Lielupe IV.

"Vientieša Lūgums" Cik nu ātri varu, visu sataisu identiski un praktiski pēc tā, kad barotava skar grunti, seko tirk tirk tirk, tas patīkamais brekša sīktriceklītis ar pastiepieniem, un jūtu, ka normāls tagad čoms man tur lejā stāv pretī. (atkāpe: BAV vs CHE 1:1, kur loģika?) Gan pumpē ar jaudu, gan taisa normālus skrējienus, tā mēs tur pastīvējamies, tikām kamēr pie ķeseles lieveņa tupais āķītis izlido no mutes šamam. To jau jūt, kad tārpi vairs nelīp tam metālam klāt, bet cenšas pa kanti nolaist. It kā laiks nomainīt būtu, bet kļovs tak sācies!!