajadzētu būt

26.10.20 Atbildēt | Ziņot 0
hetch
hetch > Cedgars85:

noperc sev ezeru, zemi, uzcel maju un izklaidejies cik ielien. Es personigi taa ari izdariju. par zivju un trofeju trukumu sudzeties nevaru. Tikai copmanis bebru dambjus nost nejauc, narsta ligzdas neveido, vaisliniekus neiegust, utt. Problema ir nevis nozveja bet tirdznieciba. Cik var zivi apest, ta lai vietejais zvejo un ed kamer zvinas sak augt. Daba pati visu sakarto, tuksi udeni nestav. Vienkarsi cilvekam mazak jaukties ieksaa ar visadiem noteikumiem vajag.

26.10.20 Atbildēt | Ziņot -2
Kruizers
Kruizers > hetch:

Pēc analoģijas sanāk, ka to dara zvejnieki?:D Nedrīkst aizmirst, ka zvejnieks ir tas pats homo vulgaris parastais. Proti, var ielikt tīklu ar bojām norobežotā teritorijā, kur zveja nav paredzēta (pats šosezon šādai situācijai biju liecinieks), tāpat ir dzirdēts par garākiem tīkliem, vaislas zivju paturēšanu (laikā, kad zvejniekiem bija šāds pienākums) u.tml. Līdz ar to stipri apšaubu, ka kāds no zvejniekiem jauc kādus bebru dambjus vai zvejo vaisliniekus (tādas prasības Burtniekā cik man zināms sen vairs nav). Ja noliekam visas emocijas tad zvejniecība ir tieši tāds pats bizness kā daudzi citi- noplicina resursus (šajā gadījumà pārsvarā plēsīgo zivju, proti, zandartu). Domāju, ka neviens speciālists, vai makšķernueks parastais, kurš ezerā copē vismaz gadus 10, neapgalvos, ka plēsīgo zivju ezerā nav palicis mazāk, ka ir samazinājies plēsīgo zivju vidējais izmèrs u.tml. Līdz ar to pašvaldībai šobrīd būtu jāizšķiras- iet pa ceļu, kurš nekur neved (arī paši zvejnieki starp citu sūdzas par to, ka lomi ir samazinājušies) vai arī kaut ko beidzot mainīt un atteikties no rūpnieciskās zvejas

27.10.20 Atbildēt | Ziņot 3
KASPARSKL

Dzīvoju pie ezera, līdz ar to ikdienā redzu kas notiek, un jā, piekrītu, ka ir jāpārtrauc rūpnīciskās zveja, un jā, Māte daba pati parūpēsies pa plēsoņu atjaunošanos pietiekamā daudzumā, jo ar tīkliem tiek noņemtas plēsoņas(jo ir aktīvas klajumu iemītnieces) un lielākā daļa, lielo balto zivju, bet mazās pa malu arī šiverē, un palūkojoties uz saucamajiem zvejniekiem, (tīri ūdeņi tur nu neredzās), neredzu jēgu, ka barojās saucamie izredzētie zvejnieki, bet viesu mājas stāv tukšas ,jo zvejnieki uz nakts zvejām nebrauc, un nepaliek uz vairākām dienām ar ģimenēm, kā bija agrāk, kamēr tēti pa ezeru tikmēr sievas bauda kūltūru teātrī.

26.10.20 Atbildēt | Ziņot 1
L1B
L1B :

Ja pašvaldība un viesu nami grib lai pie viņiem brauc, tad rūpnieciskai zvejai jāpieliek punkts. Ezers pavisam nav tāds, kāds bija pirms 3 - 5 gadiem, pat tuvu tam vairs nav.

26.10.20 Atbildēt | Ziņot 0
perpendikuls

...pie kā tad nonāca galu galā? Varbūt kāds var ieliet atreferējumu?

11.11.20 Atbildēt | Ziņot 0
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager