Ziemas naktī uz Teiksmotā ezera

Pa vidam atveru acis un lūkojos pēc speiguļiem, bet to nav. Lecu sēdus, plēve nolido no acīm un spīguļi parādās, ai, fak! Kas tā par copi!? "Vel padzeros glāzes sulas, kas stāv uz naktsgaldiņa, aizeju līdz točai, no ledusskapja paķer' kād' jogurtiņ' un atkal atgāžos mīkstajos pēļos, uzsedzu dūnu seģeni un cieši iemiegu." Tā ka ir pārāk "karsti", acis atlīp vaļa un jā, tā esmu adoptējies tumsai, ka jau varu atšķirt atsevišķus priekšmetus teltī vai arī ir jau agrs rīts. Pazaveros cejerī - otrais variants. Nedaudz pāri 5ciem, vai tiešām tāda ir tā nakts cope!? Skatos pludiņi turpina to tikš-tikš un klusums, tikš-tikš un klusums. It kā gribas ēst, bet labās dūšas nepietiek, lai vel kād' paut' nolocīt, tāpēc aprobežojos ar kafiju, aizmetu nafig vienu pludiņmakšķeri telts stūrī, ieberu lunkā nedaudz ķikuru, uzsienu 0.12mm aukliņas galā apzeltītu mazu pilīti, iebraucu ar āķi motiļu bundžā un laižu lejā. UNNNN uzreiz stojaks, piecērtu un pēc neliela pumpējiena 400nieks plinders galā, izšvurņīju to pa telts log' laukā un laižu atkal lejā un atkal tik- tik stojaks un tāds pat jau ir laukā. Spej tik ar āķ' pa ķikur' bļodu braukāt un vilkt laukā, a kur lielais breksis? Iespējams paēda, kamēr es snauduļoju!? Izlienu ārā un ~ 20m attālajā lunkā salādēju visu plinderu saimi atpakaļ. Kaimiņi jau sen pazuduši, es ar nolemju telti nojaukt.