Pasaules čempionāts spiningošanā (4.daļa)

...Ievērojamu daļu ceļa uz Latviju aizņēma sarunas par laika apstākļiem. Spēcīgais rietumu vējš, kas sacēlās otrdien, diezgan ātri sadzina mākoņus, un periodiski mūs pārsteidza lietus. Tuvāk Rīgai gaisa temperatūra vispār sāka tuvoties nulles atzīmei, bet visapkārt parādījās varavīksnes.

Jā, interesantos laika apstākļos vajadzēs sacensties sporta makšķerniekiem. Tomēr 12.oktobra vakarā jau visas 12 komandas bija piereģistrējušās III Pasaules čempionāta spiningošanā no laivām ar mākslīgajiem mānekļiem orgkomitejā.

Tādējādi šāgada pasaules meistarsacīkstes ir uzstādījušas rekordu dalībnieku skaita ziņā, kas 2 reizes pārsniedza gan iepriekšējo čempionātu rādītāju, gan minimālo pieļaujamo komandu skaitu. Jāatzīmē, ka ikvienai izlasei organizatori veltīja pienācīgu uzmanību: visi dalībnieki saņēma detalizētu sacensību reglamentu un to rīkošanas noteikumus, kā arī paciņas ar dāvanām: poļu vobleriem „Salmo”, „Norfin” firmas brelokiem, suvenīru produkciju un cepurēm. Par cepurēm, uz kurām bija izšūti dalībvalstu karogi, jāpasaka atsevišķi, jo tās ne tikai lieti noderēja laukā valdošajos aukstajos laika apstākļos, bet arī kalpoja par savdabīgu komandu atpazīšanas zīmi: vajadzēja tikai nedaudz atsvaidzināt atmiņā ģeogrāfijas zināšanas, un bez pūlēm varēja atpazīt sportista piederību vienai vai otrai valstij.

Pirmā oficiālā čempionāta diena, ja neskaita sātīgas brokastis, sākās ar treniņu. Visi „divnieki” bija nodrošināti ar laivām, kuras bija aprīkotas ar benzīna dzinējiem (bet tādas vajadzēja vairāk nekā 30). Laivas izrādījās dažādas krāsas un sportistiem trāpījās izlozes ceļā. Organizatori nebija aizmirsuši arī par drošības tehniku: katram dalībniekam tika izsniegta „Norfin” glābšanas veste ar čempionāta simboliku. Vējš, kas pamazām pieņēmās spēkā un dzina ezerā viļņus, lika organizatoriem ātri papildu nokomplektēt enkurus, lai tie spētu noturēt laivu vienā vietā.

Neliela aizķeršanās ar laivu atgadījās daļai Baltkrievijas komandas, taču šiem sportistiem ātri vien atradās vieta uz presei paredzētā kutera. Tādējādi man palaimējās būt par liecinieku vienas komandas treniņam. Vladimirs Astapovs un Vadims Maško ātri noorientējās akvatorijā un virzīja mūsu kuteri uz ezera dziļāko vietu. Šeit nepieciešams neliels paskaidrojums. Jau ne pirmoreiz uzziņu informācija par ūdenstilpni maldina ar maksimālo dziļumu rādītāju. Šoreiz dziļums nevis vienkārši pārsteidza, bet ļoti stipri pārsteidza. Skatieties paši: norādīto 4,2m vietā mūsu eholote vismaz 3 vietās uzrādīja vairāk nekā 10m dziļumu, bet vienā punktā pat 15! Izdevās noskaidrot tādu ieplaku raksturu: tās izveidojušās zemessūcēja darbības, kā arī bumbas sprādziena rezultātā. Vismaz tā saka čempionāta saimnieki. Tikai daudziem dalībniekiem, kuri agrāk nebija bijuši Ķīšezerā, tas kļuva par lielu pārsteigumu. Tā, piemēram, Igaunijas komandas kapteinis Mati Banhards, ieraugot eholotē 12m dziļumu, nolēma, ka ierīce ir sabojājusies vai, kā izteicās pats sportists, sajukusi prātā! Baltkrievu sportisti bija gatavi tādiem dziļumiem un ātri sāka spiningot neslikta izmēra asarus uz džigiem.

Tieši to, ka asari kļūs par čempionāta pamatlomu, arī pareģoja viens no Krievijas izlases līderiem Aleksejs Šaņins. Sarunā ar mani viņš sacīja, ka atlasēs, kuras notika Ķīšezerā, galvenokārt ķērās tieši šīs zivis. To pulcēšanās vietas atrada arī daudzi citi dalībnieki: komandas no Čehijas, Ukrainas, Kazahstānas utt. Taču visvairāk pārsteidza lietuvieši, kuri noķēra 2 prāva izmēra līdakas. Viena no tām bija apmēram 10 kg smaga, ja ne vairāk! Otra svēra ap 6-7kg. To, ar kādu mānekli šīs trofejas tika noķertas, Lietuvas komandas vadītājs, protams, neatklāja, taču izdevās uzzināt, ka tās bija iekārojušas asariem paredzēto mikrodžigu. Lūk, tādu pārsteigumu sagādāja ezers treniņa pirmajā dienā.

Ir īstais laiks stādīt priekšā Lietuvas komandu, kura šodien pārsteidza vairāk par visiem. Tās sastāvs izskatās šādi: Gediminas Švilpa, Darius Jakiūnas, Emilis Muliuolis, Sigitas Lukšta, Rolandas Baratinskas, Janas Prialgauskas, treneris Linas Žvaliauskas. Lietuva pirmoreiz piedalās Pasaules čempionātā spiningošanā no laivām, un konkurss iekļūšanai izlasē bija diezgan nopietns. Aptuveni 100 cilvēki izgāja Lietuvas čempionāta 4 kārtu atlases, lai noskaidrotu spēcīgākos.

Vēl vienai Baltijas valstij - Igaunijai - spiningošanas sports nav tik spēcīgi attīstīts, un komandas veidošanā tika ņemti vērā ne tikai sporta sasniegumi, bet arī makšķernieku-sportistu gatavība doties uz sacensībām. Komandu savāca un par vienu no tās dalībniekiem kļuva jau no Pasaules čempionātiem zemledus makšķerēšanā ar mormišku man pazīstamais Mati Banhards, Igaunijas Makšķerēšanas savienības vadītājs. Par trim citiem dalībniekiem kļuva Erki Oppe, Martins Meiers un Mareks Purgats. Šķiet, Igaunijas komanda ir skaitliski mazākā šāgada čempionātā. Igauņus pārsteidza ne tikai Ķīšezera dziļums, bet arī noķerto zivju izmērs. Asari šeit izrādījās daudz lielāki nekā Igaunijā notikušajās spiningošanas sacensībās.

Toties Kazahstānas sportisti, gluži pretēji, sacīja, ka asari ķērās nebūt ne tik lieli, kā gribējās. Droši vien šajā Āzijas valstī ķeras nopietnāki svītrainie plēsoņas nekā Eiropā. Interesanti, ka Kazahstānā spiningošanas sacensības notiek pirmkārt no krasta, turklāt gan upēs, gan arī ezeros. Taču komanda vienalga tika veidota, vadoties pēc sportistu uzrādītajiem rezultātiem iekšējās sacensībās pēdējo 2 gadu laikā. Uz Latviju kazahi atbrauca sekojošā sastāvā: Aleksandrs Strjuks, Vitālijs Morogovs, Sanats Kņazbajevs, Nurlans Džanseitovs un komandas pārstāvis Erlans Tatiševs.

Kā jau tika gaidīts, treniņā ķērās 3 sugu zivis. Bez jau pieminētajiem asariem un līdakām lomos gadījās arī zandarti. Otrdien, komandu pārstāvju apspriedē, Pasaules čempionāta orgkomitejas priekšsēdētājs Jānis Stikuts nosauca vēl 2 sugas – samu un salati, taču pauda pārliecību, ka pēdējo diezin vai kādam izdosies noķert, jo šīs sugas pārstāvji trāpoties ārkārtīgi reti. No sevis piemetināšu, ka gadījumā, ja vairums spiningotāju ķers uz džigmānekļiem, salašu copju iespējamība būs vēl mazāka. Atgādināšu, ka šīs zivis galvenokārt ķērās iepriekšējā Pasaules čempionātā Kazahstānā.

Starp citu, par mānekļiem. Attiecībā uz tiem ir daži ierobežojumi, kuri darbojas saskaņā ar starptautisko sacensību plēsīgo zivju spiningošanā no laivām rīkošanas noteikumiem. Pirmkārt ir aizliegts kliedētais aprīkojums, kad māneklis ir piesiets pie atsevišķas pavadiņas, kā arī trijžuburi ar mušām. Taču Jānis Stikuts izteica domu par to, ka noteikumi vēl nav pilnīgi un tos nepieciešams pārskatīt, galvenokārt atļaut izmantot jebkurus spiningošanas mānekļus. Zinot viņa autoritāti makšķerēšanas sporta pasaulē, var paredzēt, ka nākotnē noteikumi vēl mainīsies. Daļēji šī doma jau tika iemiesota dzīvē treniņā, kur bija atļauts ķert ar jebkuriem mānekļiem, kā arī dreifā.

Šāgada čempionātā ir atcelti arī daži ierobežojumi, kuri darbojas saskaņā ar Latvijas amatiermakšķerēšanas noteikumiem: spēkā būs tikai tā saucamais rūpnieciskais mērs – zivju nozvejas minimāli pieļaujamais lielums, bet ierobežojumu attiecībā uz nozvejoto zivju skaitu nebūs. Šie un citi jautājumi tika apspriesti preses konferencē, kas tika rīkota masu informācijas līdzekļiem vakar plkst.14:00. Tajā uzstājās arī Starptautiskās saldūdens makšķerēšanas organizācijas (F.I.P.S.e.d.) prezidija loceklis Igors Čiņjakovs, kurš pastāstīja par Pasaules čempionāta spiningošanā vēsturi.

Šodien otrā treniņa diena. Peldot kopā ar kompānijas „Salmo” pārstāvi Gintu Auzānu un žurnāla „Copes Lietas” korespondentu Ingusu Dikalski, mēs centīsimies pievērst uzmanību tām komandām, kuras vakar palika nepamanītas. Iespējams, tās slēpj spiningošanas taktiku vai tehniku, kas var novest pie laba rezultāta. Tādēļ domāju, ka Pasaules čempionātā Latvijā mūs gaida vēl ne mazums pārsteigumu...

Viena no čempionāta pirmās dienas lielajām līdakām / Salmo