Es pat nezinu vai kādam vispār šo drīkst stāstīt. Bet palielities gribās, jo copēt prieks ir viens tāds prieks kuru točen vajag padalīt. Tāpēc, atbraucis majās, palielos, ja. Laika prognozes bija tādas nesakarīgas un vislaik mainās. Bet mans nenobijās. Dienu iepriekš tika rūpīgi izvēlēta točka. Kaukā negribējās man braukt kur līgo nedēļā labi copējās, jo breki tur nav jau kādus trīs pēdējos gadus, bet naktī kad pluds cilājās ir forši.
Zini kā? Bija veselas deviņas brīvas dienas. Piecas no tām simtpunkt’ pabiju ezerā. Daudz kas notika. Varētu tā sīki, bet slinkums. Tāpē’ lielos vilcienos ar dažām bildēm, ok? Vobšem uz ģerevņu aizlaidu piektdienas vakarā. Bez copes noturējos līdz svētdienas pēcpusdienai, kad nervozi sāku ganīt copenes, tārpus un tamlīdzīgus sīkumus. Mauks uz nakti. Nē, nu tas, ka zivis ezerā ir, skaidrs, jo jūnija pirmos datumos jau saķēru kārtīgas zivis, tā ka gandrīz vai kauns bildes rādīt.
Kamēr pa tīklu ceļo pīļknābju ķermeņu bildes, es kārdinājumam vel neļaujos un spītīgi turpinu savu pavasara fīdersāgu. Atzīšos, ļoti patīkami. Ira padurstītas zivis Ventmalā, tāpatās pabradāti Mēmeles dubļi un emociju kabatās atliku likām. Zini, Ventišos lauzu savu vimbauštenieku rekordu un tagad tas karājas pie 43cm atzīmes un svarā 870gr. Tikai nedaudz mulsina fakts, ka apkārt klejo info, par tādām vimbām kā normu. Vai nu man kaukā neveicās vai arī kādam ar acumēru ir kā ir.
Prologs Kā reiz Liktens izspēlēja ar mani savu droši ka kārtējo joku. Kur drēgnā februāra pievakarē, nēsājoties skoņķikā pa zālienu, sačakarēju celi tā, ka martu pavadīju dārzeņa statusā. Dibens piekalts pie dīvāna, vēders aug kā rudzi pēc lietus un sapņos TĀDAS zivis ķeras. Vienīgais mierinājums, ka šis tāds starpsezonas mijkrēslis, ne ta ļads vairs, ne ta siltais iudentiņš. Vo, kādā pirmslieldienu pievakarē zvana Resnais un jautā kā ar veselību.
Kamēr kutis tads ērcīgs, iemetīs kād' vārd' pa to cop' kā i' gājs ne gluži ne šon', bet iz nesenas pagātnes. Khm, khhhhm... Laikam labu laiku nekas nav šnipelēts. Ne jau tāpēc, ka esmu slinks palicis, bet gan laikapstākļi neriktīgie un tie austrumu vēji. Pie tam tās mūžīgās paģiras. Šodien kadmitrais aukstums kaulus grauž aiz neko darīt pārcililāju mieles un ir jāpadalās. 100 punkti. Epizode No.1. Kā bijis kā ne, bet kaut kad augusta beigās iestūrēju savā mīļajā ezerelī.
