Mazais Baltezers

Šorīt saņēmos iebraukt Baltiņā uz dzīvo pasēdēt. Likās jau, ka viss ir slikti. Nesanāca nevienu sakarīgu dzīvo zivtiņu noķert. Punkts, kas strādāja pavasarī (baltajām zivtiņām, tostarp sīkām dzīvajām) bija ļoti neaktīvs. Parādījās arī vējš un sāka smidzināt lietus. Uz āķa biju uzlicis treknu plaukstas izmēra plici ar nodomu "ja nu tomēr 10niece peld garām, kamēr izdodas saķert kārtīgu dzīvo zivtiņu." Tā arī vairākas stundas neko piemērotu neatradu, bet plicēns tikmēr aktīvi bizenēja. Sāku jau apdomāt, ka jāvelk ārā enkuri un jādodas starp lēpēm atrast pa kādam sīkam rudulītim, bet tad pamanīju, ka pludiņš lēnām grimst zem ūdens. Sākumā es nebiju izbrīnīts, ik pa laikam tas treknais plicis sadūšojās viņu novilkt zem ūdens, tāpēc bez stresa skaitīju līdz 10, kā jau ierasts, kad pluds paiet zem ūdens. Tieku līdz 10- ai, nevar būt, jāskaita līdz 20. Tieku līdz 20- eu, tas jau paliek interesanti. Nedaudz pievelku auklu un cērtu- IR. Sākums bija identisks līdakas copei- mierīga smaga objekta pievilkšana, protams, līdz brīdim, kad zem ūdens redzēju milzīgu, treknu asara siluetu. Šis uztaisīja vienu kārtīgu stiepienu un tad ātri vien uz tīkliņu. Rezultāts - 37cm asaris, mans rekords. Sistēma: 12g pluds (12g ir meli, viņš ceļ vairāk), 12g slīdošais svins, 15cm 10kg metāla pavadiņa, sīkākā karabīne kāda man mājās bija (2g svina izmērs pēc acs) un 10. izmēra 3-žuburu āķis. Pieķērās 8:40 1,6m dziļumā.