Cope

17.06.2023, Engures ezera sezonas atklāšana, pēcpusdienas cope. Līdaciņas ķeras abiem ar puiku. Esam tikuši līdz neizšķirtam rezultātam 5:5, kad, laižoties pāri "dziļumam", dodu iespēju sevi pierādīt Zipbaits Orbit 110 voblerim. Pirmais metiens skaisti aizlido pa vējam, un, pēc pirmajiem tviča rāvieniem, seko viegla copīte, it kā aiz zāles aizķērās. Uzreiz nereaģēju, bet nākamajā tvičā jūtu, ka kaut kas piespiež vobleri pietiekami spēcīgi, lai sekotu likumsakarīgs piecirtiens. Saku puikam, lai meklē "sačoku", jo pēc sajūtām pretinieks ir dūšīgāks par šodien ierastajiem zemmēriņiem un knapmēriņiem. Lai arī smagāk, tomēr bez īpašas spurošanās pretī, pievelku lomu pie laivas, kas izraisa pamatīgu nesaprašanu, jo uz āķa skaidri redzama zemmēra līdaciņa, bet pretestība stipri vien lielāka un ūdenī kuļās vēl kaut kas. Dēls veikli iesmeļ zaļi balto murskuli tīkliņā un tikai tagad saprotam, ka tur ir divas līdakas. Lielākais ir mērs vakariņām bet mazā aug lielāka. Vēlāk apzvanu draugus un copes kolēģus, bet šādu gadījumu neviens neatceras dzirdējis. Ar asariem, jā, bet līdakas...? Pakomentējiet, vai ir dzirdēti, piedzīvoti līdzīgi gadījumi? Mana versija, ka mazā līdaciņa pagrāba vobleri, bet lielā gribēja atņemt laupījumu sīkajai, ar kuru tā īsti nevarēja tikt galā, un uzķērās uz brīvā voblera āķa pati arī.